Pēc kā ož kaimiņi?

Lielākā daļa no tiem, kas lasa šīs rindiņas, mājo daudzdzīvokļu namos ar visām ērtībām. Kopumā ar savu dzīvi mēs būtu apmierināti, ja vien noskaņojumu nebojātu dažas nepatīkamas lietas. Viena no tām – nepatīkams aromāts dzīvokļos. Cik jauki būtu, ja mūsu deguns varētu ostīt tikai puķu smaržu, bet nē – tas ir virtuves un tualetes smārds, kas mūsu dzīvokļos ieplūst caur kopējo ventilācijas sistēmu.

Par ko sūdzaties, ļaudis?

Redakcijas pasts ir pilns ar nikniem, neizpratnes un izmisuma pilniem vēstījumiem. Cilvēki gaužas, ka viņi „pēc smaržas zina, kas kaimiņiem būs pusdienās”, vai ka „augšstāva kaimiņš smēķē, un visi tabakas dūmi kaut kādā veidā tiek iesūknēti dzīvoklī”. Sūdzas par sabiedriskās ēdināšanas iestādēm, kas nereti atrodas dzīvojamo māju pirmajos stāvos un raida visdažādākos aromātus augšējo dzīvokļu iemītniekiem. Un vēl dzīvokļu īpašnieki ir neapmierināti ar kaimiņiem, kuri uzlabojuši savu „aromātisko stāvokli” uz pārējo iedzīvotāju rēķina...

Bez projekta nav efekta

Kā mūsu dzīvokļos rodas un ieplūst nepatīkamas smakas un kā ar tām cīnīties? Šo jautājumu uzdevām Latvijas Neatkarīgo ekspertu asociācijas biedram būvinženierim Georgijam Rogozinam.

– Grūti par katru konkrēto situāciju spriest neklātienē, – domīgi saka eksperts, – bet, runājot par kafejnīcu dzīvojamās mājas pirmajā stāvā, kura ar cepta ēdiena izgarojumiem indē gaisu visā mājā, pēc savas pieredzes droši varu teikt, ka tās ir negodīga biznesa sekas.

– Kā to saprast?

– Lai kafejnīcas telpās notiktu gaisa pareiza apmaiņa, vajadzīga samērā dārga iekārta. Uzņēmēji skopojas, jo kvalitatīvas vilkmes ventilācijas iekārtas iegāde un uzstādīšana palielinās katra pīrādziņa vai apceptā gaļas gabala pašizmaksu. Bet bizness vienmēr meklē iespēju samazināt izdevumus.

– Mūsu lasītāja no Pļavniekiem raksta, ka viņu jau daudzus gadus pulksten piecos no rīta pamodina no ventilācijas plūstoša gruzduma smaka. Šajā laikā kafejnīcā zem viņas dzīvokļa sāk gatavot ēdienus.

– Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums ir pieslēdzies mājas ventilācijas sistēmai bez projekta, bez normālai gaisa apmaiņai nepieciešamās vilkmes aprēķiniem, bet mūsu uzraudzības iestādes un Būvvalde, pieņemot objektu, šīs nepilnības atstājušas bez ievērības. Iedzīvotājiem jāpieprasa atkārtota pārbaude, jāuzaicina neatkarīgs eksperts, jāsūdzas namu pārvaldē.

Kā NEdarbojas ventilācija

– Kāpēc mūsu dzīvokļos tik bieži ieplūst svešas smakas?

– Vāja ventilācija parasti ir pašu iedzīvotāju nezināšanas un bezrūpības sekas. Dzīvokļu īpašnieki naivi uzticas reklāmai un dažādiem „speciālistiem”, kuri allaž ir gatavi atsaukties uz visiem lūgumiem noregulēt ventilāciju: „Neraizējieties, visu izdarīsim, jebkura kaprīze par jūsu naudu!” Veicot remontu, tādi dzīvokļos lauž vai samazina ventilācijas kārbas, uzstāda jaudīgus tvaika nosūcējus un ventilatorus, nosprosto gaisa cirkulāciju telpās.

– Kā lai cilvēki zina, ko drīkst un ko nedrīkst darīt ar ventilāciju?

– Tieši tāpēc jau šodien mēs te sarunājamies, ka vēlamies dzīvokļu saimniekiem izskaidrot pašas izplatītākās, pašas liktenīgākās kļūdas, kas var sagandēt dzīvi ne tikai pašiem, bet arī visiem pārējiem mājas iemītniekiem! Piemēram, dzīvojamās platības palielināšana, ko piedāvā viens otrs šķietams speciālists.

– Vai nepārklausījos? Vai runa tiešām ir par dzīvokļa paplašināšanu uz ventilācijas rēķina?

– Nepārklausījāties, lai gan skan visnotaļ dīvaini. Raugiet, 103. un 104. sērijas māju dzīvokļos ir atsevišķi sanitārie mezgli un starp tiem atrodas 50 reiz 120 centimetru plata ventilācijas šahta. Viens otrs izņem ventilācijas kārbu un ierīko tur plauktus. Iznāk skapis, tiek iegūta papildu platība, bet apakšējo stāvu iemītnieki paliek bez ventilācijas, zaudē iespēju normāli elpot. Diemžēl izremontētā dzīvokļa īpašniekus tas ne mazākajā mērā nesatrauc, jo viņiem jau gaisa netrūkst.

– Kāda mūsu lasītāja stāsta, ka kaimiņi viņu esot galīgi nomocījuši ar ceptas gaļas smaku. Agrāk tāda pati smaka pastāvīgi esot bijusi jūtama arī virtuvē stāvu augstāk, bet tur problēma atrisināta, aizmūrējot ventilācijas šahtu. Sieviete sūdzas, ka namu pārvalde nereaģē uz lūgumiem iztīrīt ventilāciju, un pieļauj, ka arī viņai vienīgā iespēja laikam būšot aizmūrēt šahtu no savas puses.

– Nedrīkst patvaļīgi noslēgt ventilāciju. Tā nav izeja. Ja šahta ir noslēgta, dzīvoklī vairs nenotiek gaisa apmaiņa, tātad problēma nepavisam nav atrisināta. Turklāt ventilācijas šahta daudzdzīvokļu mājā darbojas pēc vilkmes principa. Būvējot māju, precīzi tiek aprēķināts šahtas apjoms, šķērsgriezums, garums. Tāpat tiek aprēķināti ventilācijas izvadi dzīvokļos, lai radītu noteiktas jaudas vilkmi. Noslēdzot šahtu vienā vietā, tiek pārtraukta vilkme visā mājā...

– Manuprāt, līdzsvars ir izjaukts kopš tā laika, kad cilvēki sāka dzīvokļos uzstādīt plastikāta logus, kuri ir pilnībā pārtraukuši dabisko ventilāciju. Tagad mūsu mājokļi ir mitri, parādās pelējums.

– Kondensāts uz stikla paketēm arī ir vājas ventilācijas sekas. Tādos dzīvokļos ir gaisa nepietiekama konvekcija, gaiss dažviet sastāvas. Speciālisti uzskata, ka risinājums būtu logi ar iebūvētu piespiedu ventilāciju vai vilkmes ventilatori.

– Mani kaimiņi remontēja dzīvokli, meistari ieteica viņiem nepirkt vinila tapetes, tās „neelpojot”. Vai tiešām gaisa apmaiņa dzīvoklī ir atkarīga pat no tapešu kvalitātes?

– Jā! Jaunie apdares materiāli – alkīda krāsas, vinila tapetes – kavē dabisko gaisa apmaiņu dzīvoklī. Tie ir gandrīz pilnībā tvaika necaurlaidīgi, tāpēc nokrāsota vai aplīmēta virsma pārstāj „elpot”. Šie materiāli radīti industriālajām telpām, kur ir piespiedu ventilācijas sistēmas. Dzīvojamās mājās tos lieto, lai būvniecību padarītu lētāku.

Izsūks, bet ne visu

– Remontējot dzīvokli, tagad visi cenšas uzlikt jaudīgus tvaika nosūcējus, jo tā ir vienīgā iespēja atbrīvoties no kaimiņu aromātiem. Ko jūs varētu teikt par šīm ierīcēm?

– Iebūvētās virtuves iekārtas var kavēt normālu ventilāciju. Sāksim ar to, ka piespiedu ventilācijas ierīces nedrīkst pievienot dabiskās ventilācijas kanāliem!

– Bet visi taču tā dara!

– Tur jau tā nelaime. Pievienot kopējiem kanāliem ārkārtas gadījumā varētu tikai mazas jaudas ventilatorus. Un arī tad tikai ar nosacījumu, ka dabiskā ventilācija labi darbojas.

– Bet ja ar mazas jaudas ventilatoru nepietiek?

– Kā jūs varat zināt, ka nepietiek? Lielākajā daļā dzīvokļu tvaika nosūcējus uzstāda „pēc acumēra”, bet pēc noteikumiem vispirms vajadzētu aprēķināt telpas apjomu, noskaidrot, vai jūsu dzīvoklī vajadzīga tik jaudīga tehnika vai varbūt tā tikai pasliktina situāciju. Smaku no virtuves izsūks, bet gaisa apmaiņu neuzlabos.

– Reizēm tāds remonts kaitē kaimiņiem. Redakcija ir saņēmusi sūdzības. Piemēram: „Augšstāva iemītnieki uzstādījuši jaudīgu tvaika nosūcēju, un tagad visas smakas nāk pie mums!”

– Tāpēc jau speciālisti uzstāj, lai pirms tvaika nosūcēja uzstādīšanas virtuvē un mākslīgās ventilācijas ierīkošanas vannas istabā un tualetē tiktu izstrādāts attiecīgs projekts. Vienmēr jāņem vērā, ka pēc jaunu ierīču uzstādīšanas gaisa brīvai izplūdei paliek aptuveni 60 procenti no ventilācijas atveres apjoma. 40 procenti iet zudumā, tos aizņem pats ventilators un tā spārni. Tātad ierīce, ja tā nedarbojas, gaisa pieplūdi dzīvoklī samazina par 40 procentiem.

Uzticieties mērinstrumentiem

– Kā pārliecināties, vai ventilācija mājā vispār darbojas? Pēc rīdzinieku teiktā, dažkārt namu pārvalde paziņo, ka ventilācijas šahta ir iztīrīta, bet faktiski meistari mājā nav pat ielūkojušies.

– Ļaudis runā, ka pārbaudīt iespējams, pieliekot plānu papīra lapiņu ventilācijas kārbas restēm. Ja ventilācija darbojas, papīrs tā pielips restēm, ka nekritīs nost. Ja tā nenotiek, tas nozīmē, ka ar ventilāciju ir problēmas, un tas kādreiz var novest pie pelējuma uz sienām un ilgstošām smakām virtuvē.

– Savukārt citi saka, ka vilkmi var pārbaudīt, tuvinot ventilācijas restēm aizdegtu sveci, sērkociņu vai cigareti...

– Arī par tādu paņēmienu ir dzirdēts. Ja liesma stāv nekustīgi vai liecas prom no restēm uz dzīvokļa pusi, ventilācija nedarbojas. Bet pārbaudīt vilkmi ar uguni nekādā gadījumā nedrīkst, jo bioloģiskie izdalījumi, kas sakrājušies šahtā, var radīt eksploziju. Lūdzu, ar papīru pārbaudiet, bet ar uguni gan ne. Bet vēl prātīgāk ir uzticēties anemometram – īpašam mērinstrumentam speciālista rokās.

Vajadzīgs skursteņslauķis

– Kam jāgādā par to, lai ventilācija mājā būtu kārtībā?

– Tas ir apsaimniekotāja vistiešākais pienākums. Vadoties pēc tā, kāda māja un kādā stāvoklī tā atrodas, obligāti jānodrošina ventilācijas sistēmu regulāras pārbaudes. Bet ventilācijas kanālu apkope ir skursteņslauķu darba lauks. Tie ir sertificēti speciālisti, kas veic periodiskas ventilācijas sistēmu pārbaudes, tīra kanālus, veic tehnisko apkopi un sastāda aktus par kanālu stāvokli.

– Mūsdienās daudzi šo profesiju uzskata par anahronismu.

– Cilvēki tā domā, kamēr paši nav saskārušies ar tādām problēmām kā slikta ventilācija, dūmojošas krāsnis vai kamīni, bojāts apkures katls.

Kā strādā neatkarīgais eksperts

– Tātad, ja dzīvoklī iemājojusi nepatīkama smaka, kur vajadzētu vērsties?

– Vispirms jau jārunā ar apsaimniekotāju. Smaka liecina, ka ventilācija ir aizsērējusi un tā jātīra, – saka Georgijs Rogozins. – Ja apsaimniekotājs atsakās pildīt jūsu lūgumu, tad ar sūdzību jāvēršas pašvaldības Mājokļu un vides departamentā. Par smakojošu kafejnīcu mājas pirmajā stāvā var sūdzēties Pārtikas un veterinārajā dienestā vai Būvvaldē.

– Ko tad, ja apsekošana nelīdz?

– Reizēm tādas lietas nonāk pat līdz tiesai. Lielākoties ekspertīzes mēs veicam tieši tādos gadījumos – lai tiesā pierādītu normatīvu pārkāpuma faktu.

– Ko tad, ja cilvēks vēlas iesniegt prasību nevis pret namu pārvaldi vai būvnieku, bet gan pret konkrētu kaimiņu, kurš viņam „aizgriezis skābekli”?

– Tā jau būs nevis administratīvā prasība, bet gan civilprasība. Bet es ieteiktu iedzīvotājiem vispirms mēģināt vienoties ar saviem pāri darītājiem. Tiesa pieņems lēmumu konkrētā jautājumā un var, piemēram, piespriest cietušajam noteiktu kompensāciju par radītajiem materiālajiem zaudējumiem. Bet vai tā liks izvākt aizsprostojumu no šahtas, tas vēl ir jautājums!