Kā veikt aptauju?

„Mūsu mājas remonta fondā uzkrāti aptuveni 4000 latu. Aktīvākie iedzīvotāji uzskata, ka par šo naudu jānomaina logi un jāieliek jaunas ārdurvis. Esam dzirdējuši, ka vispirms jāsarīko kopsapulce, lai dzīvokļu īpašnieki ar balsu vairākumu izlemtu, vai piešķirt naudu remontam. Diemžēl mūsu mājas iemītniekiem ir ļoti grūti sapulcēties. Vai ir cita kārtība, kā pieņemt lēmumus?” Anna

Jā, šādu kārtību nosaka Dzīvokļa īpašuma likums. Likuma 18. pantā teikts:

„...(2) Dzīvokļu īpašnieku kopība par savā kompetencē esošajiem jautājumiem lēmumus var pieņemt šādā veidā:

1) dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē;

2) nesasaucot dzīvokļu īpašnieku kopsapulci – aptaujas veidā;

3) citādi savstarpēji vienojoties.

(3) Visiem dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumiem ir vienāds juridisks spēks neatkarīgi no tā, kurā no šā panta otrajā daļā minētajiem veidiem tie pieņemti”.

Ja mājas iemītniekiem ir grūti sapulcēties, balsošanu par remontu aktīvisti var organizēt aptaujas veidā. Lai aptaujas gaitā pieņemtais lēmums tiktu atzīts par likumīgu, jāievēro šādas Dzīvokļa īpašuma likuma 20. panta prasības:

„(1) Dzīvokļu īpašniekiem ir tiesības pieņemt lēmumus, nesasaucot dzīvokļu īpašnieku kopsapulci, – aptaujas veidā, ja vien dzīvokļu īpašnieku kopība nav noteikusi, ka attiecīgais jautājums izlemjams tikai dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē.

(2) Ja lēmums tiek pieņemts, nesasaucot dzīvokļu īpašnieku kopsapulci, – aptaujas veidā, pārvaldnieks vai cita dzīvokļu īpašnieku kopības noteikta persona katram dzīvokļa īpašniekam nosūta rakstveida lēmuma par izlemjamo jautājumu projektu un dokumentus, kas saistīti ar lēmuma pieņemšanu, kā arī norāda termiņu, kādā dzīvokļa īpašnieks var rakstveidā balsot „par” vai „pret” attiecīgā lēmuma pieņemšanu. Termiņš nedrīkst būt īsāks par divām nedēļām pēc lēmuma projekta nosūtīšanas. Ja dzīvokļa īpašnieks noteiktajā termiņā nav sniedzis rakstveida atbildi, uzskatāms, ka viņš balsojis pret lēmuma pieņemšanu.

(3) Par balsošanas rezultātiem pārvaldnieks vai cita dzīvokļu īpašnieku kopības noteikta persona sagatavo balsošanas protokolu un piecu darbdienu laikā nosūta to visiem dzīvokļu īpašniekiem. Balsošanas protokolā norāda:

1) lēmuma projekta nosūtīšanas dienu un dzīvokļu īpašnieku balsošanai noteikto termiņu;

2) pieņemto lēmumu un ar to saistītās balsošanas rezultātus;

3) pēc dzīvokļu īpašnieku pieprasījuma – atšķirīgo viedokļu saturu;

4) citas būtiskas ziņas par balsojumu.

(4) Ja kāds no dzīvokļu īpašniekiem to pieprasa, pārvaldnieks vai cita dzīvokļu īpašnieku kopības noteikta persona uzrāda pārējo dzīvokļu īpašnieku balsojuma rezultātus.

(5) Kārtību, kādā dzīvokļu īpašnieku kopība pieņem lēmumus, nesasaucot dzīvokļu īpašnieku kopsapulci, – aptaujas veidā, nosaka dzīvokļu īpašnieku kopība”.

Kā redzat, aptaujas sarīkošana mājā prasa lielu darbu. Bet kas gan rūpēsies par mājas remontu, ja ne paši dzīvokļu īpašnieki? Pajautājiet savam pārvaldniekam, vai viņš nevar palīdzēt sarīkot balsošanu, tas jūsu uzdevumu padarītu daudz vienkāršāku.