Latvijas galvenais ugunsdzēsējs: „Uzdāviniet sev mājas dūmu detektoru”!

Jaungada svinības ir laiks, kad Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam ir darba pilnas rokas. Izsaukumi uz mazām koka mājiņām, kas aizdegušās no bojātas krāsns, mijas ar ziņojumiem par ugunsgrēkiem sērijveida daudzdzīvokļu mājās. Daudzstāvu namos ziemā svilst elektroinstalācija, neizturot sildītāju radīto slodzi, un aizdegas bez uzraudzības atstātie adventes vainagi un Ziemassvētku eglītes.

Kā pasargāt savu māju, lielu vai mazu, no sarkanā gaiļa, kam sūdzēties par kaimiņa slikto krāsni vai krāmu noliktavu kāpņu telpā, kura jebkurā brīdī var aizdegties? Par to stāsta Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks pulkvežleitnants Oskars Āboliņš.

Ugunsgrēku pavadonis – sals

– Statistika liecina, ka ziema ir pats ugunsnedrošākais gadalaiks.

– Ja runājam par ugunsgrēkiem dzīvojamā sektorā, tad – jā. Sākoties apkures sezonai, ugunsgrēku skaits pieaug. Gadu no gada mēs mājokļu īpašniekiem atgādinām, cik svarīgi pirms aukstā laika iestāšanās pārbaudīt, kādā stāvoklī ir apkures sistēma – katli, dūmvadi, vai kārtībā ir krāsnis – potenciālais aizdegšanās avots. Mājas ar krāsns apkuri vispār ir pats bīstamākais iecirknis. Tur, kur kurina ar malku, oglēm un citu kurināmo, problēmu ir ļoti daudz.

– Kas ir atbildīgs par krāsns stāvokli?

– Tā ir mājokļu īpašnieku un īrnieku atbildības zona. Mājoklis ir privātīpašums, un katra saimnieka pienākums ir gādāt par tā ugunsdrošību. Tikai pēc tam par māju stāvokli atbild mūsu inspektori. Atzīmēšu jaunu tendenci – kaimiņu aktivitāti. Zinot, ka kādā dzīvoklī cilvēki lieto apkures sistēmu, kas apdraud ne tikai viņus pašus, bet arī pārējos mājas iemītniekus, kaimiņi par to ziņo VUGD. Viņus var saprast – cilvēki baidās par savi, par savu drošību. Mūsu inspektoriem ir tiesības ierasties problemātiskajā mājoklī uz pārbaudi. Ja viņi redz saplaisājušu krāsni, kas laiž cauri dūmus, tad sastāda aktu, aizliedz krāsni kurināt un nosaka laiku remontam.

– Iedzīvotāji var sūdzēties par dūmvadu sliktu stāvokli pie kaimiņiem?

– Nē, dūmvadu stāvokli (mājās ar krāsns apkuri tie jātīra divas reizes gadā – pirms apkures sezonas un tās laikā) mēs nepārbaudām. Apskatām tikai dzīvokļa īpašniekam izsniegto aktu par to, ka dūmvads iztīrīts. Mums nav iemesla neticēt šim dokumentam, jo jebkurš sertificēts skursteņslauķis rūpējas par savu reputāciju.

– Arī sērijveida daudzstāvu nami nepaliek bez uzraudzības?

– Mūsu inspektori pārbauda arī to drošību. Kopā ar apsaimniekotāja pārstāvi viņi apstaigā māju, ja atklāj trūkumus (piemēram, nosprostoti evakuācijas ceļi, nav evakuācijas plāna un ugunsdzēsības līdzekļu), tad sastāda aktu. Ja apsaimniekotājs laikus nenovērš nepilnības, tiek sastādīts administratīvais protokols un uzlikts naudas sods. Fiziskām personām var piespriest naudas sodu līdz 200 latiem, juridiskām – 1000 un vairāk latu apmērā. Ja iedzīvotājiem ir bažas par mājas ugunsdrošību, par to vispirmām kārtām jāziņo mājas pārvaldniekam. Ja reakcijas nav, tad jāraksta iesniegums VUGD.

Sildās kā prot

– Pie mums cilvēki pieraduši sildīties ar pašdarinātām sildierīcēm. Cik bīstami tas ir?

– Jūs pat iedomāties nespējat, kāds var būt „tehniskās domas” lidojums! Piemēram, ņem gāzes balonu, ar šļūteni tam pievieno gāzes degli un šo paštaisīto konstrukciju ievieto krāsnī. Krāsns sakarst, degšanas produkti izplūst caur dūmvadu, ir silti. Bet tas viss darbojas līdz zināmam laikam.

Bet galvenokārt dzīvokļos, kur ir apkures problēmas, cilvēki sildās ar elektroierīcēm, un reti kurš pievērš uzmanību tam, cik jaunas vai vecas tās ir. Var aizdegties bojāts sildītājs vai elektroinstalācija, kas gluži vienkārši neiztur slodzi. Īpaši bīstami tas ir aukstajā laikā, kad tīklā ieslēgti vairāki elektrosildītāji.

Glābt no uguns

– Vai ugunsdzēsības dienests saņem jaunas mašīnas ugunsgrēku dzēšanai?

– Visi zina, kāda valstī ir ekonomiskā situācija. Ugunsdzēsības mašīna ir pati dārgākā mūsu tehnikas vienība. Katra maksā aptuveni 200 000 eiro. Pēdējo reizi tehnika VUGD vajadzībām tika iepirkta 2007. gadā, tad saņēmām 71 vienību. Šobrīd pacēlājus, autocisternas, ūdensvedējus, iekārtas ķīmisko avāriju likvidēšanai utt. saņemam dažādu starptautisku projektu ietvaros. Atjaunoties vajag, jo puse mūsu autoparka ir novecojusi – mašīnām ir 20 un vairāk gadu.

Labi, ka mūsu tehnika tiek rūpīgi kopta. Visi vecie ZIL un KAMAZ markas automobiļi tiek uzturēti tādā stāvoklī, ka pilnībā var veikt savus uzdevumus. Mūsu darbinieki nesēž, rokas klēpī salikuši, ja ir laiks, remontē ne tikai tehniku, bet arī depo telpas, kuras tāpat ir novecojušas.

Lai pilnībā nodrošinātos ar jaunu tehniku un iekārtām, kā arī savestu kārtībā depo, mums vajadzētu aptuveni 200 miljonus latu. Saprotu, ka tā ir ļoti liela nauda. Bet, jo labāk mēs būsim aprīkoti, jo pilnīgāk varēsim pildīt savas funkcijas. Tas nenozīmē, ka pašreiz nevaram pilnvērtīgi strādāt. Viss tiek kontrolēts, bet kādā brīdī vecās tehnikas sabojāšanās var radīt problēmas.

Toties ar kadriem VUGD problēmu nav. Agrāk vajadzēja cilvēkus pierunāt nākt pie mums strādāt, bet tagad, šķiet, krīze dara savu, un darbinieku trūkumu mēs vairs neizjūtam. Tiesa, ir neliels ugunsdzēsības automobiļu vadītāju deficīts, bet mēs šo problēmu risinām, apmācot savus ugunsdzēsējus glābējus. Depo skaits arī nav mainījies – kā Latvijā bija 92, tā palikuši. Es pielieku visas pūles, lai to skaits nesamazinātos.

Dedzi, eglīt!

– Kādas briesmas dzīvojamam sektoram rada Jaunais gads?

– Svinot svētkus, cilvēki piemirst elementāras drošības prasības. Sveces, spuldzīšu virtenes, pirotehnika, viegli uzliesmojoši materiāli (vate, serpentīns, skujas) ir potenciāli ugunsnelaimes cēloņi. Cilvēki tradicionāli dedzina sveces eglītē, bet tai zariņi apbērti ar vati, izrotāti ar lietutiņu, un neviens tam nepievērš uzmanību. Arī pati eglīte ļoti labi deg. Īpaši tāda, kas dzīvoklī nostāvējusi līdz vecajam Jaunajam gadam – 14. janvārim. Kociņš reizēm ir tā izkaltis, ka var vienā mirklī uzliesmot.

– Katru gadu dzirdam par adventes vainagu izraisītajiem ugunsgrēkiem. Varbūt tajos vispār nevajadzētu dedzināt sveces?

– Es neiebilstu pret to, ka adventes vainagā vai Ziemassvētku eglītē dedzina sveces, bet, kad to daru pats, uzmanīgi raugos, lai blakus nebūtu aizkaru vai elektroaparātu un lai pati eglīte būtu droši nostiprināta. Adventes vainagus pilnībā darina no degošiem materiāliem un bieži atstāj bez uzraudzības. Sveces var nodegt līdz skujām vai apgāzties, un sekas tam ir ugunsgrēks.

– Vai mājokļi bieži aizdegas no svētku pirotehnikas?

– Iesaku petardes un citas „rotaļlietas” pirkt tikai specializētajos veikalos un pievērst uzmanību kvalitātei un lietošanas laikam. Jebkuram izstrādājumam ir drošas lietošanas instrukcija. Taču reiz es pats pārliecinājos, ka pat pareizi novietota petarde var pamatīgi sarežģīt dzīvi. Petardēm piemīt nelāga īpašība pēdējā brīdī noliekties un izšaut neparedzamā virzienā. Tāpēc skatītājiem vajadzētu atrasties 15–20 metru attālumā no palaišanas vietas, noteikti vēja pusē, lai vējš viņiem neuzpūstu līdz galam nesadegušās pirotehnikas daļas. Kategoriski aizliegts augšup lidojošus izstrādājumus lietot tuvu pie dzīvojamām mājām un citām būvēm, jo tie var trāpīt mājā, ielidot bēniņos vai uzkrist uz jumta, izraisot ugunsgrēku.

– Lieliski: sveces nemitīgi uzmanām, petardes nešaujam. Vai tas nozīmē, ka svētkos būsim pasargāti no ugunsgrēkiem?

– Ne gluži. Reizēm ugunsgrēkiem ir visai dīvaini cēloņi. Piemēram, suņiem ir bail no salūta un tie bēg, visu gāzdami savā ceļā, tai skaitā arī eglītes ar degošām svecītēm. Kaķiem patīk rotaļāties ar spožiem nieciņiem, viņi var nogāzt adventes vainagu. Tātad jebkura atklāta uguns ir potenciāli bīstama.

– Pieņemsim, ka Jaungada eglīte tomēr aizdegusies. Ko darīt?

– Pirmais un galvenais – atslēdziet no strāvas elektrisko spuldzīšu virteni. Pēc tam izsauciet ugunsdzēsējus un izvediet cilvēkus no telpas. Ja iespējams, sāciet dzēst eglīti. Nogāziet to uz grīdas, apklājiet ar blīvu audumu, aplejiet ar ūdeni. Apberiet ar smiltīm, lietojiet ugunsdzēsības aparātu, kuram vajadzētu būt pie rokas.

– Turēt ugunsdzēsības aparātu blakus eglītei?

– Tas nekādā gadījumā nebūs pārspīlējums. Ja aparāta nav, pie eglītes var nolikt trauku ar ūdeni.

Glābēja sirēna

– Ko jūs gribētu novēlēt mūsu lasītājiem Jaunajā gadā?

– Būt laimīgiem, veseliem un saņemt dāvanā dažas lietas, kas vajadzīgas ugunsdrošības nodrošināšanai dzīvoklī! Noderēs, piemēram, ugunsdzēsības aparāti (divu vai sešu kilogramu) vai dūmu detektori. Tie paši piecu latu detektori, kas brīdina par piedūmojumu telpā, var izglābt dzīvību daudziem cilvēkiem.

– Ko tie dod?

– Visbiežāk cilvēki iet bojā nevis no uguns liesmām, bet gan dūmiem, nosmokot miegā. Uzstādīt sensoru dzīvoklī iespējams pašu spēkiem, jo tas barojas nevis no tīkla, bet baterijas, ar kuru pietiek veselam gadam. Toties var mierīgi gulēt: detektors signalizēs, ja telpā radīsies dūmi. Šāda veida sensorus jau uzstādījuši aptuveni 43% Latvijas iedzīvotāju. Stāsta, ka signāls ir tik spēcīgs, ka nedzirdēt to nav iespējams. Ļaunāks par modinātāju.

– Gribas novēlēt VUGD mierīgu Jauno gadu. Bet tā droši vien nemēdz būt...

– Parasti jandāliņš sākas 1. janvārī, piecas minūtes pēc pusnakts, un ne vienmēr izsaukumi saistīti ar degšanu. Reiz cilvēki izsauca glābējus, lai no vannas apakšas izvilktu suni, kurš bija pārbijies no salūta, citā gadījumā kaimiņi par ugunsgrēku bija noturējuši pirotehnikas radītos dūmus uz sveša balkona. Iedomājieties: cilvēki līksmo, un pie viņiem ieveļas braša komanda, gatava ar putām apliet visus un visu. Taču tādā laikā labāk izrādīt lieku modrību nekā tās trūkumu.