Viena māja – divu veidu rēķini

„Dzīvoju daudzdzīvokļu mājā, kurā renovācijas darbu laikā (2014. gadā) dzīvokļos tika uzstādīti individuālie siltumpatēriņa skaitītāji un siltumpadeves regulatori katram radiatoram. Sākoties apkures sezonai, atklājās, ka viens dzīvokļa īpašnieks saņem ļoti lielu apkures rēķinu, bet citam tas ir pavisam mazs, jo katrs lietotājs radiatoru regulē pēc savas izjūtas. Pārvaldnieks nolēma, ka tas ir jāizbeidz, tādēļ noliedza mums regulēt siltumpadevi zemāk par atzīmi 2,5.

Daļa dzīvokļu īpašnieku šādai prasībai nepakļāvās, jo uzskatīja, ka viņiem ir tiesības pašiem regulēt siltumpadevi, kaut vai noslēgt to pavisam, sevišķi dzīvokļos, kuros paši nedzīvoja. Sekoja kopsapulces lēmums, kurā noteica, ka tiem dzīvokļiem, kuri nepakļausies ieteiktajam regulēšanas režīmam, siltumpatēriņš tiks aprēķināts nevis pēc skaitītāja rādījuma, bet gan pēc dzīvokļa platības. Rezultātā mūsu mājā ir dzīvokļu īpašnieki, kuri maksā par siltumu līdz trim reizēm vairāk, nekā to ir patērējuši.

Mūsu mājas siltumsistēma ir pārbūvēta tā, lai radiatoru regulēšana dzīvoklī nekādā veidā neietekmētu kaimiņu dzīvokļa siltumapgādi. Patlaban alokatori ir zaudējuši jebkādu jēgu, jo to rādījumus neņem vērā, aprēķinot siltumpatēriņu. Sanāk – kredīts apkures sistēmas pārbūvei ir ņemts velti.

Formāli mums tika pārmests, ka, regulējot temperatūru radiatoros zem + 18 grādiem, nodarām kaitējumu mājai. Lai pārvaldnieku pārliecinātu par pretējo – ka dzīvokļi ir pietiekami silti un nekādi draudi mājai neveidojas, mutvārdos un rakstveidā aicinājām viņu par to pārliecināties. Diemžēl pārvaldnieks to ignorēja. Manā dzīvoklī temperatūra ir robežās no +21 līdz 24 grādiem, tādēļ vēdinu, ir pārāk karsti. Savukārt, kad mūs aģitēja par alokatoru uzstādīšanu, solīja, ka ar regulēšanas iespēju šādas situācijas nebūs. Nav taisnīgs arī siltumpatēriņa aprēķins tajos dzīvokļos, kuros pārvaldnieks ir ierobežojis regulācijas iespējas. Iedzīvotāji stāsta, ka nav iespējams pat izvēdināt dzīvokli, jo alokators tūdaļ skaita siltuma zudumus. Pārvaldnieks cilvēkiem dod padomu vēdināšanas laikā uz radiatoriem uzklāt segas, lai apmānītu alokatorus.

Vēlos pavaicāt, cik likumīgas ir šāda pārvaldnieks darbības? Dzīvojam taču vienā mājā, bet par siltumpatēriņu maksājam pēc atšķirīgām metodikām: daļa īpašnieku – pēc skaitītāju rādījumiem, daļa – pēc dzīvokļa platības. Citu pārvaldnieku apsaimniekotajās mājās alokatoru sistēma darbojas normāli. Esam sākuši tiesvedību, bet izskatīšana velkas gausi – jau pusotru gadu. Pārvaldnieka „pierakstījumus” par nepatērēto siltumu mēs nemaksājam, tādēļ aug nopietni soda procenti. Pašlaik maksājam tikai par reāli patērēto siltumu, kas nolasāms siltumpatēriņa skaitītājā.” R. Brīvule, Beātes ielā 25, Valmierā

Skaidro Rīgas apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Igors Trubko.

– Saskaņā ar Dzīvokļu īpašuma likumā noteikto, augstākā lēmēja institūcija dzīvokļu īpašnieku valdījumā pārņemtā mājā ir īpašnieku kopība. Tādēļ dzīvokļu īpašnieku kopība var lemt, pēc kādas metodikas īpašnieki norēķināsies par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem. Ar balsu vairākumu viņi var lemt vai nu maksāt pēc siltumskaitītāju rādījumiem, vai dzīvojamo platību kvadrātmetriem, vai arī izmantot divas metodikas.

Protams, tie cilvēki, kuriem ir noliegts regulēt siltumpadevi, vēlas zināt, vai viņiem ir izeja? Uzskatu, ka izeja ir. Šiem īpašniekiem ir jāpasūta neatkarīga energoauditora slēdziens par to, cik reāli siltumu tērē katrs dzīvoklis ar atslēgtiem radiatoriem. Šie rādījumi pārvaldniekam ir jāņem vērā, izvēloties metodiku konkrētajam dzīvoklim. Dzīvokļu īpašnieki var atsaukties uz Patērētāju tiesību aizsardzības likuma pantiem, kuri noteic, ka lietotāja pienākums ir maksāt tikai par reāli saņemtiem pakalpojumiem.

Vēlos atgādināt, ka arī kopsapulces lēmums nav galējais spriedums. Ja daļa kopīpašnieku nav mierā ar pieņemto lēmumu, viņiem ir tiesības to apstrīdēt tiesā viena gada laikā pēc pieņemšanas.