Kaimiņ, netraucē man dzīvot!

■ Kur vērsties, ja starp daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašniekiem sācies konflikts?

■ Vai blakus kāpņutelpas ieejai atļauts ierīkot kaķu barotavu?

■ Vai atļauts dzīvoklī televizoru skatīties, skaņu ieregulējot maksimālajā skaļumā?

■ Kā rīkoties, ja koku zari burtiski lien dzīvoklī, aizsedzot jebkādu dienas gaismu?

■ Kā sadalīt daudzdzīvokļu mājas pagrabu?

■ Vai personīgo velosipēdu atļauts turēt kāpnēs?

Lasīt tālāk...

Ne naudas, ne dzīvokļa

Šādā situācijā var nonākt ikviens nekustamā īpašuma pircējs Latvijā

2018. gadā eksperti no nekustamo īpašumu tirgus gaidīja vairāk – to, ka cenas pieaugs par 3,7% un darījumu skaits palielināsies, taču 2. ceturkšņa rādītāji ir citādi. Nekustamā īpašuma tirgus ir sabremzējies – vasaras mēnešos darījumu skaits samazinājies par 16%, bet cenas pieaug ļoti lēnām – par 1,8% kvartālā. Tas liecina, ka dzīvokļa iegāde pircējam joprojām ir ļoti nopietna lieta un var izrādīties pat bīstama, kā par to liecina avīzes lasītāja Nikolaja pieredze.

Lasīt tālāk...

Kur vērsties, ja nav karstā ūdens?

„Mūsu mājā Silciema ielā 9 jau divas nedēļas nav karstā ūdens. Siltumsistēmu apkalpojošo organizāciju Siltumserviss Rīga sazvanīt grūti, bet, kad tas izdodas, operators neko izskaidrot nespēj. Kam žēloties, lai remontdarbi beigu beigās tiktu kontrolēti?” 

Atbild uzņēmuma Rīgas namu pārvaldnieks pārstāvis Krists Leiškalns.

Lasīt tālāk...

Kā legalizēt šķūnīti?

„Vairāku dzīvokļu mājai Rīgā ir krāsns apkure un malkas šķūnīši,” stāsta Renāte. „Dzīvokļu īpašniekiem pieder zemes domājamās daļas. Vienam no īpašniekiem šķūnīša nebija, to uzcēla kā palīgēku, izmantojot viņa īpašumā esošās domājamās daļas.

Pārējiem īpašniekiem pretenziju nebija. Dokumentāli šķūnis nav iezīmēts zemesgrāmatā, jo tika uzcelts, pirms šķūnim vajadzēja būvatļauju. Dzīvokļu īpašnieki nav apvienojušies biedrībā. Kā legalizēt būvi, ja visu īpašnieku piekrišanu būvatļaujai nav iespējams saņemt, jo daudzi dzīvokļi tiek izīrēti? Vai pašvaldība šajā gadījumā var legalizēt būvi?”

Lasīt tālāk...

Vecā māte – pēršanai

Ko darīt, ja dzīvoklī dzīvojošie radinieki jūs cenšas izdzīvot no šīs pasaules ar vienu mērķi – tikt pie īpašuma?

Ksenijas kundzei pagājušajā gadā palika 88 gadi. Esot tādā vecumā, ir saprotama vēlme sakārtot lietas, lai, beidzot šīs pasaule gaitas, ar īpašumu saistītais būtu nokārtots. Padzīvojusī kundze devās pie notāra un paziņoja: „Vēlos, lai pēc manas nāves dzīvoklis vienādās daļās paliktu meitām – Ingrīdai un Leonīdai.”

Dzīvokli sadalīja meitām

Notārs fiksēja sievietes vēlmi teikumu pa teikumam. Diemžēl ilgi priecāties par savu lēmumu, kā rīkoties ar mantu, nebija lemts: radinieki, kuri pretendēja uz dzīvokli, testamentu uztvēra kā pieteikumu karam.

Lasīt tālāk...

Par žoga būvēšanu uz mājai piederošas zemes

„Daudzdzīvokļu mājas īpašnieki Rīgā vēlas uzbūvēt žogu uz mājai piederošas zemes,” raksta Kristīne. „Patlaban mājas zeme tiek izmantota kā tranzītzona – cilvēki no malas brīvi kursē tai pāri, vakaros sēž pie mājas un atstāj aiz sevis atkritumus, kā arī staidzina suņus, pēc tiem neko nesavācot. Žogs ir vienkāršākā iespēja šo teritoriju slēgt un sakopt.

Jautājumi: vai drīkst būvēt pagaidu žogu, un vai pagaidu žoga būvēšanai pastāv kādi ierobežojumi? Mājas iedzīvotāji pagaidu žogu apsver kā risinājumu tādēļ, ka zemes teritorija ir liela, bet, lai uzlabotu dzīves kvalitāti mājā, primāri ir novērst cilvēku pulcēšanos pie pašas mājas un staigāšanu tieši gar māju. Pagaidu žogs ierobežotu nepiederošu personu piekļuvi mājai.

Lasīt tālāk...