Rīkoties un nebaidīties!

Saskaņā ar Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūras datiem līdz 2008. gadam Latvijā siltināšana bija veikta 1200 mājām. Šo mājokļu īpašnieki uzskatīja par prātīgāku negaidīt palīdzību no valsts vai Eiropas. Viņi ieguldīja naudu siltināšanā un tagad taupa uz apkuri, reizē priecājoties par dzīvi labiekārtotā vidē. Bet ārvalstu eksperti, ieradušies pie mums, brīnās: kāpēc Latvijā joprojām ir siltināti tik maz mājokļu, ja renovācija ir acīm redzami izdevīga?

Pieņemt lēmumu par mājas siltināšanu mums lielākoties traucē aizspriedumi un bailes. Daudzi baidās, ka renovācija nedos gaidīto labumu vai ka māja nespēs atmaksāt kredītu. Centīšos pierādīt, ka šādām bažām nav pamata.

Pirmais, ko vēlos pastāstīt, ir tas, ka Hipotēku banka bija Latvijā pirmā, kas sāka piešķirt kredītus mājokļu siltināšanai. Pēdējo gadu laikā ar mūsu palīdzību renovēti aptuveni 460 māju (tas ir, katra trešā Latvijā siltinātā ēka). 1200 māju iemītnieki saprata, ka renovācija ir izdevīga. Daļa daudzstāvu namu ir siltināti pirms četriem pieciem gadiem, un dzīvokļu īpašnieki nenožēlo savu toreizējo lēmumu.

Minēšu dažus piemērus, kas parādīs, ka vilcināties ar renovāciju nav izdevīgi. Cēsīs ir ap 140 daudzstāvu dzīvojamo namu, no tiem aptuveni 60 namos ir veikti siltināšanas darbi. Vai tad cēsnieki dzīvo labākos apstākļos nekā rīdzinieki, vai tad viņi saņem lielākas algas un maksā mazākus nodokļus? Nē. Viņi gluži vienkārši saprata, ka nav vērts tērēt laiku diskusijās. Viņi vienkārši vēlējās dzīvot glītās un siltās mājās.

Salīdzināsim divas mājas. Viena no tām renovēta 2003. gadā. Paņēmuši bankā 22 tūkstošu latu aizdevumu, iedzīvotāji pilnībā nosiltināja fasādi, modernizēja siltummezglu. Aizdevums viņiem jāatdod 12 gadu laikā.

Otra līdzīga māja lēmumu veikt renovāciju pieņēma 2007. gadā. Šeit darbu veikšanai jau bija vajadzīgi 43 tūkstoši latu. Kāpēc tāda starpība? Tāpēc, ka celtnieku pakalpojumi un materiāli kļuvuši dārgāki, savu tiesu pielikusi arī inflācija. Bez tam šai laikā audzis apkures tarifs. Kā redzat, dzīvokļu saimniekiem neapšaubāmi izdevīgāk būtu bijis mājas renovāciju sākt par trim četriem gadiem agrāk.

Iedzīvotājiem, kas savu māju paspēja nosiltināt 2003. gadā, šobrīd izdevumi jau ir pilnībā atmaksājušies. Taču arī 2007. gadā renovētā kaimiņu māja atrodas izdevīgā stāvoklī salīdzinājumā ar citiem mājokļiem. Tās iemītnieki jau ir aizmirsuši, ko nozīmē mitras sienas un caurs jumts. Viņi ietaupa naudu uz apkuri un dzīvo sakārtotā vidē.

Trešais piemērs. Vēl vienas mājas iemītnieki Cēsīs 2005. gadā ar lielām pūlēm pieņēma lēmumu veikt renovāciju. Dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē tik tikko izdevās savākt darbu sākšanai nepieciešamo 51% balsu. Aizņēmušies bankā 36 tūkstošus latu, nomainīja jumtu un modernizēja siltummezglu. Tad iedzīvotāji sarēķināja, ka trijās apkures sezonās māja, pateicoties renovācijai, ietaupījusi 11,5 tūkstošus latu, tātad atguvusi trešo daļu kredīta. Dzīvokļu saimnieki saprata, ka vajag turpināt iesākto, paņēma vēl vienu kredītu un nosiltināja ārsienas. Šoreiz jau par iecerētajiem darbiem balsoja vairāk nekā 80% iedzīvotāju. Cilvēki redzēja, kādu efektu dod renovācija, un vairs neapšaubīja tās noderīgumu.

Mūsu pētījumi liecina, ka renovēto mājokļu iemītnieki bieži vien maksā tādus pašus rēķinus kā viņu kaimiņi nesiltinātajās mājās, starpība tikai tā, ka pirmie maksā par siltumu un reizē atmaksā bankai kredītu, bet otrie maksā tikai par siltumu (kurš, starp citu, lētāks nekļūst).

Ceru, ka tagad, kad Latvijas iedzīvotājiem pieejami ES līdzekļu mājokļu renovācijai, viņi rīkosies drošāk un enerģiskāk. Mūsu bankas speciālisti ir gatavi piedalīties dzīvokļu īpašnieku kopsapulcēs, lai cilvēkiem izskaidrotu renovācijas kreditēšanas nianses un kliedētu ar to saistītos mītus.