Valsts galvos par jaunajām ģimenēm

Gada sākumā Ekonomikas ministrija solīja atbalstu jaunajām ģimenēm, kuras vēlas ņemt kredītu mājokļa iegādei. Daudzas ģimenes ar nepilngadīgiem bērniem aizturēja elpu: vai tiešām valdība tām palīdzēs tikt pie sava mājokļa? Pagāja daži mēneši, un 5. augustā Ministru kabinets apstiprināja noteikumus, kas skaidro, kā tieši valsts gatavojas palīdzēt jaunajām ģimenēm saņemt hipotekāro kredītu.

Svarīgi: bezmaksas palīdzības nebūs

Tūlīt jāatrunājas, ka nekādu bezmaksas dzīvokļu, ko piedāvāt ģimenēm ar nepilngadīgiem bērniem, valstij nav un nekad nav bijis. Tāpat arī valsts budžets nav gatavs aizņēmēju vietā dzēst daļu mājokļa iegādei ņemtā kredīta. Ministru kabineta noteikumi paredz, ka valsts piešķirs galvojumu jaunajām ģimenēm, kuras vēlēsies ņemt kredītu mājokļa iegādei, un tas ļaus samazināt pirmo iemaksu. Valsts galvojuma apmērs būs atkarīgs no bērnu skaita ģimenē.

Bet tagad par visu sīkāk.

Galvojumu piešķirs 220 ģimenēm

– Ekonomikas ministrija pastāvīgi saņem ziņas, ka ģimenes nevar iegādāties nekustamo īpašumu, jo nespēj nodrošināt pirmo iemaksu hipotekārajam kredītam. Pēc Latvijas Komercbanku asociācijas aprēķiniem, ģimenei ar valstī vidēji augstiem ienākumiem vajadzīgi vienpadsmit gadi, lai sakrātu naudu pirmās iemaksas veikšanai, pērkot divistabu dzīvokli, – pastāstīja Ekonomikas ministrijas sabiedrisko attiecību nodaļas pārstāve Evita Urpena.

Pēc Urpenas teiktā, saskaņā ar valdības lēmumu galvojumu izsniegs valsts akciju sabiedrība Latvijas Attīstības finanšu institūcija Altum. Galvojums tiks izsniegts uz 10 gadiem. To varēs pieprasīt jebkura persona, ar kuru kopā dzīvo un kuras apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns.

Galvojuma apmērs būs atkarīgs no bērnu skaita ģimenē. Persona, ar kuru kopā dzīvo un kuras apgādībā ir viens nepilngadīgs bērns, varēs saņemt galvojumu 10% apmērā no aizdevuma summas, bet ne vairāk par 10 000 eiro; persona, ar kuru kopā dzīvo un kuras apgādībā ir divi bērni – 15% apmērā no aizdevuma summas, bet ne vairāk par 15 000 eiro; persona, ar kuru kopā dzīvo un kuras apgādībā ir trīs un vairāk bērnu – 20% apmērā, bet ne vairāk par 20 000 eiro.

Programma sāks darboties pēc Altum un komercbanku savstarpējo līgumu noslēgšanas.

Programmas īstenošanas uzsākšanai ir pieejams finansējums 332 678 eiro apmērā, papildu finansējumu plānots piesaistīt pēc 2014. gada 1. septembra. Šim mērķim tiks novirzīti valsts budžeta ieņēmumi no uzturēšanās atļauju izsniegšanas. Šogad programmas ietvaros plānots piešķirt aptuveni 220 galvojumus pirmajai iemaksai mājokļa iegādei par kopējo saistību apmēru, kas nepārsniedz 1,33 miljonus eiro.

Taču, pēc neatkarīgo ekspertu domām, valsts atbalsts nenozīmē, ka ģimene mājokli varēs iegādāties bez iepriekšējiem uzkrājumiem. Piemēram, lai nopirktu 70 kvadrātmetru lielu dzīvokli padomju laikā būvētā mājā Rīgas mikrorajonā, ģimenei ar diviem bērniem pirmajai iemaksai un darījuma noformēšanai būs nepieciešami aptuveni 6000 eiro pašu naudas.

Lēmumu pieņems Altum

Jaunā programma ir ilgi gaidīta, tāpēc redakcijā pastāvīgi vērsās ģimenes ar bērniem, lai noskaidrotu, kad tā beidzot stāsies spēkā. Tagad, kad valdība pieņemusi attiecīgos noteikumus, cilvēkiem palicis tikai viens jautājums: kā praktiski piedalīties programmā?

Finanšu institūcijā Altum, kura izsniegs valsts galvojumus, mums paskaidroja, ka pretendentiem jāpagaida, kamēr tiks noslēgti Altum un komercbanku savstarpējie līgumi. Gaidāms, ka dokumenti tiks parakstīti jau septembrī. Valsts galvojumus pieņems tikai tās bankas, kuras būs nolēmušas piedalīties programmā.

Ģimenei būs jāvēršas bankā ar hipotekārā kredīta pieprasījumu un jāiesniedz izziņas par deklarēto dzīvesvietu un apgādībā esošo bērnu skaitu. Banka izskatīs pieprasījumu un pati pārsūtīs to uz Altum. Tieši šai institūcijai uzticēts noteikt, kuras ģimenes atbilst valsts galvojuma izsniegšanas kritērijiem. Ja Altum pieņems labvēlīgu lēmumu, ģimene varēs saņemt bankas aizdevumu ar samazinātas pirmās iemaksas nosacījumu.

– Valsts galvojums nenozīmē reālu naudas pabalstu. Proti, ja valsts izsniedz galvojumu 10 000 eiro apmērā, tas nemazina aizņēmuma kopējo summu, – skaidro Evita Urpena. – Kredītņēmējam tāpat būs jāatmaksā visa kredīta summa, izņemot to daļu, ko pats nodevis bankai kā pirmo iemaksu. Tas nozīmē, ka ikmēneša kredīta maksājums būs lielāks nekā tad, ja cilvēks pats būtu bankā iemaksājis visu starta maksājumu.