Vai varēja būvēt autostāvvietu?

“Pie daudzdzīvokļu mājas 2007. gadā tika izbūvēta autostāvvieta. Zeme ir īpašumā iedzīvotājiem – katram domājamā daļa. Māju pārvalda pašu īpašnieku dibināta kooperatīvā sabiedrība, un viņi savā sapulcē pieņēma lēmumu ar balsu vairākumu un izbūvēja autostāvvietu, norobežojot daļu no kopīpašumā esošās zemes. Domājamā daļa nav pārējiem dzīvokļu īpašniekiem samazināta, mēs maksājam zemes nodokli par visu īpašumu, bet izmantot vienlīdzīgi visu īpašumu nevaram. Vai pēc tā laika likumiem varēja būvēt autostāvvietu bez visu dzīvokļu īpašnieku piekrišanas?”

Laikā, kad pie jūsu mājas tika uzbūvēta auto stāvvieta, spēkā bija likums „Par dzīvokļa īpašumu”, un tā 27.2 pantā cita starpā noteikts, ka dzīvokļu īpašnieku kopsapulce ir tiesīgalemt par līdzekļu uzkrāšanu un izlietošanu kapitālajam remontam, kā arī izlemt citus jautājumus, kas saistīti ar kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu. Atšķirībā no pašreiz spēkā esošā likuma šajā normatīvajā aktā nav konkrēti nosaukts, cik lielam jābūt balsu daudzuma īpatsvaram, lemjot par kādu darbību saistībā ar kopīpašumu, un nav arī sīkāka regulējuma par DzĪKS kompetenci.

Ja lēmumu par autostāvvietas izbūvi pieņēma tikai dzīvokļu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība (DzĪKS), nerīkojot kopsapulci, tad, šķiet, ka šis lēmums varētu būt nelikumīgs. Te svarīgi – kas ir rakstīts biedrības statūtos un cik lielas pilnvaras dzīvokļu īpašnieki DzĪKS ir devuši. Taču arvien ir bijis spēkā Civillikuma 1067.–1072.panta regulējums par rīcību ar kopīpašuma domājamām daļām.

Civillikuma 1068.pantā rakstīts: „Rīkoties ar kopīpašuma priekšmetu, kā visumā, tā arī noteiktās atsevišķās daļās, drīkst tikai ar visu kopīpašnieku piekrišanu; bet ja kāds no viņiem rīkojas atsevišķi, tad šī rīcība ne vien nav spēkā, bet arī uzliek pēdējam pienākumu atlīdzināt pārējiem zaudējumus, kas viņiem ar to nodarīti”.

Savukārt likuma 1069.pantā ir noteikts: „Visi kopīpašnieki, samērīgi ar katra daļu, saņem visus labumus, kādus kopējā lieta dod, un tādā pašā samērā arī nes zaudējumus, kādi tai ceļas”.

Tātad saistībā ar auto stāvvietu ļoti svarīgs ir jautājums – kas no tās gūst labumu. Ja lietotāji par šo pakalpojumu maksā un DzĪKS tos visā pilnībā izlieto mājas apsaimniekošanai, taisnīguma princips ir ievērots un par stāvvietu un domājamām daļām nevajadzētu satraukties. Ja daļa iedzīvotāju stāvvietu izmanto ar citādiem nosacījumiem un pārējie no tās negūst nekādu labumu, Jums ir pamats protestēt pret esošo situāciju. Taču vispirms ir jātiek skaidrībā ar dokumentiem un finansēm saistībā ar stāvvietas ekspluatāciju (Jums ir tiesības DzĪKS valdei šādu informāciju pieprasīt – piemēram, kas stāvvietu izmanto, cik par to maksā un kā nauda tiek izlietota), iespējams, pēc savas iniciatīvas jāsasauc dzīvokļu īpašnieku kopības sapulce vai tā jārīko aptaujas veidā. Kā tas darāms, noteikts Dzīvokļa īpašuma likuma 18.pantā.

Ja patiešām ir pamats aizdomām par netaisnīgu rīcību pret daļu dzīvokļu īpašnieku, varat vērsties pie jurista pēc padoma par tālāko rīcību.