Kā uzskaitīt patēriņu, ja mājā nav kopējais ūdens patēriņa skaitītājs?

“Esam mājas Dravnieku ielā 4, Rīgā iedzīvotāji. Pirms dažiem mēnešiem uzņēmumam Rīgas ūdens bija jāveic mūsu mājas kopējā ūdens skaitītāja nomaiņa, tomēr to izdarīt nebija iespējams ūdensvada cauruļu katastrofāli sliktā stāvokļa dēļ. No tā laika mums katram tiek piestādīts rēķins pēc normatīva, tas nozīmē, pakalpojuma piegādātājs ir saskaitījis, cik mūsu mājā ir iedzīvotāju un visiem aprēķina vienādu ūdens patēriņu – 6 kubikmetrus mēnesī (tā noteikts normatīvā). Ja ģimenē ir divi cilvēki, tad, pēc Rīgas ūdens ieskata, konkrētā mājsaimniecība ir notērējusi 12 kubikmetrus, ja trīs cilvēki, tad – 18 kubikmetrus, un tā tik tālāk.

Tajā pašā laikā apsaimniekotājs turpina piestādīt rēķinus pēc individuālo (dzīvokļu) skaitītāju rādījumiem, bet šim patēriņam “piemet” visas mājas patēriņa korekciju. Tas ir neizbēgami, jo pakalpojuma piegādātājs mājā, kurā ir 100 iedzīvotāji piestāda rēķinu par 600 kubikmetriem ūdens, bet pēc individuālajiem skaitītājiem iedzīvotāji uzrāda mazāku, piemēram, tikai 350 kubikmetru patēriņu. Šo starpību apsaimniekotājs sadala uz visiem dzīvokļiem. Visvairāk cieš vientuļie iedzīvotāji: visiem taču skaidrs, ka viena cilvēka patēriņš mēnesī nevar pārsniegt 2 kubikmetrus, bet, še tev – apsaimniekotājs “piesviež” vēl 8,5 kubikmetrus korekciju!

Jautājums – vai apsaimniekotājam arī nebūtu mums jāpiestāda rēķini pēc normatīva, kā to dara Rīgas ūdens?

Tālāk, apsaimniekotājs atsakās veikt ūdens skaitītāja mezgla remontu pagrabā, kamēr māja nebūs samaksājusi 2800 eiro par projekta izstrādi. Šī situācija ilgst teju vai gadu, iedzīvotāji cieš.

Vai tiešām apsaimniekotājam jau pašā sākumā šis remonts nebija jāveic steidzamības kārtā kā avāriju likvidējošs?”

Iedzīvotāji, seko daudz parakstu

– Vai tiešām gadījumos, ja mājā nav ūdens skaitītāja vai arī to nav iespējams nomainīt pēc verifikācijas termiņa beigām, pakalpojuma sniedzējam ir tiesības piestādīt mājai rēķinu pēc normatīva? Pēc šīs lasītāju vēstules mēs vērsāmies uzņēmumā Rīgas ūdens un tur saņēmām skaidrojumu par notiekošo mājā Dravnieku ielā 4. Izrādās, ka situācija ar ūdensapgādi tik tiešām ir nopietna, jo mājai ir nepieciešama ūdensvada visas apakšējās sadales nomaiņa. Šāds remonts ir apjomīgs, finansiāli nopietns, turklāt bez projekta tik tiešām iztikt nav iespējams.

– Vai apsaimniekotājam remonts nebija jāveic kā steidzams?

– Piekrītu, notiekošo mājā Dravnieku ielā 4, var traktēt kā avārijas situāciju. Ne jau vienmēr avārijas gadījumā ūdenim jāšļācas kā strūklakā vai jāplūst kā ūdenskritumā. Ja mājā ir izjaukta normāla ūdens patēriņa uzskaite, arī tā ir avārija, ko apsaimniekotājam steidzami jānovērš: jānomaina nepieciešamais ūdensvada posms, lai Rīgas ūdens varētu uzstādīt mājas kopējā ūdens patēriņa skaitītāju.

– Kas šos darbus apmaksā?

– Avārijas novēršanas izmaksas sedz apsaimniekotājs, bet pēc tam viņš iedzīvotājiem piestāda papildu rēķinu un saņem atpakaļ ieguldīto naudu.

– Vai šādiem remontdarbiem apsaimniekotājs ir tiesīgs izmantot mājas uzkrājumu nākotnē veicamajiem remontiem?

– Drīkst, bet tikai pie nosacījuma, ka dzīvokļu īpašnieki viņam tam ir devuši atļauju. Atļauju saņemt pavisam nav sarežģīti – sasaucot mājas dzīvokļu īpašnieku kopsapulci vai arī lēmumu pieņemot aptaujas veidā, nesasaucot dzīvokļu īpašnieku kopsapulci, galvenais panākt, lai par remontu uzkrājumu izlietošanu avārijas remonta izmaksu segšanai nobalso 50% un vēl vismaz viens dzīvokļa īpašnieks, jeb vairākums no visiem mājas dzīvokļu īpašumiem.

– Vai tas nozīmē, ka šajā situācijā apsaimniekotājs nerīkojas kā labs saimnieks, speciāli novilcinot remontu?

– Jā, apsaimniekotājam ir jārīkojas ātri.

– Kā šiem cilvēkiem ir jāmaksā par ūdens patēriņu kamēr vēl kopējais mājas skaitītājs nav uzstādīts?

– Apsaimniekotājam iedzīvotājiem rēķini ir jāpiestāda tāpat, kā to dara Rīgas ūdens – pēc normatīva. Konkrētajā situācijā katra dzīvokļa individuālā skaitītāja rādījumiem nav nozīmes. Ja Rīgas namu pārvaldnieks turpina izrakstīt rēķinus ar ūdens korekciju, tad iedzīvotāji tiek aicināti vērsties Mājokļu un vides departamentā. Balstoties uz viņu iesniegumos norādīto, mēs varēsim veikt pārbaudi, vai apsaimniekotāja darbības atbilst likumā noteiktajam.