Kāda ir dzīve pēc siltināšanas?
- Detaļas
- Kategorija: Namu pārvalde
- Publicēts 14 Jūlijs 2016
„Mēs maksājam divas reizes mazāk nekā kaimiņi”, saka mājas iedzīvotāji Finiera ielā 15
Latvijā ir noslēdzies konkurss Pati energoefektīvākā ēka 2016. Daudzdzīvokļu nama iedzīvotāji Finiera ielā 15, kas atrodas pašā Bolderājas sirdī, saņēma no konkursa žūrijas pateicību par vērienīgajiem renovācijas darbiem savā piecstāvu ēkā. Kā dzīvo iedzīvotāji divus gadus pēc mājas siltināšanas, vai viņi ir apmierināti, vai nenožēlo iztērētos līdzekļus. Mēs satikāmies ar iedzīvotājiem, lai uzdotu šos jautājumus personīgi.
Gaļina Volkova pārstāv mājas pārvaldītāju Finiera ielā 15. Īpašnieku sabiedrība šajā adresē tika izveidota 2008. gadā, kad dzīvokļu īpašnieki pirmo reizi aizdomājās par siltināšanu (ļoti neomulīgi kļuva dzīvot šajā piecstāvu ķieģeļu ēkā, pārāk stipri sasala sienas un pārāk atbaidoši izskatījās pelējuma traipi stūros). Mājas apsaimniekošanu īpašnieki uzticēja pašvaldības namu pārvaldei Kurzemes nami, kas pēc tam pievienojās uzņēmumam Rīgas namu pārvaldnieks.
Taču ļausim runāt pašiem iedzīvotājiem!
Kā palīdzēt kaķiem bez mājām?
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts 14 Jūlijs 2016
Kaķi jau sen ir kļuvuši ne tikai par Rīgas, bet par jebkura pagalma simbolu. Taču dažreiz tieši šie dzīvnieki ir par iemeslu nopietniem strīdiem starp kaimiņiem. Daži baro runčus, citi žēlojas par sliktu smaku un antisanitāriem apstākļiem. Ko iespējams darīt, lai cilvēki būtu saticīgi, bet kaķi – laimīgi?
Dzīvniekiem, tāpat kā cilvēkiem, nepieciešamas rūpes. Taču ir jāprot mazos mīluļus kārtīgi pieradināt. Pretējā gadījumā klaiņojošu bezpajumtnieku barošana var kļūt par strīdus ābolu starp kaimiņiem. Daudzi „dzīvnieku mīļi” pie kāpņu telpu durvīm rada antisanitārus apstākļus – met ēdienu ārā pa logiem, pie ieejas atstāj netīras bļodiņas. Ēdiena pārpalikumi nelāgi ož, kā arī pievilina citus sirojošus faunas pārstāvjus – vārnas, kaijas, ežus, pat žurkas. Piebarotie kaķi sāk vairoties, sāk „koncertus” zem logiem, iezīmēt teritoriju. Īsumā – dzīvnieki uzvedas kā dzīvnieki un ar to pamatīgi traucē apkārtējiem iedzīvotājiem. Lai no tā izbēgtu, pagalmu kaķu dzīvei jābūt organizētai.
Jauns līgums ar veco pārvaldnieku
- Detaļas
- Kategorija: Namu pārvalde
- Publicēts 14 Jūlijs 2016
Pilsētas dome atkal uzdeva Rīgas namu pārvaldnieks sniegt pakalpojumus iedzīvotājiem
Pagājušajā nedēļā Rīgas dome apstiprināja jauno līgumu dzīvojamo māju apsaimniekošanā, kuras netika pārņemtas no pašvaldības bilances. Atgādinām, ka galvaspilsētā ir apmēram 5000 šādu māju. Līdz šim šo dzīvojamo fondu pēc pilsētas pašvaldības uzdevuma vadīja uzņēmums Rīgas namu pārvaldnieks. Neko jaunu deputāti neizdomāja, tāpēc Rīgas namu pārvaldnieks turpinās apsaimniekot galvaspilsētas mājas arī turpmāk. Līgums ar namu pārvaldi ir noslēgts ne vairs uz pieciem, bet 10 gadiem.
Tikai mums – viss teksts
Rīgas iedzīvotāji bieži jautā, kāds ir pamatojums, ka mājas apsaimnieko Rīgas namu pārvaldnieks (RNP). Piemēram, daudzi nesaprot, kāpēc RNP iedzīvotāju vārdā noslēdz līgumus ar zemes, kas atrodas zem mājām, īpašniekiem, kāpēc katru gadu sūta mums remontdarbu tāmes, kāpēc izliek uz ielas parādniekus. Atbilde ir vienkārša: visas šīs funkcijas namu pārvaldei ir uzticējusi Rīgas dome.
Dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgums
- Detaļas
- Kategorija: Namu pārvalde
- Publicēts 14 Jūlijs 2016
1. Pārvaldnieka pienākumi un tiesības
1.1. Pārvaldot Dzīvojamās mājas, Pārvaldnieks veic Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā noteiktās obligātās un citas pārvaldīšanas darbības, ievērojot minētajam likumam pakārtotajos un citos normatīvajos aktos, Rīgas domes lēmumos un iekšējos normatīvajos aktos, kā arī šajā Līgumā noteikto.
1.2. Obligāto pārvaldīšanas darbību ietvaros Pārvaldnieks:
Izīrēšu dzīvokli “pieskatīšanai”
- Detaļas
- Kategorija: Mājai
- Publicēts 14 Jūlijs 2016
Kas slēpjas zem vilinoša sludinājuma par mājokli?
Zinādami, ka bezmaksas siers atrodams tikai peļu slazdā, cilvēki tik un tā cer uz labāko: ja nu veicas? Vēlēšanos riskēt nereti veicina ziņkārība, kas kļūst par sliktu sabiedroto, kad tiek skartas nopietnas lietas.
Par velti, kungs!
Pāvels un Katja – jauna ģimene. Diezgan ilgi viņi īrēja dzīvokli labā galvaspilsētas rajonā. Taču vienā jaukā dienā saimnieki paprasīja laulātajiem dzīvokli atbrīvot, jo to vajadzēja viņu dēlam. Pāvels sāka meklēt variantus, lai varētu pārcelties, un viņam acīs iekrita interesants sludinājums. Viņš izlasīja vienu reizi, otro, trešo – nē, tā nemēdz būt, droši vien joks. Lai gan…
Īres likums: gatavi revolūcijai?
- Detaļas
- Kategorija: Likumi
- Publicēts 22 Jūnijs 2016
Ja Ekonomikas ministrijas priekšlikumi tiks pieņemti, tad mainīsies spēles noteikumi gan saimniekiem, gan īrniekiem
Ekonomikas ministrija ziņo, ka uzsākusi darbu pie projekta – Likuma par dzīvojamo telpu īri. Katrs no mums saprot, ka jebkurš jauns likums – tās ir lielas pārmaiņas. Kādus spēles noteikumus dzīvokļu īpašniekiem un īrniekiem ierēdņi būs sagatavojuši šoreiz? Kā likums ietekmēs denacionalizēto māju iedzīvotāju intereses? Vai tiks ieviestas represijas dzīvokļu īpašniekiem, kuri izīrē savu īpašumu un nemaksā nodokļus? Piekritīsiet, ka labāk zināt, kam gatavoties.
Savs dzīvoklis visiem nav vajadzīgs?
Uz jautājumiem par likumprojektu (kurš pagaidām darbojas tikai ideju līmenī, nevis uz papīra) atbildēja Ekonomikas ministrijas Būvniecības un mājokļu politikas departamenta direktora vietnieks Mārtiņš Auders.
Mainīt jumtu un ieekonomēt?
- Detaļas
- Kategorija: Mājai
- Publicēts 21 Jūnijs 2016
Valdeķu ielas nama iedzīvotāji stāsta par to, kā pašiem kontrolēt remontu mājā un nepārmaksāt par to
Eksperti pastāvīgi atgādina iedzīvotājiem, ka māju jumti, padomju gados celti, kļūst nederīgi un prasa nomaiņu. Daudzi dzīvokļu īpašnieki ir satraukti, ka samaksāt par jaunu jumtu būs ļoti grūti. Daudzstāvu nama iedzīvotāji Valdeķu ielā 55, kur tagad tiek pabeigts jumta remonts, pastāstīja, ar kādām grūtībām viņi saskārās, organizējot darbus, un kā viņi ieekonomēja lielas summas.
Remontēt vajag – naudas nav
Māja Valdeķu ielā 55 celta 1991. gadā, tāpēc par vecu to nevar nosaukt. Iedzīvotāji stāsta, ka atlikt remontdarbus vairs nevarēja. Piemēram, jumts. Padomju laikā to noklāja ar mastiku, kuras kalpošanas ilgums – 20 gadi. Protams, pirms dažiem gadiem kļuva skaidrs, ka segums savu laiku ir nokalpojis un pienācis laiks to mainīt.