Krīze kā... iespēju laiks

Krīze ir mainījusi Rīgu. Pat Rīgas domes deputāti bieži vien nevar pateikt, kas notiks ar pilsētu un tās iedzīvotājiem, vai mūsu dzīve kļūs labāka vai sliktāka. Mēs tikāmies ar Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieku Andri Ārgali. Būdams cilvēks ar lielu darba pieredzi pašvaldībā, viņš ir gatavs uzmundrināt pilsētniekus un mudina viņus nenokārt degunu. Daudzi Rīgai svarīgi projekti virzās uz priekšu. Dome risina transporta un mājokļu apsaimniekošanas jautājumus. Tikai nevajag nolaist rokas, un tad pat krīze var dot savu labumu.

– Ārgaļa kungs, mēs esam dzirdējuši, ka Rīgas dome apturējusi daudzus investīciju projektus. Vai tas nozīmē, ka pilsētas attīstība apstājusies?

– Krīze, protams, ietekmē svarīgu projektu realizācijas gaitu. Bet nevajadzētu aizmirst, ka krīzes apstākļos mums būtu izdevīgi attīstīt infrastruktūru, jo darbaspēks un materiāli maksā lētāk. Reizē tas palīdzētu „sasildīt” mūsu ekonomiku, dot cilvēkiem darba vietas. Vajag tikai atrast finansējumu lieliem projektiem. Ļoti svarīgi, lai tādā brīdī valsts un pašvaldība vienotos vismaz netraucēt viena otrai. Pašreiz pilsētai aizliegts ņemt kredītus. Kāpēc? Ja valsts nevar aizņemties naudu, kāpēc tā velk līdzi pašvaldības? Domē taču nesēž nekādi muļķi, te ir speciālisti, kam ir pa spēkam prognozēt ekonomiskos rādītājus, un te ir tautas ievēlēti deputāti. Iznāk, ka valdība liedz mums iespēju pieņemt lēmumus un attīstīt savas pilsētas un pagastus. Tas traucē mūs realizēt daudzas svarīgas idejas.

Lasīt tālāk...

Iedzīvotāji gaida palīdzību no pilsētas

Būdams vadītājs vienai no Rīgas lielākajām namu pārvaldēm, gribu ieteikt galvaspilsētas iedzīvotājiem padomāt par ekonomiju. Iespējas ietaupīt naudu ir, viss atkarīgs tikai no pašu gatavības veltīt tam pūles.

Nelielo māju iemītnieki Juglā jau sen nolēma sākt taupīt un šai nolūkā ir atteikušies no apkopēju pakalpojumiem. Par tīrību un kārtību kāpņu telpās viņi rūpējas paši. Viņi sastāda darbu grafiku un akurāti to ievēro. Tā māja var ietaupīt prāvu naudu. Ja iedzīvotāji ir ar mieru paši sakopt arī pagalmu, tad ekonomija ir vēl jūtamāka. Tāda māja vispār var atteikties no sētnieka. Šādi ietaupītā nauda paliek iedzīvotāju rīcībā, tā tiek ieskaitīta uzkrājumu fondā un ar laiku tiks tērēta remontam. Vai nav labs risinājums?

Lasīt tālāk...

Vai Rīga kļūs par baņķieri?

Viss maksā naudu, tai skaitā arī pati nauda. Finanšu resursi Latvijā strauji kļūst dārgāki: bankas pastāvīgi paaugstina hipotēkas un patērētāju kredītu likmes, iekasē solīdu naudu pat par mūsu rēķinu apkalpošanu. Izrādās, tas apnicis ne tikai iedzīvotājiem, kuri mēnesi pēc mēneša kasierim bankas lodziņā pārmaksā no 40 santīmiem līdz diviem latiem (atkarībā no rēķinu skaita), tas apnicis arī pašvaldībai. Pagājušajā nedēļā Rīgas vicemērs Jānis Dinevičs nāca klajā ar drosmīgu ideju, ierosinot pašvaldībai izveidot... pašai savu, „lētāku” banku.

Šo ideju Jānis Dinevičs izklāstīja Rīgas apsaimniekotāju asociācijas sēdē, aicinādams galvaspilsētas namu pārvaldniekus izteikt savu viedokli.

– Atbalstām! – paziņoja sēdes dalībnieki. – Pašvaldības banka droši vien piedāvās pilsētas iedzīvotājiem un uzņēmumiem izdevīgākus nosacījumus nekā komercbankas!

Lasīt tālāk...

Tilti. Dzīvokļi. Veloceliņi

Pagājušajā nedēļā Jānis Birks, ieskatījies kalendārā, saprata, ka ir Rīgas pašvaldības vadītājs nu jau tieši divus gadus. „Pat nepamanīju, cik ātri aizsteidzis laiks,” teica mērs, kad mēs, atraduši ieganstu, uzprasījāmies pie viņa uz sarunu.

Vai bieži piedzīvota nodevība?

– Jā, tas ir fakts, ja vadu Rīgu veselus divus gadus, – piekrīt mērs bezkaislīgajam kalendāram. – Nav jau nekāds brīnums, ka esmu aizmirsis par laiku. Darba intensitāte domē ir tāda, ka nedēļa aizsteidz kā viena diena. Labi, ka paliek vismaz brīvdienas, kad var mazliet padomāt, paprātot par nākotnes plāniem.

Runādams par jubileju mēra amatā, Jānis Birks ir atklāts. Pēdējo divu gadu laikā viņš bieži esot saskāries ar tādām galējām izpausmēm kā uzticība un nodevība, cieņa un pilnīgs tās trūkums, augstprātība un muļķība. No tā Rīgas mērs izdarījis svarīgu secinājumu, kas būtībā ir vecs kā šī pasaule: cilvēks bieži var justies vientuļš pat pūlī. Bet par politiķa svarīgāko prasmi Jānis Birks tagad uzskata spēju rast saprātīgu kompromisu.

Lasīt tālāk...

Daiņa īvāna dabasmācības stunda

Rīdziniekiem ir tūkstoš un viens jautājums, ko uzdot Rīgas domes Vides komitejas priekšsēdētājam Dainim Īvānam. Teiksim, kad galvaspilsētā būs sakārtota atkritumu izvešana? Kāpēc pagājušajā rudenī mūsu krāna ūdens oda pēc gļotām? Vai tiešām pilsētas tēvi pārdomās un neierīkos kompostēšanas laukumu zem Ziepniekkalna daudzstāvu namu logiem? Vai mums vasarā atļaus sēdēt zālienos? Cik daudz koku pilsēta iedēstīs izcirsto papeļu un veco liepu vietā? Jautājumu patiesi netrūkst! Paņēmuši līdzi interesantākās mūsu lasītāju vēstules, dodamies pēc atbildēm uz domi.

Mežaparks pārtver iniciatīvu no Ziepniekkalna

Dainis Īvāns ir pieredzējis deputāts un ilggadējs Vides komitejas vadītājs. Sarunā ar tādu cilvēku var iztikt bez gariem ievadvārdiem, tādēļ uzreiz ķeramies vērsim pie ragiem:

Lasīt tālāk...

Vidzemes priekšpilsēta: plāni ir, nauda – atradīsies

Nesen Vidzemes priekšpilsēta tika pamatīgi sapurināta. Skandāls notika aizvadītā gada beigās, kad Rīgas domes deputāti atbrīvoja no darba izpilddirekcijas vadītāju Juri Viņķeli. Viņķelis, kas ilgus gadus vadījis rajonu, ir gatavs politiķu lēmumu apstrīdēt tiesā. Bet pagaidām, nu jau nedaudz vairāk par diviem mēnešiem, pie Vidzemes priekšpilsētas stūres stāv cits cilvēks. Paviesojāmies pie Normunda Červinska, lai uzzinātu, kā izpilddirekcija kalpos rīdziniekiem 2009. gadā.

Laipni lūdzam sūdzēties!

Červinska kungs izpilddirekcijā strādā jau vairākus gadus, tātad Vidzemes priekšpilsētas problēmas viņam ir labi zināmas.

– Labiekārtosim rajonu, palīdzēsim iedzīvotājiem veidot dzīvokļu īpašnieku biedrības, rīkosim informatīvas sanāksmes, lai būtu lietas kursā par tām problēmām, kas satrauc mūsu cilvēkus, – viņš sola, runājot par plāniem.

– Iedzīvotājus vispirms jau satrauc ar mājokļu apsaimniekošanas kvalitāti un cenām saistītie jautājumi.

– Tas tiesa! Agrāk, kad Rīgas namu pārvaldes vēl nebija kļuvušas par komercorganizācijām, mēs uzraudzījām to darbību. Bet cilvēki pēc inerces joprojām nāk pie mums ar sūdzībām.

Lasīt tālāk...