Iedzīvotāji gaida palīdzību no pilsētas

Būdams vadītājs vienai no Rīgas lielākajām namu pārvaldēm, gribu ieteikt galvaspilsētas iedzīvotājiem padomāt par ekonomiju. Iespējas ietaupīt naudu ir, viss atkarīgs tikai no pašu gatavības veltīt tam pūles.

Nelielo māju iemītnieki Juglā jau sen nolēma sākt taupīt un šai nolūkā ir atteikušies no apkopēju pakalpojumiem. Par tīrību un kārtību kāpņu telpās viņi rūpējas paši. Viņi sastāda darbu grafiku un akurāti to ievēro. Tā māja var ietaupīt prāvu naudu. Ja iedzīvotāji ir ar mieru paši sakopt arī pagalmu, tad ekonomija ir vēl jūtamāka. Tāda māja vispār var atteikties no sētnieka. Šādi ietaupītā nauda paliek iedzīvotāju rīcībā, tā tiek ieskaitīta uzkrājumu fondā un ar laiku tiks tērēta remontam. Vai nav labs risinājums?

Lai atteiktos no sētnieka, iedzīvotājiem jāpieņem kopīgs lēmums. Dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē jāievēl pilnvarotais, kas pārstāvēs māju pašvaldības iestādēs. Viņš arī būs atbildīgs par tīrību mājā un ap māju. Ja rajona administratīvā komisija atzīs, ka iedzīvotāji netiek galā ar sakopšanas darbiem, tai ir tiesības par netīru teritoriju mājai piespriest naudas sodu, un māju tādā gadījumā pārstāvēs pilnvarotais. Viņš arī būs tas cilvēks, kurš sētnieka vietā svētkos izkārs valsts karogu un pēc tam noteiktajā laikā to noņems.

Lielo māju iemītniekiem atteikties no sētnieka būs sarežģītāk, bet kāpņu telpu uzkopšanu gan viņi var uzņemties. Kāds būs ietaupījums? Katrā konkrētajā gadījumā citāds. Bet atzīšos, ka 54% no namu pārvaldes algu fonda tiek izlietoti sētnieku darba samaksai. Tā nav maza summa.

Pie viena gribu uzrunāt Rīgas domes Komunālo departamentu. Mēs dzīvojam 21. gadsimtā, bet Rīgā daudzas mājas joprojām nav pieslēgtas centrālajai kanalizācijai. Kauns un negods par tādu nolaidību! Gadās, ka kanalizācijas caurules iet gar pašu māju, bet iedzīvotājiem jāsamierinās ar atejas bedrēm. Skaidrs, ka dzīvokļu īpašniekiem nav tādas naudas, lai patstāvīgi pievienotu māju pilsētas komunikācijām. Manuprāt, domei vajadzētu viņiem palīdzēt.

Pilsēta rīkotos pareizi, piešķirot līdzekļus ne tikai kanalizācijas sakārtošanai, bet arī novecojušo liftu nomaiņai, karstā ūdens cirkulācijas sistēmas atjaunošanai dzīvojamās mājās. Tās ir steidzami risināmas problēmas. Nedrīkst pievērt acis un izlikties tās neredzam, jo pats par sevi nekas neatrisināsies. Pilsētai vajadzētu rūpēties par dzīvojamo fondu kaut vai tāpēc, ka 7% dzīvokļu Rīgā nav privatizēti un joprojām ir pašvaldības īpašums.