Viss kas jāzin par savu māju!

Darīsim KOPĀ!

Pagaidām bez pieciem tūkstošiem!

Diemžēl dzīvokļu rindā gaidošie rīdzinieki tuvākajā laikā nesagaidīs Rīgas domes apsolītos piecus tūkstošus dzīvokļu. Konkurss par dzīvokļu būvniecību beidzies bez rezultāta.

Pašvaldības problēma ir tā, ka ēku būvniecību tika nolemts uzticēt tikai vienai būvfirmai, taču neviena no vietējām firmām nespēja sniegt domei vajadzīgās garantijas. Vienīgais pretendents, kas konkursā iesniedza reālu piedāvājumu, bija būvfirma Merks, taču pat šis gigants nespēja atrisināt visus ar projekta finansēšanu saistītos jautājumus.

Lasīt tālāk...

Cēsīs – savs siltuma eksperts

Ļoti bieži iedzīvotāji interesējas, kā dzīvoklī uzstādīt individuālo siltuma skaitītāju, kā bez vērienīgas renovācijas uzlabot mājas energoefektivitāti vai mainīt apkures veidu. Kur šajos jautājumos meklēt profesionālu padomu?

Cēsis ir gājušas savu ceļu – novada pašvaldībā sācis strādāt eksperts siltuma apgādes jautājumos.

Lasīt tālāk...

Kad Rīgā varētu gaidīt 5000 jaunu pašvaldības dzīvokļu?

Aprīļa vidū Rīgas mērs Nils Ušakovs nāca klajā ar sensacionālu paziņojumu, apsolot rīdziniekiem uzbūvēt vismaz 5000 dzīvokļu. Vai ir vērts to uztvert nopietni?

Politiķi labi zina, cik akūts daudziem rīdziniekiem ir mājokļa jautājums. Uz pašvaldības dzīvokļiem cer tūkstošiem cilvēku, kas mitinās denacionalizētās mājās, īrē dzīvojamo platību vai vispār ir palikuši bez jumta virs galvas.

Tāpēc nav nekāds brīnums, ka Rīgas domes kreisā koalīcija ir iecerējusi izmantot dzīvokļa faktoru, lai nostiprinātu savu reputāciju un celtu popularitāti rīdzinieku vidū. Bet lai nu kādi būtu jaunās programmas politiskie aspekti, pilsētas iedzīvotājus interesē viens – vai dzīvokļi tiešām būs.

Lasīt tālāk...

Nav naudas piespiedu pārvaldniekiem

Šajās dienās Rīgas izpilddirektors Juris Radzēvičs Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Mājokļa jautājumu apakškomisijā skaidroja, kāpēc Rīgā nedarbojas Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā ietvertā norma, kas paredz piespiedu pārvaldnieku norīkošanu.

Rīgas pašvaldība uzskata: lai piespiedu pārvaldnieku sistēma sāktu darboties, nepieciešams izdarīt grozījumus vairākos normatīvajos aktos. Pirmkārt, komunālos parādus likumdošanas ceļā jāattiecina nevis uz dzīvokļa īpašnieku, bet gan pašu nekustamo īpašumu. Otrkārt, ja lieta nodota tiesā, vispirmām kārtām no nemaksātāja jāpiedzen parāds par dzīvokli un tikai pēc tam hipotekārais kredīts. Deputāti uzklausīja Juri Radzēviču un kārtējo reizi apsolīja padomāt...

Lasīt tālāk...

Sergejs Hristoļubovs: „Vēlos kārtību!”

Pagājušā gada beigās Rīgā sākās administratīvā reforma. Vispirms tika reorganizēti pašvaldības departamenti, pēc tam izpilddirekcijas. Iepriekš pilsētā bija sešas izpilddirekcijas, un tās ar saviem pienākumiem, atklāti runājot, vāji tika galā. Tagad palikušas tikai trīs. Kā dzīvosim tālāk?

Par to, ka nekāda katastrofa pēc sešu izpilddirekciju saplūšanas trijās nav notikusi, mums pastāstīja Sergejs Hristoļubovs, Rīgas domes deputāts un jaunās Ziemeļu izpilddirekcijas vadītājs vienā personā.

Lasīt tālāk...

Ārija Stabiņa: «Rindā gaidītāju kļūst aizvien mazāk»

Pie mums viesojās Rīgas domes Dzīvokļu pārvaldes priekšniece Ārija Stabiņa. Šī sieviete jau daudzus gadus tur roku uz rīdzinieku mājokļu problēmu pulsa un, protams, zina visu par dzīvokļu rindu. Vai Rīgā pienāks diena, kad rindā gaidītāju reģistri būs pilnīgi tukši? Diez vai. Bet tuvoties šim mērķim ir gluži reāli.

Rindā gaidītāju kļūst mazāk?

Vēl pirms dažiem gadiem situāciju Rīgā varēja dēvēt par katastrofālu: pašvaldības dzīvokļu rindā bija reģistrēti 14 tūkstoši cilvēku. Tobrīd daudziem draudēja izlikšana no denacionalizētajām mājām, citi bija zaudējuši dzīvokļus parādu dēļ, vēl citiem gadiem bija nācies samierināties ar svešu pajumti.

Lasīt tālāk...

Latgales priekšpilsētā – labi jaunumi

Nav šaubu, ka darba Latgales priekšpilsētas izpilddirektoram Dmitrijam Pavlovam turpmāk būs vēl vairāk. Jūnijā Pavlovu ievēlēja par Rīgas domes deputātu. Par to viņam jāsaka paldies sava rajona iedzīvotājiem, kuri vēlēšanu sarakstā ievilka krustiņus pret viņa uzvārdu. Krustiņu bija tik daudz, ka Pavlovs apsteidza ne mazumu biedru no LPP/LC, kļuva par deputātu un tūlīt tika iekļauts divās atbildīgās komitejās – pilsētas attīstības un mājokļu.

Attīstība un mājokļi ir tieši tie temati, kurus jau sen vēlējāmies pārrunāt ar Pavlova kungu. Beigu beigās Latgales priekšpilsēta iedzīvotāju skaita ziņā ir pats lielākais Rīgas rajons. Arī problēmu šeit tradicionāli ir ne mazāk, reizēm pat vairāk nekā pie kaimiņiem. Daļa rajonam sarežģītu jautājumu ir saistīta ar labiekārtošanas darbiem.

Lasīt tālāk...

Numuru arhīvs: spied un lasi!