Rīgai viss vēl priekšā?

Rīgas sociāldemokrāti atklājuši kārtis, kā gatavojas startēt vietējo pašvaldību vēlēšanās. Rīgā kandidātu sarakstā pirmais, protams, ir pašreizējais vicemērs Jānis Dinevičs. LSDSP rīcības programma, kā jau pienākas, ir 4000 zīmju gara. Dokuments izstrādāts ar vērienu. Pēc ievēlēšanas Jānis Dinevičs sola Rīgai ne tikai 5500 jaunu darba vietu, bet arī Ziemeļeiropas ekonomiskās galvaspilsētas statusu.

Eiropas naba

– Dineviča kungs, vai jūs nebiedē pašu vēriens? – pavaicājām LSDSP izraudzītajam mēra amata kandidātam. – Rīgā ir krīze, bet jūs cerat to pārvērst par Eiropas centru.

– Es neteiktu, ka šī iecere ir pārdroša. Vērtējot pēc izmēriem un struktūras, Rīga ir viena no lielākajām reģiona pilsētām. Mums ir pieredze, izdevīgs ģeogrāfiskais stāvoklis un cilvēkresursi, mēs esam rīkojuši tādus svarīgus starptautiskus pasākumus kā, piemēram, NATO samits. Tā ka ir pilnīgs pamats plānu uzskatīt par realizējamu.

Lasīt tālāk...

Vai Rīga kļūs par baņķieri?

Viss maksā naudu, tai skaitā arī pati nauda. Finanšu resursi Latvijā strauji kļūst dārgāki: bankas pastāvīgi paaugstina hipotēkas un patērētāju kredītu likmes, iekasē solīdu naudu pat par mūsu rēķinu apkalpošanu. Izrādās, tas apnicis ne tikai iedzīvotājiem, kuri mēnesi pēc mēneša kasierim bankas lodziņā pārmaksā no 40 santīmiem līdz diviem latiem (atkarībā no rēķinu skaita), tas apnicis arī pašvaldībai. Pagājušajā nedēļā Rīgas vicemērs Jānis Dinevičs nāca klajā ar drosmīgu ideju, ierosinot pašvaldībai izveidot... pašai savu, „lētāku” banku.

Šo ideju Jānis Dinevičs izklāstīja Rīgas apsaimniekotāju asociācijas sēdē, aicinādams galvaspilsētas namu pārvaldniekus izteikt savu viedokli.

– Atbalstām! – paziņoja sēdes dalībnieki. – Pašvaldības banka droši vien piedāvās pilsētas iedzīvotājiem un uzņēmumiem izdevīgākus nosacījumus nekā komercbankas!

Lasīt tālāk...

Zādzību mazāk, strīdi – aizvien biežāk

Šobrīd ir tāds nemierīgs laiks. Cilvēki šaubās par savu nākotni un nejūtas pārliecināti par savu drošību. Runā, ka Rīgā pieaug dzīvokļu zādzību skaits, un cilvēki metas pēdējo naudu slēpt ledusskapī vai vecmāmiņas gredzenus bāzt aiz radiatoriem. Paklīst baumas par bruņotu uzbrukumu sabiedriskajā transportā, un mātes, sievas un māsas tūlīt pat atsakās braukt ar tramvaju, jo tas taču ir „bīstami dzīvībai”. Vai ticēt šiem briesmu stāstiem un kas notiek patiesībā?

Dzīvokļu zādzību nepaliek vairāk

Valsts policijā apgalvo, ka rīdzinieku satraukumam pagaidām nav pamata. Statistika liecina, ka dzīvokļu zādzību skaits pēdējā laikā ir samazinājies, bet 2008. gadā vispār bija sasniedzis vēsturiski zemu līmeni.

Lasīt tālāk...

Daiņa īvāna dabasmācības stunda

Rīdziniekiem ir tūkstoš un viens jautājums, ko uzdot Rīgas domes Vides komitejas priekšsēdētājam Dainim Īvānam. Teiksim, kad galvaspilsētā būs sakārtota atkritumu izvešana? Kāpēc pagājušajā rudenī mūsu krāna ūdens oda pēc gļotām? Vai tiešām pilsētas tēvi pārdomās un neierīkos kompostēšanas laukumu zem Ziepniekkalna daudzstāvu namu logiem? Vai mums vasarā atļaus sēdēt zālienos? Cik daudz koku pilsēta iedēstīs izcirsto papeļu un veco liepu vietā? Jautājumu patiesi netrūkst! Paņēmuši līdzi interesantākās mūsu lasītāju vēstules, dodamies pēc atbildēm uz domi.

Mežaparks pārtver iniciatīvu no Ziepniekkalna

Dainis Īvāns ir pieredzējis deputāts un ilggadējs Vides komitejas vadītājs. Sarunā ar tādu cilvēku var iztikt bez gariem ievadvārdiem, tādēļ uzreiz ķeramies vērsim pie ragiem:

Lasīt tālāk...

Krīze kā... iespēju laiks

Krīze ir mainījusi Rīgu. Pat Rīgas domes deputāti bieži vien nevar pateikt, kas notiks ar pilsētu un tās iedzīvotājiem, vai mūsu dzīve kļūs labāka vai sliktāka. Mēs tikāmies ar Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieku Andri Ārgali. Būdams cilvēks ar lielu darba pieredzi pašvaldībā, viņš ir gatavs uzmundrināt pilsētniekus un mudina viņus nenokārt degunu. Daudzi Rīgai svarīgi projekti virzās uz priekšu. Dome risina transporta un mājokļu apsaimniekošanas jautājumus. Tikai nevajag nolaist rokas, un tad pat krīze var dot savu labumu.

– Ārgaļa kungs, mēs esam dzirdējuši, ka Rīgas dome apturējusi daudzus investīciju projektus. Vai tas nozīmē, ka pilsētas attīstība apstājusies?

– Krīze, protams, ietekmē svarīgu projektu realizācijas gaitu. Bet nevajadzētu aizmirst, ka krīzes apstākļos mums būtu izdevīgi attīstīt infrastruktūru, jo darbaspēks un materiāli maksā lētāk. Reizē tas palīdzētu „sasildīt” mūsu ekonomiku, dot cilvēkiem darba vietas. Vajag tikai atrast finansējumu lieliem projektiem. Ļoti svarīgi, lai tādā brīdī valsts un pašvaldība vienotos vismaz netraucēt viena otrai. Pašreiz pilsētai aizliegts ņemt kredītus. Kāpēc? Ja valsts nevar aizņemties naudu, kāpēc tā velk līdzi pašvaldības? Domē taču nesēž nekādi muļķi, te ir speciālisti, kam ir pa spēkam prognozēt ekonomiskos rādītājus, un te ir tautas ievēlēti deputāti. Iznāk, ka valdība liedz mums iespēju pieņemt lēmumus un attīstīt savas pilsētas un pagastus. Tas traucē mūs realizēt daudzas svarīgas idejas.

Lasīt tālāk...

Iedzīvotāji gaida palīdzību no pilsētas

Būdams vadītājs vienai no Rīgas lielākajām namu pārvaldēm, gribu ieteikt galvaspilsētas iedzīvotājiem padomāt par ekonomiju. Iespējas ietaupīt naudu ir, viss atkarīgs tikai no pašu gatavības veltīt tam pūles.

Nelielo māju iemītnieki Juglā jau sen nolēma sākt taupīt un šai nolūkā ir atteikušies no apkopēju pakalpojumiem. Par tīrību un kārtību kāpņu telpās viņi rūpējas paši. Viņi sastāda darbu grafiku un akurāti to ievēro. Tā māja var ietaupīt prāvu naudu. Ja iedzīvotāji ir ar mieru paši sakopt arī pagalmu, tad ekonomija ir vēl jūtamāka. Tāda māja vispār var atteikties no sētnieka. Šādi ietaupītā nauda paliek iedzīvotāju rīcībā, tā tiek ieskaitīta uzkrājumu fondā un ar laiku tiks tērēta remontam. Vai nav labs risinājums?

Lasīt tālāk...