Daiņa īvāna dabasmācības stunda

Rīdziniekiem ir tūkstoš un viens jautājums, ko uzdot Rīgas domes Vides komitejas priekšsēdētājam Dainim Īvānam. Teiksim, kad galvaspilsētā būs sakārtota atkritumu izvešana? Kāpēc pagājušajā rudenī mūsu krāna ūdens oda pēc gļotām? Vai tiešām pilsētas tēvi pārdomās un neierīkos kompostēšanas laukumu zem Ziepniekkalna daudzstāvu namu logiem? Vai mums vasarā atļaus sēdēt zālienos? Cik daudz koku pilsēta iedēstīs izcirsto papeļu un veco liepu vietā? Jautājumu patiesi netrūkst! Paņēmuši līdzi interesantākās mūsu lasītāju vēstules, dodamies pēc atbildēm uz domi.

Mežaparks pārtver iniciatīvu no Ziepniekkalna

Dainis Īvāns ir pieredzējis deputāts un ilggadējs Vides komitejas vadītājs. Sarunā ar tādu cilvēku var iztikt bez gariem ievadvārdiem, tādēļ uzreiz ķeramies vērsim pie ragiem:

– Īvāna kungs! Pastāstiet Ziepniekkalna iedzīvotājiem, vai jautājums par zaļo atkritumu poligona būvniecību viņu mikrorajonā ir pilnīgi un galīgi slēgts?

– Sāksim no sākuma. Jebkurā modernā pilsētā jābūt laukumiem zāles, zaru un lapu kompostēšanai. Tādi poligoni būtu vajadzīgi visos mikrorajonos, lai iedzīvotājiem nevajadzētu atkritumus vest cauri visai pilsētai. Tur zāle un lapas pārvēršas par labu melnzemi, ko var izmantot parkos un dārzos.

– Ziepniekkalna iedzīvotāji neiebilda pret melnzemi, bet gan pret atkritumu kompostēšanu dzīvojamo namu tuvumā!

– Pareizi, kad notika jautājuma par tāda laukuma ierīkošanu Ziepniekkalnā sabiedriskā apspriešana, pilsētnieki masveidā pauda protestu. Mēs ieklausījāmies un atteicāmies no domas būvēt poligonu šajā mikrorajonā. Tas nebija sarežģīti, – iesmejas Īvāna kungs, – jo tūlīt domē vērsās citu mikrorajonu iedzīvotāji ar lūgumu ierīkot laukumus pie viņiem.

– Vai tiešām?

– Jā, šāda iespēja ieinteresējusi, piemēram, Mežaparka iedzīvotājus. Privātmāju saimniekiem ir sava problēmas izpratne. Viņi zina, ka lapas un zari ir pastāvīgi jāsavāc, bet ko ar šiem atkritumiem darīt tālāk? Līdz šim tos ir nācies vest uz parasto atkritumu poligonu. Kad rajonā būs savs kompostēšanas laukums, viss kļūs daudz vienkāršāks. Mēs esam gatavi palīdzēt! Atlicis tikai sameklēt Mežaparkā piemērotu vietu šādam laukumam.

– Bet pirmo poligonu jūs tomēr ierīkošot Babītē.

– Jā, bet pēc tam rindas kārtībā nodrošināsim ar tāda veida laukumiem visus mikrorajonus, kuru iedzīvotāji to vēlēsies.

Vai cilvēkus ar nolūku biedēja?

– Domājat, ka gribētāju būs daudz? Projekta apspriešanas gaitā Ziepniekkalna iedzīvotāji uzzināja briesmu lietas par kompostēšanas poligoniem...

– Uzskatu, ka cilvēkiem gluži vienkārši jauca prātus. Parakstus pret poligonu Ziepniekkalnā vāca tā zemes gabala īpašnieki, kas atrodas blakus ieplānotajam laukumam. Šie cilvēki vēlas ar laiku būvēt uz savas zemes daudzstāvu dzīvojamos namus. Poligona tuvums viņus neapmierināja, tāpēc viņi sāka stāstīt mikrorajona iedzīvotājiem tādas aplamības, ka mati ceļas stāvus!

– Jā, stāstīja, piemēram, ka atkritumus Rīgas dome kompostēs, izmantojot indīgas ķimikālijas!

– Bet komposts un ķīmija taču ir nesavienojamas lietas. Pēc tam cilvēkiem mēģināja iestāstīt, ka zem viņu logiem būs izgāztuve. Bet izgāztuve ir vieta, kur var mest jebkādus atkritumus, turpretī uz mūsu laukumu bija plānots vest tikai lapas. Vēlāk uzradās jauns briesmu stāsts, proti, ka poligons kļūs par kaut kādu cilvēkam bīstamu indīgu gāzu avotu. Tā jau nu ir galīga aplamība!

– Tad kāpēc cilvēki tik viegli noticēja satraucošajām baumām?

– Domāju, ka Latvijas cilvēki vāji orientējas dabaszinātnēs. Skolās šo priekšmetu māca ļoti pavirši, tāpēc pilsētnieki var noticēt tādām muļķībām.

– Kad sāks darboties kompostēšanas laukums Babītē?

– Tas notiks jau šogad.

– Kas varēs izmantot jauno poligonu?

– Mūsu stratēģija ir vērsta uz to, lai laukumus ierīkotu visos mikrorajonos. Pirmais poligons vairāk paredzēts Kurzemes rajona vajadzībām. Bet domāju, ka ar laiku šo ideju pieņems visi rīdzinieki. Nevajag baidīties no kompostēšanas laukumiem. Es vienmēr iesaku cilvēkiem: „Aizejiet uz jebkuru parku, paskatieties, tur arī stāv konteiners kompostam. Tas tur atrodas gadiem, bet jūs pat nepamanāt! Kā tad var runāt, ka zaļie atkritumi ir kaitīgi?”

Rīgas atkritumu saimniecība kļuvusi par kaujas lauku

– Daudzi rīdzinieki pauž neapmierinātību ar atkritumu izvešanu. Zinu, ka dome ir izstrādājusi jaunu atkritumu apsaimniekošanas koncepciju. Kad tā tiks pieņemta?

– Vides komiteja koncepciju ir izskatījusi un akceptējusi. Tagad deputātiem jāpieņem kopīgs lēmums.

– Koncepcija tapa vairākus gadus. Vai tiešām mēs beidzot to sagaidīsim?

– Godīgi runājot, jaunie noteikumi neatšķiras no sākotnējās versijas, ko Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija atdeva mums atpakaļ pārstrādāšanai. Mēs vienkārši sakārtojām juridiskās nianses.

– Kāpēc jaunā atkritumu izvešanas sistēma dzimst ar tādām mokām?

– Daudzi spēki bija ieinteresēti aizkavēt jauno koncepciju. Atkritumu apsaimniekošana ir labs bizness, kurā apgrozās liela nauda. Uz domi ir nākuši pat ārvalstu vēstnieki lobēt saviem tautiešiem piederošu kompāniju intereses. Tad pirmo reizi redzēju, ka atkritumu apsaimniekošanas sfēra ir milzīgs kaujas lauks.

– Vai tiesa, ka saskaņā ar jaunajiem noteikumiem nevienai kompānijai nebūs ilgtermiņa līgumu vai monopoltiesību?

– Cita ceļa mums nav. Naudu par atkritumu izvešanu no iedzīvotājiem iekasēs pašvaldība, nevis privātīpašnieki. Pēc tam pilsēta plāno sarīkot konkursu operatoriem. Tā operatori – atkritumu izvedēji varēs ar vienlīdzīgiem nosacījumiem cīnīties par tiesībām apkalpot Rīgas konteinerus.

– Bet likums taču neatļauj Rīgai kļūt par starpnieku starp iedzīvotājiem un atkritumu apsaimniekošanas kompānijām!

– Jā, tā domāja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, kas atdeva mums atpakaļ koncepcijas pirmo variantu pārstrādāšanai. Taču mēs atradām izeju no situācijas. Par tiešo operatoru, kas pārstāvēs Rīgu, kļūs nevis pašvaldība, bet gan kāds no tās uzņēmumiem, piemēram, Getliņi EKO, kas apsaimnieko Rīgas centrālo atkritumu poligonu.

Rīdziniekiem iemācīs šķirot atkritumus

– Kāda ir jaunās koncepcijas globālā jēga?

– Tās mērķis ir sakārtot atkritumu izvešanu, kā arī iemācīt iedzīvotājiem šķirot atkritumus.

– Kā jūs plānojat paveikt pēdējo?

– Pēc mūsu ieceres par sašķirotu atkritumu izvešanu iedzīvotājiem vajadzēs maksāt mazāk nekā par vienā konteinerā sagāztiem.

– Vai tam ir kāda praktiska jēga? Visiem zināms, ka sašķirotos atkritumus poligonā tāpat sagāž vienā kaudzē!

– Diemžēl gadās arī tā. Taču normai, kas nosaka atvieglojumus par sašķirotu atkritumu izvešanu, koncepcijā jābūt. Nu kaut vai tāpēc, lai audzinātu cilvēkus. Ticu, ka agrāk vai vēlāk mēs nonāksim līdz atkritumu pārstrādei, un tad šķirošanai būs ļoti liela nozīme. Lai rīdzinieki jau tagad mācās nemest visus atkritumus vienā spainī.

– Kādas pārmaiņas atkritumu apsaimniekošanas jomā rīdzinieki izjutīs jau šogad?

– Visdrīzāk šogad vēl nekas nemainīsies. Pats ar to neesmu apmierināts. Apsolīju sievai, ka līdz Rīgas domes pašreizējā sasaukuma deputātu darbības laika beigām mēs jau sāksim speciālos konteineros mest šķirotus atkritumus. Solījumu neizdosies izpildīt.

– Kā jūs paši mājās iztiekat bez sakārtotas šķirošanas sistēmas?

– Pagaidām visus „zaļos” atkritumus virtuvē savācam plastmasas spainī un vedam uz laukiem, kur izberam komposta kastē. Plastmasas pudeles vedam uz tiem retajiem speciālajiem konteineriem, kas mums ir zināmi. Papīru nododam. Kā redzat, man labi zināms, kādu piepūli no rīdziniekiem prasa atkritumu šķirošana. Nākotnē vajadzēs pie katras mājas nolikt trīs konteinerus dažāda veida atkritumiem, un, ja iedzīvotāji tos neizmantos kā paredzēts, viņiem nāksies dārgāk maksāt par atkritumu izvešanu.

– Vai taisnība, ka Rīga gatavojas lauzt ilggadējos līgumus starp namu pārvaldēm un atkritumu izvešanas operatoriem?

– Taisnība. Namu pārvaldes slēdz jaunus līgumus ar pilsētu.

– Vai esat gatavi tam, ka lielās atkritumu apsaimniekošanas kompānijas par tādu lēmumu var jūs iesūdzēt tiesā?

– Droši vien tā arī būs. Taču mēs esam gatavi tādam notikumu pavērsienam. Rīgai citas izejas nav. Redziet, pašreizējā situācijā atkritumu izvedējiem nav iemesla saspringt. Ilgtermiņa līgumi ļauj viņiem cerēt, ka darbs būs vēl ilgi. Kad Rīgā pirmo reizi sāka runāt par jauniem konkursiem par tiesībām izvest atkritumus, pamanīju, ka kompānijas sākušas strādāt ievērojami labāk. Bet tad, kad Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija mums atmeta atpakaļ atkritumu izvešanas noteikumu projektu, dažas firmas atkal kļuva nolaidīgas.

Pilsētu apkurinās... ar atkritumiem?

– Nesen Rīgā izcēlās skandāls saistībā ar ideju Getliņu izgāztuvē būvēt atkritumu dedzināšanas rūpnīcu. Kam mums vajadzīga tāda rūpnīca?

– Eiropas Savienība aizliedz Rīgā būvēt jaunu atkritumu poligonu, tāpēc mums jādomā, kā palīdzēt Getliņiem, lai izgāztuvi varētu izmantot līdz 2025–2030. gadam. Vienīgā izeja ir organizēt atkritumu pārstrādi. Žurnālisti uzskata, ka tiem, kas vēlas nodarboties ar Rīgas atkritumu pārstrādi, ir savtīgas intereses. Katram taču ir savtīgas intereses! Bet pilsētai ir vajadzīgs atkritumu sadedzināšanas cehs. Un nav svarīgi, vai tas tiks uzbūvēts ar investoru palīdzību vai par pašvaldības naudu, jo Rīgai tas ir pirmās nepieciešamības uzņēmums.

– Vai tik dārgs projekts atmaksāsies?

– Uzskatu, ka jā, noteikti. Ar tādas rūpnīcas palīdzību Rīgā pat dzīvokļus varēs apkurināt ar atkritumiem, kā to dara Prāgā un Vīnē.

– Vai atkritumu dedzināšanas ceha būvniecība ietekmēs tarifus?

– Nē, iedzīvotāji maksā tikai par atkritumu izvešanu. Pārstrāde ir atsevišķa nozare. Runā, ka ar šo projektu vēlas nodarboties Andra Šķēles ģimene. Un pat ja aiz projekta stāv pats Šķēle, kas tur briesmīgs? Ja šis cilvēks vēlas dedzināt Rīgas atkritumus, viņš darīs labu darbu.

Netrokšņot!

– Kā taupības apstākļos darbosies Rīgas vides aizsardzības fonds?

– Šajā fondā ieplūst ap 300 tūkstoši latu gadā. Tā ir nauda, ko pilsēta saņem dabas resursu nodokļa veidā. Vides aizsardzības fonds darbojas aptuveni septiņus gadus, tas ļauj uz pilsētas līdzekļiem pretendēt sabiedriskajām organizācijām un kompānijām, kas realizē ar vidi saistītus projektus. Līdz jūnijam fonda darbībā nekas nemainīsies.

– Bet fonds piešķir naudu visai dīvainām lietām. Var vēl saprast, ka Vides departaments saņem 13 tūkstošus latu klaiņojošo dzīvnieku līķu izvešanai no Rīgas (lai gan grūti iedomāties, ka galvaspilsētas ielās nobeidzas tik daudz suņu un kaķu). Bet kāda firma nesen saņēma 10 tūkstošus latu... pilsētas trokšņu kartes sastādīšanai. Kam tas vajadzīgs?

– Viss trokšņu kartes sastādīšanas process maksāja 90 tūkstošus latu. Arī es ilgi pretojos šai ierosmei. Man likās, ka Rīgas finanses nav tādā stāvoklī, lai piešķirtu naudu teorētiskām izstrādnēm. Taču izrādās, ka ES pieprasa, lai katrai pilsētai būtu stratēģiskā trokšņu karte.

– Tagad Rīgai ir tāda karte. Ko ar to tālāk darīt?

– Tā ir pilsētniekiem noderīga lieta. Pētnieki noteica paaugstināta trokšņa zonas, un tagad Rīgas dome nevarēs saskaņot tādu objektu būvniecību, kuri situāciju padara vēl ļaunāku, piemēram, guļamrajonos. Tas ir svarīgi, būvējot lielas maģistrāles. Rīgā plānots izveidot Ziemeļu koridoru – vairāku desmitu kilometru garu jaunu ceļu. Ja tiks pierādīts, ka kādā rajonā mašīnu plūsma radīs pārāk lielu troksni, celtniekiem nāksies dažus ceļa posmus palaist zem zemes vai caur tuneļiem.

Visnetīrākā vieta

– Dārziņu iedzīvotāji ar mūsu avīzes starpniecību interesējas, kā uz priekšu virzās bijušās lidostas vietas attīrīšanas projekts Rumbulā? (Šī vieta ir viena no desmit visvairāk piesārņotajām teritorijām Latvijā.)

– Agrāk Rumbulā tiešām bija lidlauks un naftas bāze. Degvielas atliekas vienkārši tika lietas zemē. Pētījumi parādīja, ka iecirknis ir ļoti piesārņots, bet naftas produktu plankums pakāpeniski virzās uz Daugavu. Vispār ar zemes attīrīšanu jānodarbojas valstij. Bet Rīgas dome saprot, ka problēma skar ļoti daudzus pilsētas iedzīvotājus, vispirms jau Dārziņu iemītniekus, tāpēc galvaspilsēta pastāvīgi ir atvēlējusi naudu zemes attīrīšanai. Ar īpašas tehnoloģijas palīdzību zinātnieki jau izsūknējuši vairāk nekā 350 kubikmetru naftas produktu. Efekts nav izpalicis: teritorija kļuvusi daudz tīrāka. 2009. gadā naudu naftas izsūknēšanai no zemes Rīga vairs neiedeva, toties piešķirti līdzekļi zemes gabala zondēšanai. Tas vajadzīgs, lai zinātnieki nezaudētu kontroli pār situāciju.

– Vai tad, kad budžetā būs nauda, darbi tiks turpināti?

– Visdrīzāk jau jā. Speciālisti apgalvo, ka līdz Rumbulas pilnīgai attīrīšanai palikuši tikai viens divi gadi.

Rīgai vajadzīgs otrs ūdensvads

– Pagājušajā gadā deputāts Igors Pimenovs sūdzējās Vides komitejai, ka Dzelzavas ielas iedzīvotāji saņem ūdeni ar duļķainām nogulsnēm. Kas tur bija noticis?

– Ziniet, Rīgai par problēmu bieži vien kļūst tas, kas kādam deputātam ir problēma. Igors Pimenovs ir ļoti aktīvs cilvēks. Kā saprotu, ar duļķainu ūdeni no krāna ir saskāries viņš pats.

– Bet tā nav atbilde uz jautājumu par ūdens kvalitāti.

– Skaidrojums būs ļoti vienkāršs. Tai brīdī, kad deputāts Pimenovs jautājumu par ūdeni izvirzīja Vides komitejas sēdē, Rīgā notika ūdensvada rekonstrukcija. Par to iedzīvotāji tika brīdināti visos laikrakstos un pa radio. Simt gadu vecās caurules mainīja pret jaunām, kuras ļauj ūdenim tecēt abos virzienos (tas vajadzīgs, lai profilakses darbu laikā māju iemītnieki nesēdētu bez ūdens). Darbu un izmēģinājumu laikā sacēlās duļķes. Tās nav bīstamas veselībai un ātri izzuda.

– Vai, būdams Vides komitejas priekšsēdētājs, varat apgalvot mūsu lasītājiem, ka Rīgā ar ūdeni problēmu nav?

– Mums ir ļoti labs ūdens, tas nemaz neatpaliek no tā, ko pārdod veikalos. Kad strādāju par žurnālistu, pats centos par šo tematu sacelt skandālu. Pie manis tiešām nāca lasītāji, nesa ūdens burkas ar melniem nosēdumiem... Tagad tā nemēdz būt. Gribu silti ieteikt jūsu lasītājiem nebraukt pēc ūdens uz dažādiem avotiem, kuri bieži vien atrodas lielceļu tuvumā un barojas no virszemes ūdeņiem. Krāna ūdens ir daudz tīrāks un drošāks! Rīgai ir tikai viena problēma: mēs laižam tualetes podā tīru dzeramo ūdeni un laistām ar to ielas.

– Ko te var darīt lietas labā?

– Laistīšanai un kanalizācijai vajag lietot īpašu tehnisko ūdeni, kā to dara Rietumos. Tur pilsētās šim nolūkam būvē otru ūdensvadu.

– Bet tie taču ir milzīgi ieguldījumi!

– Dzeramais ūdens pasaulē kļūst ļoti dārgs. Otrs ūdensvads agrāk vai vēlāk mums izmaksās lētāk nekā tāda greznība kā attīrīta ūdens lietošana tehniskām vajadzībām.

Jauna krastmala Ķengaragā

– Vēl mazliet par ūdeni: kā sokas Daugavas labā krasta labiekārtošana? Dome rīdziniekiem ir apsolījusi, ka Ķengaragā pie upes būs skaists skvērs ar piestātnēm, velosipēdistu un gājēju celiņiem. Vai projekts ir iesaldēts?

– Rīga kopā ar aptuveni trīsdesmit citām pašvaldībām ietilpst Daugavas savienībā. Mēs, šīs upes krastos dzīvojošie, esam vienojušies, ka katra pašvaldība savā teritorijā uzbūvēs gar Daugavu veloceliņu. Pēc gadiem piecpadsmit šiem posmiem jāsavienojas, lai cilvēki varētu braukt gar visu upi. Francijā tāds veloceliņš gar Ronas upi stiepjas 400 kilometru garumā. Ja runājam par upes krastu Rīgā, to noteikti nepieciešams labiekārtot. Rīdziniekiem tikpat kā nav iespējams piekļūt Daugavai: no vienas puses tā nožogota ar ostas būvēm, Vecrīgā iekalta akmenī. Tāpēc par ideālu vietu pastaigām mēs uzskatām Ķengaragu un Dārziņus. Pilsētas attīstības plānā norādīts, ka šīs teritorijas vajag labiekārtot. Pagājušajā gadā Latgales priekšpilsētas izpilddirektors Dmitrijs Pavlovs šiem darbiem lūdza aptuveni trīs miljonus latu. Pašreiz tādu naudu neesam gatavi piešķirt, tomēr pašvaldība šogad šai zonā varētu ieguldīt vismaz pusmiljonu.

– Kad kļūs zināms, vai atradusies nauda jaunajai krastmalai?

– Kad būs pieņemti 2009. gada budžeta labojumi. Pagaidām situācija ar Rīgas kases ieņēmumiem nepavisam nav tik dramatiska, kā varēja gaidīt, tāpēc ticu, ka dome piešķirs naudu arī nepieciešamajiem zaļajiem projektiem.

Rīdzinieki tomēr vizināsies ar kuģīšiem

– Tuvojas pavasaris. Daudzi rīdzinieki interesējas, vai Daugavā un pilsētas kanālā parādīsies apsolītie kuģīši?

– Zinu, ka iedzīvotāji atbalsta šo projektu un brīnās, kāpēc kuģīšu vēl joprojām nav. Bet Rīgas domes administratīvā masa ir tik liela, ka daudzus lēmumus mums grūti pieņemt (šai ziņā ļoti atbalstu reorganizācijas un birokrātijas samazināšanas ideju). Ideja palaist kuģīšus pa pilsētas kanālu daļēji sāka buksēt mūsu struktūru nesaskaņotās darbības dēļ, daļēji tāpēc, ka Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija aizliedza mums pieņemt kuģošanas noteikumus to sākotnējā variantā. Tagad esmu uzdevis speciālistiem izstrādāt jaunus noteikumus. Domāju, ka divās nedēļās viņi tiks galā.

– Bet vai ministrija pieņems jūsu jauno projektu?

– Nezinu. Zinu tikai to, ka rīdziniekiem ir ļoti liela interese par izbraucienu kuģiem un upes tramvajiem Daugavā. Cilvēki nevēlas sēdēt sastrēgumos, viņi vēlas no sava mikrorajona 10 minūtēs nokļūt centrā. Nu jau arī Ķekava par šo lietu izrāda interesi, piedāvā savu piestātni.

– Tātad jums nav zudusi cerība attīstīt upes tramvaju sistēmu?

– Dzīvs vai miris, bet panākšu, ka kuģīši sāk kursēt pa kanālu un upi. Darīšu visu, kas manos spēkos, lai satiksme tiktu organizēta jau maijā.