Vai jūs iepazināties Ar tāmi?
- Detaļas
- Kategorija: Namu pārvalde
- Publicēts Trešdiena, 22 Novembris 2017 15:11
Ko un par cik lielu naudu uzņēmums Rīgas namu pārvaldnieks grasās remontēt savā saimniecībā esošajās ēkās 2018. gadā?
2017. gada oktobrī daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji savās pastkastēs neatrada līdz šim tik pierastās apsaimniekošanas un remontdarbu izmaksu tāmes nākamajam gadam. Atbilstoši likumam šādu finansiālo piedāvājumu pašvaldības apsaimniekošanas uzņēmumiem ir pienākums sagatavot līdz katra gada 15. oktobrim, lai pēc tam dotu iespēju dzīvokļu īpašniekiem sešas nedēļas apspriest piedāvājumu un paziņot lēmumu – piekrist tam vai noraidīt. Izrādās, ka šoruden dzīvokļu īpašniekiem tāmes jāpieprasa pašiem Rīgas namu pārvaldnieka klientu apkalpošanas centros vai arī elektroniski portālā e-parvaldneiks.lv.
Bez straujām kustībām
Kad tāmes saņemtas, dzīvokļu īpašniekiem līdz 28. novembrim ir laiks piedāvājumu apspriest un kopsapulcē to apstiprināt vai noformulēt labojumus. Vienīgais, ko šogad vairs nedrīkstēs dzīvokļu īpašnieki, – atteikties no nākamo periodu remontiem paredzētā uzkrājuma veidošanas. To nosaka nesen spēkā stājušies (kopš 2017. gada 21. jūlija) Ministru kabineta noteikumi Nr. 408 Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas aprēķināšanas noteikumi.
Par to, kā mainīsies remontdarbu veikšanas nosacījumi uzņēmuma Rīgas namu pārvaldnieks apsaimniekotajās mājās, stāsta jaunais valdes priekšsēdētājs Aivars Gontarevs.
– Mūsu pozīcija – pagaidām neizdarīt ļoti asas kustības. Nākamais būs jauno noteikumu izmēģinājuma gads, lai pirmos secinājumus varētu izdarīt 2019. gadā.
Pirmās izmaiņas
– Izmaiņas iedzīvotājiem gaidāmas jau, sākot ar 1. janvāri. Līdz šim dzīvokļu īpašnieku kopsapulce varēja pilnībā atteikties no Rīgas namu pārvaldnieka ieplānotajiem remontdarbiem. Tagad šāda privilēģija ir atcelta?
– Gluži tā nav. Dzīvokļu īpašnieki, kuri nav apmierināti ar pārvaldnieka ieplānotajiem darbiem mājā, var vērsties Rīgas domē un nokārtot mājas pārņemšanu savā valdījumā. Pēc tam, kad nekustamais īpašums ir noņemts no Rīgas domes pamatlīdzekļu uzskaites, dzīvokļu īpašnieki var dzīvot un rīkoties savā mājā tikai pēc saviem ieskatiem.
– Kas notiek, ja iedzīvotāji ir pasīvi un nevar saņemties valdījuma tiesību pārņemšanai?
– Tad viņiem jāpilda dzīvokļa īpašnieka pienākums un saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 408 jāveic iemaksas remontdarbu uzkrājuma fondā pārvaldnieka noteiktajā apmērā.
Kompromiss ir iespējams
– Ko darīt, ja radīsies situācija, kad dzīvokļu īpašniekiem nebūs pa spēkam apmaksāt visus pārvaldnieka ieplānotos remontus?
– Atgādināšu, ka pēc MK noteikumos paredzētā dzīvokļu īpašniekiem ir tiesības kopsapulcē pieņemt lēmumu par uzkrājumu izveidošanai nepieciešamo laiku. Piemērs: no jumta nomaiņas atteikties nedrīkst, bet ir atļauts pieņemt lēmumu tam sakrāt naudu trīs, bet ne viena gada laikā. Tāpat kā līdz šim mājai ir saglabātas tiesības izvēlēties citu darbu izpildītāju, ja dzīvokļu īpašniekiem ir pārliecība, ka tas darbus izpildīs lētāk nekā pārvaldnieka piedāvātais. Citiem vārdiem – kompromiss ar apsaimniekošanas uzņēmumu vienmēr ir rodams. Vienīgais, Rīgas namu pārvaldnieks kategoriski iebildīs pret to, ka dzīvokļu īpašnieki vispār nereaģēs uz apsaimniekotāja iecerēm.
Aktivizējas katra ceturtā māja
– Cik aktīvi iedzīvotāji iepriekšējos gados izmantoja iespēju atteikties no remontdarbiem vai mainīt to secību?
– 2016. gada rudenī kopsapulces vai lēmumu pieņemšana aptaujas veidā notika aptuveni 1000 mājās. Var teikt, ka reaģēja ceturtā daļa no Rīgas namu pārvaldnieka apsaimniekotajiem objektiem. Daudzas dzīvokļu īpašnieku kopības nobalsoja par darbu saraksta papildināšanu un izpildes termiņu mainīšanu. Bija mājas, kuras vēlējās palielināt uzkrājumu apjomu, lai īpašumu ātrāk savestu kārtībā. No remontiem pilnībā atteicās tikai 37 mājas. Pie šiem īpašniekiem mēs vērsāmies atkārtoti ar ieteikumu pārdomāt savu nostāju un sākt uzkrāt naudu, lai māju neatstātu pilnīgi bez remontiem. Tomēr šie īpašnieki 2016. gadā savu lēmumu atstāja nemainītu.
– Iespējams, viņi apzinājās, ka naudu uzkrāt būs ļoti grūti?
– Tādā gadījumā mājai jāmeklē citi ekonomēšanas veidi, piemēram, māja joprojām drīkst pieņemt lēmumu atteikties no sanitārās kopšanas. Ir īpašumi, kuru iedzīvotāji paši nolīgst sētnieku vai izlemj pagalmu un koplietošanas telpas tīrīt pašu spēkiem. Tas dod lielu līdzekļu ekonomiju.
Kā pavēstīja uzņēmuma Rīgas namu pārvaldnieks valdes priekšsēdētājs Aivars Gontarevs, saskaņā ar 2018. gada tāmēm 25% klientu apsaimniekošanas maksa paliks bez izmaiņām, 20% māju tā kļūs zemāka, bet 30% objektu apsaimniekošanas maksa palielināsies par 3,9% (gaidāmās inflācijas robežās). 25% māju apsaimniekošanas maksa pieaugs vairāk nekā par 4%, tādēļ iedzīvotājiem laikus jāanalizē tāmes.
Kopsapulču vai aptauju protokolus, kas saistīti ar apsaimniekošanas tāmju apspriešanu, māju pārstāvji pārvaldniekam aicināti iesniegt līdz 28. novembrim. Ja dzīvokļu īpašnieki šo termiņu nokavēs, Rīgas namu pārvaldnieka izveidotā apsaimniekošanas un remontdarbu tāme stāsies spēkā no 2018. gada 1. janvāra.
Remontdarbiem – 23 miljoni
– Cik lielu līdzekļu apjomu Rīgas namu pārvaldnieks 2018. gadā ir ieplānojis remontdarbiem?
– Nākamajā gadā remontiem plānots iztērēt 23 miljonus eiro, kas būs par 2 miljoniem vairāk nekā šogad. Turklāt lielākā daļa līdzekļu jau atrodas māju uzkrājumu kontos.
– Kādiem darbiem nauda visvairāk tiks tērēta?
– Plānots, ka 9 miljoni segs māju konstruktīvo elementu remontu, 3 miljonus maksās māju siltumsistēmu atjaunošanas darbi. Par 3,8 miljoniem tiks mainīti cauruļvadi, 2 miljoni eiro segs elektrosistēmu atjaunošanas darbu izmaksas. Vēlos uzsvērt, ka 2 miljonus eiro tērēsim liftu remontiem, jo šīs iekārtas visbiežāk nav labā tehniskā stāvoklī.
– Kā ar sāpīgo jautājumu – jumtiem?
– Saskaņā ar ieplānoto 2018. gadā mēs remontēsim vai nomainīsim 106 māju jumtu segumus.
– Šinī gadā bijāt plānojuši remontos ieguldīt 21 miljonu, bet reāli darbi ir notikuši tikai par 14 miljoniem eiro?
– Būvniecības nozare pašlaik ir pārslogota, tomēr būvnieki sola, ka līdz gada beigām paspēs veikt paredzēto darbu apjomu.
– Nākamajā gadā solāties remontdarbos ieguldīt 23 miljonus eiro. Vai rīdziniekiem būs pa spēkam tādu daudzumu sakrāt?
– Jā, aptuveni tādu naudas apjomu iedzīvotāji gada laikā sakrāj.
Kā būs ar avārijas mājām?
– Jaunie noteikumi pārvaldniekam ļauj neplānot remontus avārijas stāvoklī esošās mājās. Vai tas nozīmē, ka šo māju iedzīvotāji tiks atstāti pilnīgai likteņa labvēlībai?
– Pašlaik mums ir tiesības neplānot darbus mājās, kur tie ekonomiski vairs nav pamatoti. Tikai jautājums – vai izmantosim šīs tiesības? Es tā nedomāju. Labāk, lai iedzīvotāji sūdzas par rēķinos iekļautiem maksājumiem pēc izpildītiem darbiem nekā pēc tam meklē vainīgos un apsūdz mūs bezdarbībā. 2018. gadā Rīgā nav nevienas avārijas stāvoklī esošas mājas, kurās mēs nebūtu ieplānojuši remontdarbus. Saprotiet, ka objektos, kuri jau sasnieguši kondīciju, kas apdraud cilvēku veselību un dzīvību, par demokrātisku pieeju vairs nevar būt ne runas.
– Tagad jums ir tiesības ne tikai remontēt, bet arī mājas pārbūvēt un atjaunot. Vai tas nozīmē, ka varēsiet bez iedzīvotāju piekrišanas sākt renovāciju?
– Tādas tiesības mums ir dotas, bet ļoti svarīgi ir šo darbu realizāciju sabalansēt ar iedzīvotāju spēju apmaksāt tik apjomīgus darbus. Salīdzinoši, ja 2017. gadā mēs bijā ieplānojuši remontiem iztērēt 21 miljonu eiro, tad tikai vienas mājas renovācijas izmaksas vidēji ir 200 000 eiro.
Ķersies klāt balkoniem
– Jau daudzus gadus tiek runāts, ka Rīgā ir jāremontē balkoni. Tagad, par spīti iedzīvotāju iebildumiem, jums ir iespēja nepārņemtajās mājās šos darbus realizēt. Vai ķersieties klāt tik nopietniem remontdarbiem?
– Jā, ceru, ka balkoniem mēs ķersimies klāt, kaut arī iedzīvotājiem kopsapulcēs ir grūti nobalsot. Katram mājas kopīpašniekam šķiet, ka problēma attiecas tikai uz konkrētā balkona īpašnieku. Tomēr balkoni ir arī mājas kopīpašuma sastāvā ietilpstoša konstrukcija, tādēļ to remonts īstenojams par mājas kopējo remontdarbu naudu. Šos darbus mēs veiksim tikai tajās mājās, kur situācija ir vissliktākā. Pēc šī brīža plāna balkonu remonts paredzēts 44 adresēs.
