Viss kas jāzin par savu māju!

Darīsim KOPĀ!

Mājokļu siltināšana attaisnojas vienmēr!

Jelgavā grasās ik gadu renovēt četras līdz piecas daudzdzīvokļu ēkas

Tāpat kā visā Latvijā arī Jelgavā pagājušajā gadā atsākās aktīva darbība energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu programmā. Tādēļ arī pārvaldīšanas uzņēmumam Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde (JNĪP) ir lieli nākotnes plāni. Kā pastāstīja uzņēmuma tehniskais direktors Oļegs Kukuts, jau 13 daudzdzīvokļu mājām ir sagatavota nepieciešamā tehniskā dokumentācija renovācijas darbu sākšanai. Savukārt mājā Vīgriežu ielā 30, kur darbi tika sākti pagājušā gada oktobrī, tie jau tuvojas veiksmīgam noslēgumam.

Renovācija skaitļos

Pirmās daudzdzīvokļu ēkas Jelgavā tika renovētas 2007. gadā – dažus gadus pirms pirmās valsts atbalsta programmas sākšanās. Toreiz JNĪP nodibināja labas attiecības ar renovācijas darbu speciālistiem Vācijā. Par uzņēmuma partneri darbu izpildē kļuva sabiedriskā organizācija Austrumeiropas mājokļu apsaimniekošanas iniciatīva (IWO – Initiative Wohningswirtschaft Osteuropa), bet finansiālo atbalstu sniedza Vācijas Attīstības bankas Bonnas filiāle (KfW).

Rezultāts bija izcils – viena no renovētajām ēkām kļuva konkursa Energoefektīvākā ēka Latvijā pirmā laureāte. Jāatzīst, ka šī ēka Kr.Helmaņa ielā nozarē strādājošajiem joprojām nāk prātā kā pirmā, ja saruna ievirzās par energoefektivitātes pozitīvajiem aspektiem.

Helmaņa ielas 3. nams atstāja paliekošu iespaidu visas Jelgavas iedzīvotāju izpratnes veidošanā par renovācijas darbu lietderību. Pārliecinājušies, cik lielā mērā veco māju renovācija atmaksājas, Jelgavas iedzīvotāji ar JNĪP palīdzību sāka aktīvu līdzdalību māju siltināšanas programmā ar Eiropas Savienības fondu finansiālo atbalstu. Latvijā pirmais siltināšanas projektu etaps darbojās no 2009. līdz 2014. gadam. Šajā periodā Jelgavā tika nosiltinātas un atjaunotas 18 JNĪP pārvaldītās daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas, kas visas valsts mērogā vērtējams kā ievērības cienīgs rezultāts.

Jau kopš 2017. gada ir atvērta jaunā Altum programma ēku siltumnoturības paaugstināšanas projektu realizēšanai. Atgādināsim, ka Latvijai šiem darbiem ir jāapgūst 166 miljoni eiro. Tas nozīmē, ka ar privātu, valsts un Eiropas Savienības finansējumu izdosies nosiltināt un renovēt aptuveni 1000 daudzdzīvokļu māju.

Lai piedalītos projektā par līdzfinansējuma saņemšanu, mājai ir jāizpilda vairāki nosacījumi: renovācijas izmaksām 20 gadu periodā ir jāsedzas ar siltināšanas rezultātā panākto siltumenerģijas patēriņa ekonomiju. Ja pēc siltināšanas darbu pabeigšanas māja apkurei tērē ne vairāk par 70kWh/m², līdzfinansējuma apjoms ir līdz 50% no darbu veikšanā iztērētajiem līdzekļiem. Projekti tiks pieņemti līdz 2020. gadam.

Fakts

Jelgavas domes projektu konkursā 2017. gadā piedalījās māja Sarmas ielā 21. Pateicoties pašvaldības līdzfinansējumam, objektā izdevās izlīdzināt bedres piebraucamajā ceļā, salabot lietus ūdens kanalizācijas aku vākus. Darbi izmaksāja 3824 eiro, no kuriem 1912 eiro sedza pašvaldība.

Jaunās programmas pirmā pieredze

– 2017. gada oktobrī mēs sākām pirmā projekta realizāciju daudzdzīvokļu dzīvojamai ēkai Jelgavā, – stāsta JNĪP tehniskais direktors Oļegs Kukuts. – Vēl 13 mājām esam sagatavojuši tehnisko dokumentāciju. Domāju, ka vismaz 10 mājas 2018. gadā no finanšu institūcijas Altum iegūs apstiprinājumu līdzfinansējuma saņemšanai. Ņemot vērā līdzšinējo pieredzi renovācijas darbu projektu realizēšanā, uz šo programmu raugāmies ļoti reālistiski. Mēs turpinām iedzīvotājus izglītot un informēt par iespējām piedalīties programmā, palīdzam organizēt dzīvokļu īpašnieku kopsapulces lēmuma pieņemšanai.

– Pēc mūsu domām, tuvākajā laikā spēsim atjaunot kopskaitā līdz 300 dzīvokļu gadā, kas nozīmē – 3 līdz 4 lielas mājas. Vienlaikus siltināt vairāk par piecām mājām būs sarežģīti, ņemot vērā būvniecības uzņēmumu kapacitāti. Mēs ļoti rūpīgi sekojam katra projekta izpildes gaitai, lai visām mājām būtu veikta kvalitatīva renovācija, ko ievērojam kopš 2007. gada, – stāsta O. Kukuts.

Divās mājās patlaban notiek dokumentācijas sagatavošana beidzamajam dzīvokļu īpašnieku balsojumam. Ja īpašnieki pieņems pozitīvu lēmumu par viņiem piedāvāto renovācijas apmaksas kārtību, tad objektos pavisam drīz tiks sākti būvdarbi. Pēc Oļega Kukuta teiktā, 2018. gadā darbus sākt pagaidām plānots četros objektos.

Kāda ir siltināšanas procesa nākotne?

– Kā Jelgavā siltināsiet mājas, kad valsts un Eiropas līdzfinansējums būs izsīcis?

– Es gribu ticēt, ka arī pēc 2020. gada valsts atradīs finanšu instrumentus siltināšanas projektu atbalstīšanai. Iespējams, dzīvokļu īpašniekiem tiks piedāvāti kredīti uz īpaši izdevīgiem noteikumiem. Varbūt Latvijā popularitāti iegūs energoservisa uzņēmumi ESKO (privāti uzņēmumi, kas par saviem līdzekļiem veic visus nepieciešamos energoefektivitātes paaugstināšanas darbus, bet dzīvokļu īpašnieki pēc darbu pabeigšanas noteiktu laiku turpina ESKO uzņēmumam maksāt par siltumenerģiju tādā pašā apmērā, kā to darīja pirms darbu paveikšanas). Kāds būs risinājums, rādīs laiks, bet kalpot kā līdz šim mājas drīz vairs nevarēs.

– Kādēļ tā?

– Daudzas mājas savus resursus ir iztērējušas – tās ir jāatjauno vai arī jānojauc. Beidzamajā laikā arvien biežāk dzird apgalvojumus, ka atsevišķu ēku atjaunošana vairs nav lietderīga, jo jaunas ēkas uzbūvēšana izmaksā lētāk. Lūk, patiesība, ar kuru dzīvokļu īpašniekiem būs jāsamierinās.

– Vai Jelgavā ir mājas, kurās renovācija nav attaisnojusi uz to liktās cerības?

– Nē. Pirmajā valsts atbalstītajā ēku atjaunošanas programmā (no 2009. līdz 2014. gadam)arī bija izvirzīti kvalitātes atbilstības kritēriji. Toreiz obligāts nosacījums bija ne mazāk kā 20% siltumenerģijas patēriņa ietaupījums pēc renovācijas darbu pabeigšanas. Jelgavā visas 18 renovētās ēkas šo rādījumu pārsniedza divas reizes – apmēram puse māju sasniedza 50% siltumenerģijas ekonomiju. Turklāt nenovērtējams ir ieguldījums mājas kalpošanas mūža pagarināšanā.

– Šķiet, ja bija šādi sasniegumi pirmajā renovācijas etapā, jelgavniekiem aktīvi jābalso par piedalīšanos līdzfinansējuma saņemšanas programmā savu māju renovēšanai.

– Māju sagatavošana lēmuma pieņemšanai un visu dokumentu noformēšana jau tā ir ļoti darbietilpīgs process, bet diemžēl mājās mēdz būt atsevišķi dzīvokļu īpašnieki, kuriem kaimiņu noskaņošana pret renovācijas darbiem ir savdabīga pašapliecināšanās forma. Mēs aicinām dzīvokļu īpašniekus domāt par savu nekustamo īpašumu un izmantot, iespējams, beidzamo reizi, kad darbus var veikt par puscenu.

– Līdzfinansējumam taču var pieteikties līdz 2020. gadam, tādēļ ir laiks padomāt!

– Mēs vērtējam, ka interese par līdzfinansējuma saņemšanu Latvijā kopumā ir liela, tādēļ pastāv reāls risks, ka visiem finansējuma var nepietikt.

Iespēja labiekārtot pagalmus

– Kādus vēl apjomīgus remontu un labiekārtošanas darbus piedāvā JNĪP?

– Jelgavā 2018. gadā turpinās vēl divas apjomīgas programmas. Pirmā – līdzfinansējuma saņemšana pagalmu labiekārtošanai. Mūsu uzņēmums 2017. gadā šajā programmā organizēja divu projektu realizēšanu. Pirmajā objektā divu māju dzīvokļu īpašnieki apvienojās un labiekārtoja lielu kopējo pagalmu. Mērķa sasniegšanai no pašvaldības saņēma 10 000 eiro. Otrs mūsu realizētais projekts bija piebraucamā ceļa virsmas seguma atjaunošana. Arī šajā gadījumā māja no pašvaldības saņēma atbalstu remontdarbu veikšanai.

– Kā dzīvokļu īpašniekiem ir jārīkojas, lai piedalītos šajā programmā?

– Nepieciešams, lai par dalību programmā lemtu dzīvokļu īpašnieki, kuri pārstāv 2/3 no mājā esošo dzīvokļu īpašumu skaita. Mūsu uzņēmuma darbinieki dzīvokļu īpašnieku uzdevumā sagatavo visu nepieciešamo dokumentāciju iesniegšanai pašvaldības programmā. Pēc tam veicam darbu izpildītāju atlasi un sekojam līdzi darbu izpildei.

Kā pieslēgties pilsētas centralizētajai kanalizācijas sistēmai?

– Kādus darbus iespējams veikt, piedaloties otrajā pašvaldības izsludinātajā līdzfinansējumu programmā?

– Otra pašvaldības programma paredz līdzfinansējuma piešķiršanu tiem iedzīvotājiem, kuri savas mājas pievieno pilsētas centralizētajai kanalizācijas sistēmai. 2017. gadā mūsu uzņēmums šīs programmas ietvaros organizēja darbus divos objektos. Jāatzīmē, ka ēkas pieslēgšana pilsētas kanalizācijas sistēmai mājai nāk par labu, jo atkrīt izmaksas, ko iedzīvotājiem nācās tērēt regulārai kanalizācijas aku tīrīšanai, turklāt tās ne vienmēr ir teicamā tehniskā stāvoklī, tāpēc notekūdeņi regulāri nonāk gruntī. Pieslēgšanās centrālajiem tīkliem prasa ieguldījumus, bet, skatoties perspektīvā, attaisnojas. Mūsu apsaimniekošanā ir vēl vairākas mājas, kurām būtu ļoti noderīgi piedalīties šajā programmā. Apliecinājums tam, ka cilvēki tomēr izprot projekta lietderību, ir katru gadu pāris māju iesaistīšanās šajos darbos. Mēs priecājamies par ikkatru iniciatīvu un darbu, kas veicina apkārtējās vides sakārtošanu un uzlabošanu.

Numuru arhīvs: spied un lasi!