Galvenais ir atbildības izjūta

Darbinieku – gan inženieru, gan sētnieku – trūkums izaicina arī ēku apsaimniekošanas nozari

Ēkas apsaimniekotājs ir labs, ja ir neredzams – ja ēkas iemītnieki nejūt viņa darbošanos, bet bauda tās rezultātu: kārtību, tīrību, ēkas inženiertīklu ideālu funkcionēšanu u. tml. «Tas patiesībā nozīmē milzīgu darbu un ļoti daudz iesaistīto speciālistu,» saka Daiga Priede-Kazaka, nekustamā īpašuma pārvaldības un apsaimniekošanas uzņēmumu grupas Civinity Latvia Personāla daļas vadītāja.

Sarunā par darba tirgus situāciju šajā nozarē viņa atklāj, ka arī te, līdzīgi kā daudzās citās jomās, darbinieku trūkums patlaban ir akūts izaicinājums, turklāt gan inženieru, gan sētnieku līmenī.

Kopsapulču pēcgarša

Civinity Latvia ir daļa no starptautiskas, Lietuvā bāzētas uzņēmumu grupas un Latvijā strādā gan ar dzīvojamām ēkām, gan ar komercobjektiem, turklāt ļoti plašā spektrā, nodrošinot ēku pārvaldīšanu un administrēšanu, telpu un teritorijas uzkopšanu, apsardzi, atkritumu apsaimniekošanu, tehnisko sistēmu apkopi u. c.

Līdz ar to uzņēmumā strādājošo loks ir ļoti plašs – namu pārvaldnieki, juristi, grāmatveži, administratīvie darbinieki, kā arī santehniķi, elektriķi, namdari, citu tehnisko servisu profesionāļi. Ļoti liela personāla daļa ir arī sētnieki, apkopēji, dārznieki.

Praktisko speciālistu, kas strādā uz vietas objektos, ir ap 80% no kompānijas darbinieku kopskaita, stāsta D. Priede-Kazaka.

Nekustamo īpašumu apsaimniekošanas nozare Latvijā ir samērā šaura, taču konkurence starp kompānijām par darbiniekiem ir visai sīva, jo to trūkst teju visās jomās.

«Ir ļoti grūti atrast cilvēkus ar pilnībā atbilstošu kvalifikāciju un kompetencēm,» saka D. Priede-Kazaka. Viņa gan uzsver, ka pats svarīgākais ir cilvēka atbildības sajūta, motivācija strādāt un apgūt jauno, jo uzņēmums rēķinās, ka būs jāiegulda jebkura strādājošā sagatavošanā: ikviens darbinieks neatkarīgi no tā – apkopējs vai inženieris –, sākot darbu vai mainot amatu, uzņēmumā iziet apmācību pie tiešā vadītāja un nereti uz vietas objektā, kur būs jāstrādā.

Protams, arī ēku apsaimniekošanas jomā ienāk dažādas automatizētas sistēmas, viedie risinājumi un tehnoloģijas, kas no darbiniekiem prasa jaunas zināšanas. Lai gan procesu automatizēšana ar laiku varētu aizstāt daļu no šobrīd trūkstošajiem tehniskajiem speciālistiem, tas nekad nenotiks pilnībā, jo novērst inženiertīklu avārijas tik un tā nāksies cilvēkiem.

Tāpat šajā nozarē ir amatu pozīcijas, kurās ar tehniskām kompetencēm vien ir par maz. «Mēs kā namu pārvaldnieki zinām, kā strādāt ar ēkām, kas un kā ir jāapseko, kādas procedūras jāveic, lai visu uzturētu kārtībā. Bet, kad nonākam līdz darbam reālos objektos, tur mums pretī stāv dzīvi cilvēki – ar saviem viedokļiem, noskaņojumu, » D. Priede-Kazaka iezīmē situācijas, kādas nereti veidojas mājas iedzīvotāju sapulcēs, kad jālemj, piemēram, par ēkas siltināšanu vai nopietniem remontdarbiem.

«Te ar eksaktām zināšanām vien nepietiek un vajag arī psihologa iemaņas. Ir jāzina, kā strādāt ar cilvēkiem, ir svarīgi iedzīvotāju sapulces vadīt pareizi un tām sagatavoties.

Pēc katras šādas sanāksmes cilvēkiem paliek kāda pēcgarša, un gribas, lai tā paliktu laba,» saka Civinity Latvia pārstāve. Viņa stāsta – lai šajā ziņā attīstītu darbiniekus, uzņēmums iecerējis meistarklases, kurās vairāk pieredzējušie ēku pārvaldnieki nodotu savas zināšanas kolēģiem, kam pieredze ar kopsapulcēm vēl nav tik liela.

Lūdz palīgā kolēģus

Runājot par darbinieku deficītu, ēku apsaimniekošanas joma, līdzīgi kā citas nozares, jūt gan Latvijas cilvēku aizbraukšanas no valsts, gan novecošanas sekas. «Jau esam par to domājuši – kā sadalīt darbus, lai tos pielāgotu atbilstoši konkrētu vecuma grupu darbiniekiem,» stāsta D. Priede-Kazaka. Piemēram, atbildot uz klientu telefonzvaniem, darbiniekiem vienlīdz labi jāspēj komunicēt latviski, angliski un krieviski un arī ātri operēt ar digitālajām datubāzēm. Jauniešiem un gados vecākiem darbiniekiem šāda veida darbā labāk padodas atšķirīgas lietas. «Mana pārliecība tomēr ir – ja cilvēks ir motivēts, iemācīties var visu,» uzskata D. Priede-Kazaka.

Civinity Latvia kopumā strādā ap 900 darbinieku, un patlaban visvairāk trūkst tehnisko speciālistu. «Nupat kā ļoti ilgi meklējām elektriķus, citreiz «iesprūstam» uz santehniķiem, » situāciju raksturo D. Priede-Kazaka, bet piebilst, ka jūtams arī inženieru trūkums. Īpaši grūti ar darbinieku atrašanu sokas reģionos, jo tur kontingents, no kā viņus atlasīt, ir vēl šaurāks nekā Rīgā. Apsaimniekojot nekustamo īpašumu, nevar atļauties, piemēram, sētnieku meklēt mēnešiem ilgi, jo līgums ar klientu paredz, ka apkārtnei jābūt sakoptai jau šodien, nevis pēc pusgada, tāpēc uzņēmums ir spiests meklēt risinājumus, kā pakalpojumu tomēr nodrošināt.

D. Priede-Kazaka stāsta, ka inženieru līmenī mēdz nekautrēties un gadījumos, kad pietrūkst vietējo speciālistu vai viņiem nepietiek vajadzīgo kompetenču, lūdz palīdzību kolēģiem no Lietuvas Civinity – viņi ir aizsniedzamā attālumā, un tur inženieru bāze ir ļoti spēcīga, lai gan uzņēmuma darbinieku kopskaits grozās vien ap 350.

«Taču kopumā arī viņiem darbinieku atrašana un piesaiste ir tikpat izaicinoša.»

Atbildība un jaunieši

Mēdz būt, ka potenciālais darbinieks uz pārrunām atnāk ar visai kosmiskām atalgojuma un citu bonusu prasībām.

Taču uzņēmums vēlas atbilst nozares tirgus kopējam algu līmenim, tāpēc «kārtis galdā» tiek liktas uzreiz – piemēram, stundas likme apkopējam ir tik un tik, darbs objektos aizņems tik un tik laika, un galarezultātā alga būs tāda un tāda, skaidro D. Priede-Kazaka.

Būtiskāka problēma viņas skatījumā ir darbinieku atbildība pret darbu. «Daļā amatu tās pietrūkst – nosvin algu un uz darbu vairs neatnāk… Vai arī sāp kāja, snieg sniegs, tāpēc pagalms paliek netīrīts… Negribu gan teikt, ka tas notiek masveidīgi. Mums tas ir arī ļoti liels darbs ar vadītājiem, namu pārvaldniekiem – lai viņi būtu darbiniekiem pieejami ne vien birojā, bet arī uz vietas objektos, lai viņi darbiniekiem veltītu pienācīgu uzmanību, parunātos, pakontrolētu,» norāda D.Priede-Kazaka. Viņa stāsta, ka uzņēmumā ir ideja šādi uz apsaimniekojamiem objektiem palaikam doties arī administrācijas darbiniekiem – lai kopīgi tur pastrādātu, kaut ko sakoptu, sakārtotu, tā iegūstot arī labāku priekšstatu par apstākļiem objektos.

Trūkstošo darbinieku problēmu, iespējams, var risināt ar gudrāku darba organizāciju, piemēram, individuāli strādājošo vietā veidojot mobilas brigādes. Tomēr vēl efektīvāk būtu strādāt ar jauniešiem, turklāt jau no pamatskolas, lai sekmētu viņu interesi par tehniskām profesijām un darbu nekustamā īpašuma apsaimniekošanas nozarē, uzskata D.

Priede-Kazaka. Pirms gadiem trīsdesmit daudzi jaunieši pēc 9. klases devās uz profesionālajām skolām, tagad lielākā daļa mācās vidusskolā un tālāk augstskolā, no kuras iznāk ar augstākām ambīcijām – ne visi tad vairs vēlas būt santehniķi, daudzi grib santehniķus vadīt. «Zemākas kvalifikācijas profesijām jauniešu acīs nav prestiža.

Par to būtu jādomā. Anglijā pašlaik santehniķi ir uz izķeršanu – un ar tādām algām!

Es negribētu, lai līdz tam nonāktu arī Latvijā. Tas ir līdzīgi kā pirmskrīzes laikā būvniecībā, kad ķerras stūmējs bija gatavs strādāt tikai par algu, kāda ir arī inženierim, un tādu arī saņēma – tāpēc, ka parasto darbu darītāju vienkārši nebija. Domāju, tas ir stipri nepareizi,» saka D. Priede-Kazaka. Viņai gribētos, lai ēku apsaimniekošanas nozari jaunieši vairāk saredzētu kā virzienu karjerai.

Lai to rosinātu, Civinity Latvia ņem praksē studentus un apsver aktīvāku sadarbību arī ar profesionālās izglītības iestādēm.

Civinity Latvia kopumā strādā ap 900 darbinieku, patlaban visvairāk trūkst tehnisko speciālistu. «Nupat kā ļoti ilgi meklējām elektriķus, citreiz «iesprūstam» uz santehniķiem,» situāciju raksturo uzņēmumu grupas Personāla daļas vadītāja Daiga Priede-Kazaka, bet piebilst, ka jūtams arī inženieru trūkums. Īpaši grūti ar darbinieku atrašanu sokas reģionos ārpus Rīgas.