Viena no pirmajām!

Mājas Rīgā, Viestura prospektā 83, pieredze, kā nelielas mājas var piedalīties renovācijas programmā un gūt no tā vislielāko labumu

Rīgas domē notika pašvaldības un apsaimniekošanas uzņēmuma Rīgas namu pārvaldnieks kopīgi rīkotā konference „Daudzdzīvokļu māju atjaunošanas un to energoefektivitātes paaugstināšanas iespējas”. Šajā ziemā par dalību māju renovācijas programmā nobalsojuši vairāk nekā 100 pašvaldības apsaimniekošanas uzņēmuma apsaimniekoto māju dzīvokļu īpašnieki.

Uzņēmuma Rīgas namu pārvaldnieks Uzņēmējdarbības veicināšanas nodaļas vadītājs Juris Romaņenko pastāstīja, ka 58 objektos jau notiek tehniskās dokumentācijas gatavošana, bet 13 mājās notiek būvniecības darbu veicēju atlase.

Septiņās mājās jau ir noticis iepirkums un ir noskaidroti darba veicēji. Pilnībā darbi pabeigti ir vienā mājā.

Vai staļinietes arī ir jāsiltina?

Pirmā uzņēmuma Rīgas namu pārvaldnieks apsaimniekotā māja, kura šajā renovācijas periodā ir pilnībā atjaunota, atrodas Rīgā, Viestura prospektā 83. Mājas vecākais Gatis Kalniņš pastāstīja, kādēļ Staļina laikā celtās nelielās mājas renovācijas process ievilkās teju trīs gadu garumā.

– Mūsu 12 dzīvokļu māja ir uzcelta 1956. gadā. Visi īpašumi ir privatizēti, zeme zem mājas arī ir dzīvokļu īpašnieku īpašums. Esmu dzirdējis viedokli, ka staļinietes siltināt nav vajadzības, jo to sienas ir kapitālas un trīs ķieģeļu biezumā. Šīs runas bija populāras arī mūsu mājā. Nu ko, lai pilnībā pārliecinātu kaimiņus, ziemas periodā nācās pasūtīt termoauditu.  Termogrāfijas attēli parādīja, ka, neskatoties uz sienu biezumu, māja izskatās pavisam caurumaina.

Ilgais ceļš uz renovāciju

Neskatoties uz termoviziera attēliem, kuri uzskatāmi rādīja, kādu siltuma daudzumu ik dienu zaudē māja, pieņemt lēmumu iedzīvotājiem nebija vienkārši. Lēmumu par tehniskās dokumentācijas izstrādi viņi pieņēma tikai 2016. gada februārī.

– Tā paša gada jūlijā Rīgas pilsētas būvvaldē tika saskaņots vienkāršotās renovācijas projekts, – atceras mājas vecākais. – Jūlijā iedzīvotāji vēl reizi visu pārdomāja, nobalsoja „par” un septembrī institūcijā Altum tika iesniegts pieteikums.

Tikai pēc gada, 2017. gada feb­ruārī, iedzīvotāji uzzināja, ka dokumenti nebija sagatavoti nevainojami, tādēļ pēc vairāku labojumu izdarīšanas Altum beidzot apstiprināja projektu un izdalīja nepieciešamo līdzfinansējuma naudas apjomu.  Prieki bija pāragri: vēl gandrīz gads pagāja būvniecības konkursa organizēšanai un darbu veicēju izvēlei.

– Nācās organizēt trīs konkursus, pirms izdevās atrast būvniekus. Šai niansei vēlos pievērst visu īpašnieku uzmanību, kuri ieplānojuši renovāciju 2019. gadā. Tūlīt Latvijā gaidāms īstens būvniecības bums, tādēļ atrast darbu izpildītājus būs arvien sarežģītāk.

Iedzīvotāji maksās 101 eiro par kvadrātmetru

Tikai 2018. gada janvārī Viestura prospekta 83 īpašnieki ar aptaujas palīdzību apstiprināja renovācijas izmaksu gala cenas. Līgums ar Altum par granta piešķiršanu tika parakstīts 2018. gada martā, divus gadus pēc vienošanās panākšanas par renovācijas darbu veikšanu. Pēc tam darbs Viestura prospektā 83 sākās visnotaļ aktīvi – maijā sākās būvdarbi, kuri ilga trīs mēnešus (līdz 2018. gada 15. augustam).

Kopējās projekta izmaksas bija 181 tūkstotis eiro, no kuriem 84 tūkstošus iedzīvotāji saņēma no Eiropas Savienības fondiem, bet 97 tūkstošus samaksāja patstāvīgi. Vidējās renovācijas izmaksas bija 188 eiro par vienu dzīvojamās platības kv.m, no kuriem 101 eiro būs jāsedz dzīvokļu īpašniekiem.

Renovācijas finansēšanai bankā tika ņemts aizdevums uz 10 gadiem. Iedzīvotāji nobalsoja, ka kredīta dzēšanai viņi katru mēnesi maksās 0,85 eiro par vienu dzīvojamās platības kv.m.

– Vidēja (aptuveni 60 kv. m) divistabu dzīvokļa īpašnieka papildu maksājums mēnesī ir 50 eiro, – uzsver mājas vecākais.

Sāka ekonomēt pat komunālo elektrību

Kādus darbus paveica 12 dzīvokļu mājas īpašnieki?

■ Cauruļu siltināšanu bēniņos;

■ fasādes atjaunošanu un siltināšanu;

■ ventilācijas sistēmas ierīkošanu ar rekuperācijas funkciju;

■ jumta konstrukcijas atjaunošanu un seguma atjaunošanu;

■ cokola stāva siltināšanu;

■ logu nomaiņu koplietošanas telpās un dzīvokļos;

■ bēniņu siltināšanu;

■ ventilācijas šahtu atjaunošanu;

■ kāpņutelpu kosmētisko remontu.

– Kāpņutelpas remonta ietvaros mēs palūdzām būvniekus nomainīt koplietošanas elektroinstalāciju un novākt mūžvecos vadu mudžekļus, – stāsta Gatis Kalniņš.

Lēmums par mājas siltināšanu sevi ir attaisnojis, jo jau uzreiz pēc darbu pabeigšanas samazinājās kopējās elektroenerģijas patēriņš. Turklāt samazinājies nākotnē plānoto remontdarbu fondā paredzētais maksājums, jo daudzi darbi jau ir paveikti. Kas skar siltumenerģijas patēriņu,  tad pēc renovācijas darbu pabeigšanas māja ir ieguvusi 50% ietaupījumu. Tas nozīmē – jo aukstāka būs ziema, jo vairāk taupīs iedzīvotāji, – rezumē Gatis Kalniņš.

Izdevumus sedz ekonomija

Konferences laikā mājas vecākais demonstrēja divus rēķinus: vienu no 2017. gada novembra, otru – no 2018. gada novembra. Redzams, ka divistabu dzīvokļa īpašnieka izdevumi ir samazinājušies par 30–40 eiro (neskaitot bankas kredīta maksu). Turklāt mājas iedzīvotāji  pēc renovācijas darbu izpildes iesniedza lūgumu par 90% atlaides piešķiršanu nekustamā nodokļa aprēķinam. Šo atlaidi māja izmantos 2 gadus.

– Šī vēl nav visa ekonomija! – uzsver G. Kalniņš. – Mēs pamanījām, ka pēc renovācijas mūsu mājai apkures sezona ir kļuvusi īsāka. Ja pagājušajā rudenī Rīgas iedzīvotāji sala un gaidīja apkures sākšanos, tad mēs pie āra temperatūras +10 grādi savā mājā jutāmies pilnīgi komfortabli. Tas mums ļaus rudeņos apkuri pieslēgt dažas nedēļas vēlāk, bet pavasaros – atslēgt ātrāk.

Piemērs, kurš iedrošina citus

Interesanti, ka mājas Viestura prospektā 83 piemērs ir licis aizdomāties arī kaimiņiem. Patlaban par dalību renovācijā ir nobalsojuši māju Viestura prospektā 87, 89 un 73 dzīvokļu īpašnieki. Tādā veidā arī Rīgā sāk iedzīvoties veselu rajonu renovēšanas ideja.

– Kā cilvēks, kuram ir pieredze nekustamo īpašumu jomā, vēlos atgādināt vēl kādu niansi – pēc renovācijas darbu veikšanas dzīvokļu cenas pieaug par 10–15 tūkstošiem eiro, – uzsver G. Kalniņš. – Tas nozīmē, ka, ieguldot namā, īpašnieki kļūst bagātāki, bet būt turīgam, man piekritīs katrs, ir ļoti interesanti.

Nākamais darbs, ko 2019. gadā veiks mājas dzīvokļu īpašnieki, ir teritorijas labiekārtošana.