Pelējums. Rokas nolaižas…
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts Ceturtdiena, 25 Aprīlis 2013 10:24
„Mūsu mājā parādījies pelējums, no ārējām sienām tas pakāpeniski pārgājis uz iekšējām un pat uz mēbelēm! Dzīvoklis atrodas daudzdzīvokļu mājā, un es ar šo problēmu esmu saskārusies pirmo reizi deviņu gadu laikā.
Nelielā apsekošanā atklājies, ka mājas paneļu šuves laiž cauri mitrumu. Aprunājos ar pārvaldnieci, viņa paskaidroja, ka par problēmu zina, bet mājas iedzīvotāji atsakoties ņemt kredītu mājas siltināšanai.
Pelējums nu jau iemitinājies lielākajā daļā dzīvokļu. Esmu mazgājusi sienas, aplaistījusi plankumus ar etiķa esenci, žāvējusi ar kvarca lampu, bet pēc pāris nedēļām pelējums atkal parādās.
Jūsu avīzē ir bijis rakstīts par avārijas un ārpuskārtas remontu. Ministru kabineta noteikumos Nr. 907 teikts, ka pelējums un to izraisošie faktori var būt iegansts ārpuskārtas remontam. Ko darīt mājas iemītniekiem?”
Juta
Atbild Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Apsaimniekošanas pārvaldes vadītāja Ingrīda Mutjanko:
– Ļoti žēl, ka pārvaldnieki jautājumu saista tikai ar mājas siltināšanu un nevēlas sākt ar šuvju hermetizēšanu un sienu apstrādi ar pretpelējuma preparātiem.
– Bet Juta vaicā, kā panākt ārpuskārtas remontu.
– Iedzīvotājiem jāsaprot, ka avārijas un ārpuskārtas remonts ir divas dažādas lietas. Avārijas remonts tiek veikts ārkārtas situācijās – ja plīsis cauruļvads, iegāzies pārsegums, jumtam uzkritis koks. Tie ir negadījumi, kas prasa steidzamu iejaukšanos, lai mājai netiktu nodarīts vēl lielāks kaitējums. Avārijas remonts pārvaldniekam jāveic, liekot lietā visus pieejamos līdzekļus. Ja mājai nav remonta uzkrājumu, pārvaldniekam jāiegulda uzņēmuma nauda un pēc tam jāizraksta iedzīvotājiem papildu rēķini atbilstoši veiktajiem darbiem.
Bet kas ir ārpuskārtas remonts? Situācijas, kādās tas tiek veikts, aprakstītas Ministru kabineta noteikumos Nr. 907:
„17. Ārpuskārtas remontu veic, ja ir konstatēti šādi dzīvojamās mājas un tajā esošo iekārtu un inženierkomunikāciju bojājumi:
17.1. jumta seguma caurtece;
17.2. ūdens notekcauruļu, piltuvju, līkumu un to piestiprināšanas ierīču bojājumi;
17.3. zudusi fasādes arhitektonisko elementu vai ķieģeļu sasaiste ar sienu;
17.4. apmetuma vai karnīžu elementu noslāņošanās;
17.5. izsisti logu vai durvju stikli, norautas logu rāmju vērtnes;
17.6. durvju vērtņu un aizverošo ierīču nenoturība;
17.7. caurtecējumi grīdu pārsegumos sanitāro mezglu vietās grīdas hidroizolācijas bojājumu dēļ;
17.8. plaisas un bojājumi krāsnīs vai dūmvados, kas var izraisīt cilvēku saindēšanos ar dūmgāzēm un apdraudēt mājas ugunsdrošību;
17.9. plaisas un neblīvumi dūmkanālos un to sajūguma vietās ar krāsnīm;
17.10. bojājumi cauruļvados un to sajūgumos ar veidgabaliem, armatūru un ierīcēm;
17.11. dzīvojamās mājas elektroapgādes kabeļa bojājumi, kas var radīt elektroenerģijas piegādes pārtraukumus apgaismei vai radīt ierīču un inženierkomunikāciju darbības traucējumus;
17.12. apkures sistēmas bojājumi apkures sezonā;
17.13. gāzesapgādes sistēmas bojājumi;
17.14. pelējuma sēne un pelējumu veicinoši apstākļi;
17.15. citi šajā punktā neminēti bojājumi, ja to neatliekamu novēršanu paredz normatīvie akti vai ja tie rada būtisku apdraudējumu.”
– Bet ko tad darīt, ja uz sienas parādījies pelējums? Noteikumos teikts, ka mājai vajadzīgs remonts!
– Pārvaldniekam jānoskaidro pelējuma rašanās cēlonis. Šai nolūkā viņš veic apsekošanu, atrod cēloni un paziņo iedzīvotājiem, cik maksās tā novēršana. Darbu plānu un finansēšanu iedzīvotāji var apspriest, piemēram, caurskatot nākamā gada tāmi. Jutas gadījumā pārvaldnieks var piedāvāt dzīvokļu īpašniekiem remonta izmaksas iekļaut 2014. gada apsaimniekošanas maksā.
– Vai pareizi sapratu, ka iedzīvotājiem, apspriežot šo jautājumu, ir tiesības atteikties no remonta?
– Tā tiešām ir: viņi var vai nu apstrīdēt pārvaldnieka ieteikto risinājumu (kāpēc renovēt māju, ja var iztikt ar šuvju hermetizāciju? – red.), vai arī taupības nolūkā pilnībā atteikties no remontdarbiem.
– Ar ko tādā gadījumā viss beigsies?
– Ar to, ka pārvaldnieks noņems no sevis jebkādu atbildību par mājas turpmāko stāvokli. Diemžēl šādās situācijās likums neaizstāv atsevišķus dzīvokļu īpašniekus un lēmuma pieņemšanai vajag, lai vairākums īpašnieku vai nu atturētos, vai balsotu „par”.
– Kas tad tas būs par ārpuskārtas remontu – ar tādiem kavēkļiem?
– Ar terminu „ārpuskārtas” likumdevēji norāda uz to, ka tāds remonts mājā ir veicams vispirmām kārtām, bet steidzams tas patiešām nav.
