Kāpēc kaimiņš neprasīja piekrišanu?

„Mūsu mājā Aptiekas ielā 8 pirmajā stāvā savulaik bija bibliotēka. Pēc pārbūves tur sanāca vairāki dzīvokļi, kur plānojums galīgi nesakrīt ar augšējiem. Zem mūsu dzīvojamām istabām atrodas virtuves un sanitārie mezgli. Uzskatām, ka mūsu dzīves apstākļi ir pasliktinājušies, jo mēs dzirdam tvaiku nosūcēju radīto troksni un izjūtam paaugstinātu mitrumu.

Kā tas iespējams? Savus dzīvokļus esam privatizējuši. Vai tad pirmā stāva saimniekam nevajadzēja pārējos mājas īpašniekus brīdināt par izmaiņām un saņemt viņu piekrišanu?”

Atbild Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Apsaimniekošanas pārvaldes vadītāja Ingrīda Mutjanko:

– Jaunajam pirmā stāva telpu īpašniekam NEVAJADZĒJA pārbūvi saskaņot ar pārējiem dzīvokļu īpašniekiem. Dzīvokļa īpašuma likums nosaka, ka citu īpašnieku piekrišana būtu vajadzīga, ja viņš gatavotos pārbūvēt kopīpašumā esošo mājas daļu. Uz kopīpašumu attiecas viss, kas atrodas aiz dzīvokļa sliekšņa – bēniņi, kāpņu telpas, pagrabs, mājas sienas un tā tālāk.

Ja cilvēks likumīgi iegādājies dzīvokli vai telpu, viņam ir tiesības pašam lemt, ko darīt ar savu īpašumu. Tikai viņš nedrīkst pārkāpt citu normatīvo aktu prasības. Piemēram, ja pārbūves gaitā netiek skartas nesošās konstrukcijas, darbu sākšanai pietiek saņemt vienkāršotas renovācijas apliecinājuma karti. Šādus dokumentus saskaņo Rīgas pilsētas būvvaldē. Tālāk telpas īpašniekam savas darbības jāsaskaņo ar pārvaldnieku. Ja kaimiņi šaubās, vai pārbūve veikta likumīgi, viņiem vispirms jāvēršas pie pārvaldnieka un jānoskaidro, vai īpašnieks ir uzrādījis vajadzīgos dokumentus. Pēc tam viņi var vērsties pēc informācijas Būvvaldē (Rīga, Amatu iela 4, tālrunis 67105800).