Rīgas centrs ir... novecojis?

Namu pārvalde Avota nami apsaimnieko visai raibu Rīgas nostūri starp divām stacijām – Centrālo un Zemitānu. Raibs šis rajons tāpēc, ka privatizētās mājas juku jukām sajaukušās ar denacionalizētajām, nedaudzās jaunās ieslēpušās starp vecajām, bet rentablie mūra nami „plecs pie pleca” sadzīvo ar koka ēku pamatmasu.

Simtiem namu Rīgas vēsturiskajā centrā būvēti pirms 100–150 gadiem. To problēma ir sen novecojusī elektroinstalācija, elementāru ērtību trūkums, noplukušās fasādes. Mēs visi vēlamies redzēt skaistu Rīgu, īpaši jau pilsētas centrālo daļu, bet īstenība ir tāda, ka tieši centrā cilvēkiem ir visgrūtāk dzīvot. Dzīvojot vecajās mājās – pieminekļos ir jāpiecieš pārāk daudz neērtību, un to iemītnieki jau sen ir zaudējuši cerību, ka kaut kas varētu mainīties uz labo pusi.

„Lai sakārtotu šīs mājas, ir vajadzīgas lielas investīcijas, jo Rīgas centrs ir starptautiskas nozīmes vēstures piemineklis,” saka namu pārvaldes Avota nami valdes priekšsēdētājs Alnis Iljans. „Savulaik runāja par Eiropas Savienības palīdzību, bet tagad runas par rekonstrukcijas finansēšanu ir pieklusušas.”

Korpuss pret korpusu

Tomēr šogad nelielā namu pārvalde Avota nami ir ķērusies vērsim pie ragiem. Kuru katru dienu Rīgas centrā sāks plānoto remontu tām mājām, kurām radīti uzkrājumi.

– Pagājušajā vasarā mēs aicinājām iedzīvotājus izteikt savus priekšlikumus par māju remontu. Līdz ziemai savācām visu iespējamo informāciju un jau decembrī nosūtījām klientiem 2009. gada tāmju projektus. Tāmēs pavēstījām dzīvokļu saimniekiem, cik maksā tie remonta darbi, par kuriem viņi sapņo, un kā tas ietekmēs ikmēneša maksu par apsaimniekošanu.

– Tātad klientiem piedāvājāt divus apsaimniekošanas maksas variantus – ņemot vērā remontu un bez tā?

– Tā arī bija. Ja dzīvokļu īpašnieki vai nama komiteja nepiekrita darbiem, ko piedāvājām veikt 2009. gadā, mēs aicinājām iedzīvotājus uz sarunu. Lielākās problēmas radās tur, kur vairākiem korpusiem ir viena adrese un kopīgs uzkrājumu fonds. Viena korpusa iemītnieki pieprasīja naudu tērēt jumta remontam, otra – pārkrāsot sienas kāpņu telpā. Daži iemītnieki joprojām nespēj vienoties.

– Vai tad nevar veidot katram korpusam atsevišķu uzkrājumu fondu?

– Var. Pašreiz notiek sarunas ar vienas mājas divu korpusu iemītniekiem, kuri vēlas nošķirties. Bet šai nolūkā iedzīvotājiem vajag reģistrēt izmaiņas zemesgrāmatā, izmantot notāra pakalpojumus. Tas viss maksā naudu, un ne jau katras mājas iemītnieki ir gatavi papildu izdevumiem.

Atslēgas no dzīvokļa bez elektrības

– Mēs saņemam sūdzības par pašvaldības dzīvokļu briesmīgo stāvokli Čaka ielas rajonā, Grīziņkalnā. Rīgas domes Dzīvokļu pārvalde piešķir rindā gaidītājiem dzīvokli, cilvēki ar prieku dodas to apskatīt un konstatē, ka tajā nav pat elektrības! Kāpēc tā notiek?

– Mēģiniet iedomāties: namu pārvalde ar tiesas lēmumu izliek no dzīvokļa cilvēku, kurš gadiem nav maksājis par komunālajiem pakalpojumiem. Latvenergo jau sen ir atslēdzis dzīvoklim elektrību. Bet Rīgas dome, kā jūs pareizi sacījāt, piešķir šo mājokli ģimenei, kas gaidījusi rindā. Cilvēki ierodas dzīvoklī, bet tur nav gaismas. Lai Latvenergo atkal pieslēgtu elektrību, kādam jāsamaksā vecais parāds. Kam? „Tā nav mūsu darīšana,” saka Rīgas domē. Bet arī namu pārvaldei tam naudas nav, mums jau tāpat izdevumus radījusi tiesāšanās, lai izliktu parādnieku un mājokli atdotu atpakaļ Dzīvokļu pārvaldei. Manuprāt, parādu vajadzētu samaksāt pašvaldībai, bet pagaidām tas netiek darīts.

– Kā risināt jautājumu?

– Pagaidām nekā. Darām visādus brīnumus. Piemēram, uzliekam papildu skaitītāju un pieslēdzam dzīvokli kāpņu apgaismojumam. Bet tie visi ir pagaidu risinājumi. Kādi pieci dzīvokļi, kam radusies šāda problēma, gaida no pašvaldības reālu palīdzību.

„Piemineklis” ar tualeti pagalmā

– Palīdzību no domes gaida arī daudzi citi centra iedzīvotāji. Daļa bijušo pašvaldības māju jau gadu desmitiem atrodas avārijas stāvoklī.

– Pati vecākā no mūsu mājām ir būvēta 1836. gadā. Tikai 33 procenti mājokļu rajonā ir pieslēgti centrālajai apkurei. Visas pārējās ir nelielas mājiņas, daļa no tām būvēta deviņpadsmitā gadsimta beigās strādniekiem. Lai mājas iegūtu normālu izskatu, vajadzīgi ļoti lieli ieguldījumi. Kad Rīgā viesojās Maskavas mērs Jurijs Lužkovs, viņš Latgales priekšpilsētas izpilddirektoram Dmitrijam Pavlovam sacīja: „Ko jūs darāt?! Jauciet nost tos graustus, būvējiet jaunas skaistas mājas!” Bet Rīga nav Maskava, Rīgai nav resursu tādai programmai. Turklāt dažkārt ierēdņi dara īstas muļķības, kas visu tikai sarežģī. Piemēram, pussabrukušām koka mājām piešķir arhitektūras pieminekļa statusu. Cilvēku, kas pieņem tamlīdzīgu lēmumu, pašu vajadzētu iemitināt tādā piemineklī kaut uz vienu ziemu! Lai saprot, kā ir dzīvot mājā, kur mitrums sūcas pa visām spraugām un vienīgā ērtība ir sausā tualete.

– Arī tā mēdz būt?

– Jā, jā, daudzi brīnās, kā tas iespējams – sausā tualete?! Mēs taču nedzīvojam laukos! Bet tā ir patiesība, tādu tualešu Rīgā ir daudz, turklāt pašā pilsētas centrā, Grīziņkalnā.

– Vai ir iespējams tādas mājas pieslēgt pilsētas kanalizācijai un centrālajai apkurei?

– Protams, tikai vajadzīga nauda. Savulaik Gundars Bojārs, būdams Rīgas mērs, solīja likvidēt sausās tualetes. Tagad šis projekts diemžēl ir aizmirsts. Es pat nerunāju par tām mājām, kur tualete atrodas pagalmā.

– Vai nav neviena dzīvokļa saimnieka, kas būtu ar mieru par rekonstrukciju maksāt no sava maciņa?

– Mēs esam piedāvājuši tādus projektus, taču jaunu komunikāciju ierīkošana prasa milzu naudu. Sešstāvu mājai ar vienu tualeti gaitenī tas nozīmētu kapitālu pārbūvi desmitu un pat simtu tūkstošu vērtībā.

– Tātad Rīgas centram mūžam ir lemti tik bēdīgi apstākļi?

– Tā iznāk.

Vai Eiropa mums palīdzēs?

– Atgriezīsimies pie sarežģījumiem ar elektrību. Centrā ir četrdesmitajos gados ierīkots mazas jaudas pieslēgums. Tas jau sen bija jāmaina, bet Latvenergo piedāvā iedzīvotājiem pašiem par to maksāt. Vai ir kāda izeja?

– Nē. Mājokļu īpašniekiem pašiem jāmaksā par jaunu pieslēgumu. Tieši patlaban tādus darbus pasūtījis nams Pērnavas ielā 33. Mājas uzkrājumu fondā ir 3200 latu. Ar to vajadzētu pietikt, jo uzņēmums Latvenergo nesen paziņoja, ka pazemina cenu saviem papildu pakalpojumiem. Namu pārvalde jaunu pieslēgumu mājai samaksāt nevar. Pagājušajā gadā centāmies kaut ko darīt divu īpaši bēdīgā stāvoklī esošu māju labā. Šai nolūkā paaugstinājām apsaimniekošanas maksu, bet mājas iedzīvotāji mūs gandrīz vai tiesā iesūdzēja! Tā arī nekas netika izdarīts.

– Acīmredzot šī problēma dzīvokļu īpašniekiem nešķiet aktuāla...

– Nē, tā nav tiesa. Aukstā laikā cilvēki Krāsotāju, Pērnavas, Dzirnavu un citu ielu vecajos namos katru vakaru sēž tumsā. Tagad jau neviens nevēlas kurināt krāsni, cilvēki lieto elektriskos sildītājus. Vecā instalācija tādu slodzi nespēj izturēt. Par laimi pagaidām centrā šā iemesla dēļ izcēlies tikai viens ugunsgrēks, un arī pie tā vainojami celtnieki, kas nekvalitatīvi bija veikuši remonta darbus.

– Iznāk, ka namu pārvalde nav gatava maksāt par vajadzīgajiem darbiem, bet iedzīvotāji to nespēj. Atliek kārtējo reizi secināt, ka savest mājas kārtībā ir pa spēkam tikai domei.

– Daudzām mūsu mājām ir remonta uzkrājumi, bet ar trim līdz pieciem tūkstošiem ir par maz, lai atrisinātu nopietnas problēmas. Būtu labi piesaistīt Eiropas Savienības līdzekļus, kā jau iepriekš tika plānots. Ar projektu nodarbojās domes Īpašuma departaments. Būtu laiks šo plānu atcerēties. Pašu spēkiem mēs šogad remontēsim veco māju ūdensvada un kanalizācijas sistēmas. Dažām mājām plānots ielikt jaunas metāla ārdurvis.