Likums samierinās iedzīvotājus un pārvaldniekus

Pagājušajā nedēļā Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumu. Tik ļoti vajadzīgais likums tapa aptuveni četrus gadus, pie tā strādāja desmitiem cilvēku – gan Saeimas deputāti, gan Ekonomikas ministrijas un Rīgas domes speciālisti, gan eksperti nekustamā īpašuma apsaimniekošanas jautājumos. Beidzot Latvija ieguvusi dokumentu, kas vieš skaidrību dzīvokļu īpašnieku un namu pārvaldnieku attiecībās.

Laiks viest skaidrību

– Plānots, ka jaunais Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums stāsies spēkā 2010. gada 1. janvārī, – pastāstīja likumprojekta izstrādes darba grupas dalībnieks Latvijas Namu pārvaldnieku un apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ģirts Beikmanis. – Šis dokuments ir ļoti svarīgs gan nekustamā īpašuma saimniekiem, gan pārvaldniekiem un apsaimniekotājiem.

Pēc Beikmaņa teiktā, likumā skaidri norādīts, kas ietilpst mājas pārvaldīšanas pakalpojumā. Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums nosaka, kā pārvaldniekam jāsagatavo pārskati mājas iemītniekiem un oficiālajām iestādēm, kādi punkti obligāti jāietver individuālajos vai kolektīvajos līgumos ar īpašuma saimniekiem.

– Beidzot Latvijā būs strikti un nepārprotami noteiktas dzīvojamo māju un dzīvokļu īpašnieku un māju pārvaldnieku tiesības un pienākumi, – uzskata Ģirts Beikmanis. – Diemžēl pagaidām daudzi dzīvokļu īpašnieki uzskata, ka viņiem ir tikai tiesības, un nezina, ka nekustamais īpašums uzliek arī virkni pienākumu. Tas reizēm nekustamā īpašuma apsaimniekošanas tirgū rada sarežģītas situācijas, ko ne vienmēr varēja atrisināt ar tā likuma palīdzību, kas līdz šim regulēja minēto sfēru (1995. gadā pieņemtais Dzīvokļa īpašuma likums. – Red.).

Speciālists? Parādi diplomu!

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā pirmo reizi skaidri pateikts, ka mājas īpašnieka pienākums ir nodrošināt dzīvojamās mājas pārvaldīšanu. Tātad mājas vai dzīvokļa īpašniekam vai nu pašam jārūpējas par mājas pienācīgu uzturēšanu, vai arī jānoslēdz līgums ar speciālistu.

Īpašniekam būs arī jāpieņem lēmumi apsaimniekošanas jautājumos. Turpmāk viņš vairs nevarēs izvairīties no nekustamā īpašuma uzturēšanas pienācīgā kārtībā, remonta darbus veikt pa roku galam, pieļaut paviršu apsaimniekošanu (tas īpaši attiecas uz denacionalizētajām mājām). Īpašnieks būs atbildīgs par visu ar mājas pārvaldīšanu saistīto darbu finansiālo nodrošinājumu.

Īpašas prasības jaunais likums izvirza māju pārvaldniekiem. Turpmāk kurš katrs nevarēs sevi nosaukt par profesionāli. Daudzdzīvokļu mājas pārvaldniekam būs nepieciešama profesionālā izglītība un ceturto profesionālās kvalifikācijas līmeni apliecinošs dokuments. Šī prasība attieksies arī uz pašiem dzīvokļu īpašniekiem, kurus, teiksim, dzīvokļu īpašnieku biedrība būs pilnvarojusi pārvaldīt māju. Tiesa gan, ja mājā ir tikai viens dzīvoklis vai platība mazāka par 1500 kvadrātmetriem, tad īpašnieks to varēs pārvaldīt arī bez speciālās izglītības.

Nolaidīgos stingri sodīs

Visiem profesionālajiem pārvaldniekiem turpmāk būs jāreģistrējas īpašā reģistrā. Tādējādi jebkurš mājas īpašnieks varēs iegūt informāciju par speciālistu, kuram viņš gatavojas uzticēt savu īpašumu. Ja pakalpojuma piedāvātājs reģistrā nebūs, visdrīzāk jau tas būs blēdis.

Interesants mehānisms paredzēts gadījumam, ja īpašnieks apzināti nerūpējas par savu īpašumu: ja nams netiks pienācīgi apsaimniekots, piemēram, radīs draudus iedzīvotāju dzīvībai, veselībai, drošībai, īpašumam vai videi, attiecīgā pašvaldība varēs iecelt norīkoto pārvaldnieku, kurš savedīs māju kārtībā.

Protams, par šā speciālista pakalpojumiem būs jāmaksā un veicamie darbi jāfinansē mājas īpašniekam. Viņš varēs pašvaldības lēmumu apstrīdēt tiesā, bet pārvaldnieks jau būs stājies pie darba! Tā ka ir cerība, ka, pateicoties jaunajam likumam, graustu un ļoti bēdīga izskata namu Rīgā kļūs ievērojami mazāk.