Rindā gaidītājiem būs mazāk dzīvokļu

Jūnija sākumā Rīgā ekspluatācijā nodeva kārtējo jauno pašvaldības dzīvojamo māju Lubānas ielā. Divos gados galvaspilsētā dzīvokļu rindā stāvošajiem uzbūvēti vienpadsmit daudzstāvu nami. Pavisam kopš 2003. gada, kad pilsēta atsāka mājokļu būvniecības programmu, dzīvokļus vai pārcelšanās pabalstus saņēmuši trīs tūkstoši rīdzinieku ģimeņu!

Pēc Rīgas domes Dzīvokļu pārvaldes vadītājas Ārijas Stabiņas informācijas, 2008. gadā pašvaldība iedzīvotājiem piešķīra 955 dzīvokļus, no tiem gandrīz 700 – ar visām ērtībām. Vēl 959 ģimenes no denacionalizētajiem namiem saņēma pārcelšanās pabalstus kopumā 15 miljonu latu apmērā. Rindā gaidītāju skaits gada laikā saruka no 12 800 cilvēkiem līdz 9800.

Lasīt tālāk...

Pietiek trokšņot!

Dzīve pilsētā ir trokšņu pārpilna. Katru dienu mums garām brāžas tūkstošiem mašīnu, rībēdami aiztrauc vilcieni, nošķindinādami glāzes mūsu bufetēs, kaut kur dun vēl neiznīdētās rūpnīcas. Beidzot Rīgā, kur no paaugstināta trokšņa līmeņa cieš deviņi cilvēki no desmit, izstrādāts plāns cīņai pret šo vides piesārņojumu.

Rīgas dome nav skopojusies: pilsētas un tās tuvākās apkārtnes trokšņu kartes izstrādei iztērēti aptuveni 150 tūkstoši latu. Vēl 120 tūkstoši bija vajadzīgi, lai izstrādātu plānu cīņai ar liekajiem decibeliem. Jūnija sākumā pētījuma rezultāti tika prezentēti sabiedrībai.

Lasīt tālāk...

Mazāk pārdod, vairāk izīrē

Rīdzinieki nevēlas pārdot dzīvokļus, jo viņus neapmierina pašreizējās cenas nekustamā īpašuma tirgū. Izpētījuši elektroniskos sludinājumu dēļus, pie tāda secinājuma nākuši kompānijas BaltHaus eksperti. Labāk izīrēt, nekā pārdot, domā rīdzinieki. Pārdošanai izlikto objektu skaits gada laikā sarucis uz pusi. Tirgus saraujas kā šagrēnāda.

BaltHaus speciālisti uzskata, ka nekustamā īpašuma cenu krituma tempi Latvijā kļuvuši lēnāki. Patlaban kvadrātmetrs dzīvojamās platības Rīgā maksā tieši trīs reizes lētāk nekā cenu kāpuma augstākajā punktā 2007. gada pavasarī. Vidēji dzīvokļi galvaspilsētā tiek pārdoti par 575 eiro par kvadrātmetru.

Lasīt tālāk...

Pārskats par siltumu nesasildīja

Enerģētikas aģentūru Rīgā izveidoja 2007. gadā. Kāpēc tā pilsētai bija vajadzīga un ar ko nodarbosies, to joprojām zina tikai nedaudzi. Turklāt šobrīd, kad Rīgā likvidē veselus departamentus, Enerģētikas aģentūra ir dzīvāka par dzīvu. Nupat šajās dienās REA direktore Maija Rubīna parādīja, ka nesēž bez darba. Viņa domes Komunālo un dzīvokļu jautājumu komitejā iesniedza pārskatu par pilsētas siltumapgādi. Ja pāris vārdos, tad ar siltumapgādi, pēc Rubīnas domām, Rīgā viss ir labākajā kārtībā.

Maija Rubīna uz komitejas sēdi ieradās ar progresīvu ziņojumu par Rīgas siltumapgādes attīstības koncepcijas 2006.–2016. gadam izpildes gaitu. Par apkures problēmām ziņojumā nebija ne vārda. Tā vietā –  viens vienīgs optimisms.

Lasīt tālāk...

Tarifa vasaras pārvērtības

Uzņēmums Rīgas siltums vasaru sagaida, operatī vi pazeminot siltumenerģijas cenu. No 1. jūnija tarifs ir 31,96 lati par MWh plus PVN. Tas ir gandrīz par trešo daļu mazāk nekā 2008. gada oktobrī, siltumenerģijas cenu strauja kāpuma laikā, un par 9,9% mazāk nekā pirms gada.

Lasīt tālāk...

Sociālais „maciņš” ir pustukšs

Šogad Rīgas dome sociālajiem pabalstiem bija piešķīrusi visai solīdu summu – 13,4 miljonus latu. Janvārī varasvīri optimistiski solīja, ka naudas pietiks visiem, kam tā būs nepieciešama. Bet tad, kad Labklājības departaments apkopoja pirmo piecu mēnešu darba rezultātus, izrādījās, ka gandrīz puse naudas jau iztērēta, bet pabalsta lūdzēju skaits turpina strauji augt.

Pēc Labklājības departamenta informācijas, no janvāra sākuma līdz maija beigām Rīgas domes sociālos pabalstus bija saņēmuši pāri par 38 tūkstošiem cilvēku – par 6% vairāk nekā pērn. Šķiet, trūcīgo skaits nav īpaši pieaudzis salīdzinājumā ar pirmskrīzes laiku... Nesteidzieties spriest. To cilvēku skaits, kuri vērsušies pašvaldībā ar lūgumu nodrošināt garantēto minimālo ienākumu līmeni, ir palielinājies par 47%, bet izmaksāto pabalstu summa pieaugusi par 87%.

Lasīt tālāk...