Uzraudzība – 24 stundas diennaktī

Ik pēc piecām minūtēm Latvijā notiek kāda zādzība, turklāt aptuveni trešā daļa dzīvokļu zādzību ir saistīta ar vardarbību. Briesmīga statistika. Lai gan Valsts policija ziņo, ka aug atklāto noziegumu skaits, apzagtajiem rīdziniekiem no tā vieglāk nekļūst. Ko darīt? Vispirms jau jāpadomā, kā apstādināt tos, kas tīko pēc jūsu mantas.

Vēlos aizsargāt savu īpašumu!

Mēs veicām nelielu apsardzes pakalpojumu tirgus pētījumu. Lielākā daļa Rīgas kompāniju piedāvā dzīvokļos uzstādīt signalizāciju. Modernā signalizācija sastāv no durvju atvēršanas un aizvēršanas sensoriem un elementiem, kas fiksē kustību telpā.

Lasīt tālāk...

Padzerties tīru ūdeni

Katru vakaru šajā autoceļa Babīte – Rīga pagriezienā sastājas automašīnu rinda. Tikšanās vieta – agrākais 4. maršruta autobusa galapunkts. Cilvēkus šurp vilina nelielais ūdenssūknis. Apkaimes iedzīvotāji apgalvo, ka ūdens no tā ir daudz garšīgāks nekā no pilsētas krāna.

Īpaši garas rindas pie sūkņa var redzēt vasarā. Cilvēki ar entuziasmu piepilda desmitiem lielu pudeļu, burku, katliņu un kannu, lai pietiktu veselai nedēļai. Iemesls tam ir gauži vienkāršs: mēs joprojām esam neapmierināti ar krāna ūdeni. Mēs meklējam jebkuru iespēju padzerties no kāda cita, mūsuprāt, tīrāka avota. Bet vai mēs sevi nemānām?

Lasīt tālāk...

Apnikusi vienaldzība!

Nesen pārliecinājos par pašvaldības namu pārvalžu bezspēcību. Tas notika ziemā. Mūsu mājai pienāca milzīgi rēķini par siltumu. Saklausījušies mūsu politiķu skaistās runas, iemītnieki nolēma sākt renovāciju. Tā sacīt, noticēja, ka tā varēs ietaupīt. Bet, lai gan par siltināšanu patlaban runā visi, kam vien nav slinkums, un lai gan rīdziniekiem tiek pārmests, ka viņi nav pietiekami aktīvi, īstu atbalstu mūsu mājas iedzīvotāji nesaņēma.

Tūlīt atzīšos: esmu akciju sabiedrības Rīgas namu apsaimniekotājs padomes priekšsēdētājs. Mūsu uzņēmums apsaimnieko 35 mājas Rīgā un Salaspilī. Lai uzņēmuma darbs būtu vēl efektīvāks, nesen mēs nolēmām akciju kapitālu palielināt līdz 150 tūkstošiem latu.

Lasīt tālāk...

Politiķi neskopojas ar solījumiem

Partijas sākušas priekšvēlēšanu cīņu par vietām pašvaldībās. Tūkstošiem deputātu kandidātu sola cilvēkiem gaišu nākotni. Kas slēpjas aiz politiķu runām? Mēs centāmies to noskaidrot, izpētot lielāko partiju programmas.

Šķiet, daudzas partijas vēlēšanām gatavojas bez liekas centības. To mājas lapās nav konkrētu programmu, sarakstu līderu runas ir izplūdušas un neskaidras. Dažkārt, izlasot kāda politiķa garu jo garu interviju, saproti, ka visu varēja ietilpināt vienā īsā teikumā: „Balsojiet par mums, un viss būs labi!”

Šķiet, arī 2009. gadā Latvijas iedzīvotāji balsos, vadoties pēc visdažādākajiem apsvērumiem, tikai ne konkrētām kandidātu programmām. Skaidrs rīcības plāns ir varbūt kādām divām trim partijām. Pārējās izdara spiedienu uz vēlētāju nacionālajām vai citām jūtām.

Lasīt tālāk...

Lētā tarifa zemūdens akmeņi

Rīdzinieku komunālo maksājumu parādi pēdējā laikā auguši kā sēnes pēc lietus. Un var jau saprast: ja jāizvēlas, vai nopirkt bērniem maizi vai samaksāt par elektrību, skaidrs, ka komunālais maksājums izpaliks. Un tieši šajā laikā nekustamā īpašuma uzņēmuma Latio vadītājs Edgars Šīns nācis klajā ar sensacionālu paziņojumu. Viņš aicina rīdziniekus atteikties no pašreizējo apsaimniekotāju pakalpojumiem un pāriet uzņēmuma Latio aprūpē, kurš piedāvā apsaimniekošanas maksu 9 santīmi par kvadrātmetru. Apbrīnojami! Pašvaldības namu pārvaldes taču apgalvo, ka tarifs nevar būt zemāks par 30–40 santīmiem par kvadrātmetru. Cilvēki ir neziņā: kam ticēt?

Privātie apsaimniekotāji „izliek ēsmu”

Latio iniciatīva ir izraisījusi plašu rezonansi. Privāto apsaimniekotāju pārstāvji vienā balsī brēc, ka tās ir lamatas dzīvokļu īpašniekiem. „Deviņi santīmi nav reāla cena!” viņi uzskata. Bet! Tai pašā laikā Rīgas Apsaimniekotāju asociācija ir nākusi klajā ar pretpriekšlikumu: „Ja jau Latio var apsaimniekot mājas par 9 santīmiem, tad varam arī mēs. Bet ar atrunām.”

Lasīt tālāk...

Orvils Heniņš: „Izlemiet, kādā Rīgā vēlaties dzīvot!”

Galvaspilsētas iedzīvotāji jau sen ir pazīstami ar Orvilu Heniņu, savulaik vēlējuši viņu par domes deputātu, uzticējuši transporta licencēšanas jautājumus. Pieredzējušais politiķis ir strādājis valsts struktūrās, vadījis Mazās hidroenerģētikas asociāciju, gādādams, lai Latvijā iegūtu iespējami vairāk „zaļās” elektroenerģijas. Patlaban vienam no LSDSP līderiem ir jauns spēka pielikšanas punkts – kopš 2007. gada viņš vada Rīgas pilsētas Kurzemes rajona izpilddirekciju. Tas nav viegls darbs: rajons liels un prasa saimnieka roku.

Kopš brīža, kad Orvilu Heniņu iecēla direktora amatā, rajonā notikušas lielas pārmaiņas. Pabeigta izpilddirekcijas administratīvā ēka, kur ne tikai ierēdņi saņēmuši ērtus kabinetus, bet iekārtota arī glīta un moderna dzimtsarakstu nodaļa. Izremontēti desmitiem pagalmu un iekškvartālu piebraucamo ceļu. Sākta jaunu peldvietu labiekārtošana. Neilgi pirms mūsu sarunas ar Orvilu Heniņu rajonā tika nodibināta sabiedriskās drošības konsultatīvā padome, kurā darbojas ierēdņi, policisti, ugunsdzēsēji. Šie speciālisti reizi divās nedēļās tiekas ar iedzīvotājiem, lai atbildētu uz jautājumiem un stāstītu, kā cīnīties ar augošo noziedzību. Šo jautājumu Orvils Heniņš uzskata par Rīgai ļoti svarīgu, varbūt pat galveno.

Lasīt tālāk...