Kur ņemt naudu renovācijai?

Šajā numurā turpinām rakstu ciklu par daudzdzīvokļu ēku energoefektivitāti. Energoefektivitātes jautājumos konsultē SIA Ēkas siltināšana valdes loceklis, energoauditors Edgars Strauts. www.ekassiltinasana.lv, tālr. 26519885.

Iepriekšējā numurā rakstījām par siltumnoturības pasākumu finansēšanu no dzīvokļu īpašnieku uzkrājumu fonda un kredīta līdzekļiem. Šajā numurā rakstīsim par iespēju renovēt ēku neņemot kredītu.

Ēkas siltumnoturības pasākumus var uzticēt veikt enerģijas servisa kompānijai (turpmāk ESKO). Viens no tipiskākajiem ESKO kompānijas darbības modeļiem ir sekojošais.

Lasīt tālāk...

Sagatavošanas posms – bez maksas!

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju droši vien zina, ka mājokļu renovāciju mūsu valstī atbalsta Eiropas Savienība. Ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un vietējās Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūras (BEMA) palīdzību mājokļu īpašnieki var atgūt līdz 60% siltināšanai izlietoto līdzekļu. Bet tagad bez maksas var veikt arī visu ceļu no dzīvokļu īpašnieku sabiedrības dibināšanas līdz lēmuma pieņemšanai par energoefektivitātes pasākumu veikšanu.

Rīga pagaidām vēl atpaliek no Valmieras, Ventspils un Liepājas, kur ar valsts un Eiropas programmu atbalstu jau renovēts desmitiem un desmitiem māju. Galvaspilsēta it kā vēro, kādi būs rezultāti, par siltināšanu šeit izšķīrušās tikai aptuveni divdesmit mājas. Taču, kā uzskata BEMA direktors Valdis Blome, process būs lavīnveidīgs. Intereses strauju kāpumu aģentūra gaida jau tuvākajās nedēļās, jo augsto komunālo maksājumu un aukstuma nomocītie cilvēki nenovēršami sākšot domāt par renovāciju – vienīgo veidu, kā reizē iespējams atrisināt abas problēmas.

Lasīt tālāk...

Ceļš līdz efektīvai renovācijai kļuvis vienkāršāks!

Iepriekšējā numurā jau stāstījām par Rīgas Apsaimniekotāju asociācijas nodomu palīdzēt galvaspilsētas iedzīvotājiem. Mēs vēlamies taupīt naudu uz apkures rēķina, bet nezinām, kā tas būtu iespējams. Informācijas trūkums un bailes nokļūt parādu jūgā neļauj mums izšķirties par renovāciju. Bet vai ir pamats baidīties? Vai tādējādi mēs nezaudējam iespēju saņemt desmitiem tūkstošu no Eiropas Savienības un citām organizācijām? Laiks parunāt par šīm lietām atklāti un godīgi.

Kā jau ziņojām iepriekš, Rīgas Apsaimniekotāju asociācija (RAA) ir uzņēmusies iniciatīvu un atradusi palīgus no uzņēmēju vidus, kuri ir gatavi par saviem līdzekļiem izstrādāt tipveida risinājumu kompleksu sērijveida dzīvojamo ēku energoefektivitātes paaugstināšanai.

Lasīt tālāk...

Laiks taupīt naudu

Kas notiek ar manu māju? Kāpēc es maksāju tik lielu naudu par apkuri? Vai nebūtu iespējams labiekārtot mājokļus un samazināt maksājumus? Lūk, trīs galvenie jautājumi, kas šobrīd nodarbina daudzus rīdziniekus.

Līdz šim iedzīvotāju aktivitāte mājokļu renovācijas jautājumos nav bijusi īpaši liela, bet Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūras direktors Valdis Blome uzskata, ka pavasarī siltināšanas tīkotāju skaits palielināsies pat vairākkārt. „Iedzīvotāji ir noguruši no nepamatoti lielajiem rēķiniem un redz, ka kaimiņi renovētajās mājās maksā daudz mazāk, – saka Blome. – Tāpēc siltināšanas process būs lavīnveidīgs. Kustība jau sākusies!”

Lasīt tālāk...

Kas vainīgs pie applūdināšanas?

„Mūsu vecajai mājai nav pagrabstāva. Aukstajā laikā ūdens cauruļvadā zem grīdas sasala. Deviņas dienas mājā nebija ūdens. Mēs vērsāmies namu pārvaldē, bet sagaidījām vienīgi komisijas ierašanos. Īstus remonta darbus meistari pat nesāka. Kad laiks kļuva siltāks, atkusušās caurules sāka tecēt un applūdināja pirmā stāva dzīvokļus. Ir sabojātas grīdas, paklāji, mēbeles un cita iedzīve. Ir parādījies pelējums. Vai varam pieprasīt atlīdzināt mums nodarītos materiālos zaudējumus?”

Jā, varat. Jāpieprasa, lai namu pārvalde veiktu dzīvokļu apsekošanu un par applūdināšanas faktu noformētu attiecīgu aktu. Aktā jānorāda avārijas cēlonis, tam jāpievieno dzīvokļos veicamo remonta darbu tāme. Prasības pieteikumā tiesai jāizklāsta fakti (jāpastāsta, ka iepriekš esat brīdinājuši pārvaldnieku par aizsalstošajām caurulēm un viņam bija laiks rīkoties, lai nepieļautu avāriju), jāpievieno namu pārvaldes tehnisko darbinieku sastādīta tāme. Var pievienot arī sabojāto mantu sarakstu ar dokumentāri apstiprinātu šo mantu vērtību.

Lasīt tālāk...

Māja: laiks remontēt

„Dzīvojam vecā Hruščova laika mājā. Pirms pieciem gadiem mājas sienā radās dziļa plaisa. Uz iedzīvotāju lūgumiem salabot sienu, aizdarīt plaisu, namu pārvaldei ir tikai viena atbilde: nav naudas, ņemiet kredītu bankā. Kā panākt, lai plaisu sienā aizdarītu? Pa to taču dzīvoklī iekļūst aukstums un mitrums.”

Ja namu pārvalde nevēlas atsaukties uz privatizēto dzīvokļu īpašnieku lūgumu un piedevām vēl sūta uz banku pēc kredīta, nāksies izspēlēt kombināciju ar vairākiem gājieniem.

Lasīt tālāk...