Rīgu gaida komunālā vienlīdzība

Pagājušajā nedēļā Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja akceptēja pašvaldības namu pārvalžu sistēmas reorganizācijas projektu. Galvaspilsēta ir tikai pussoļa attālumā no tā, ko daudzi vēlas un no kā daudzi ne bez iemesla baidās, – no apsaimniekošanas uzņēmumu apvienošanas.

Presē nākamo namu pārvaldi Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) jau iepriekš sākuši dēvēt par gigantu un pat par monstru. Avīzēs parādījušās arī dažas ziņas par uzņēmuma struktūru: pašreizējo patstāvīgo namu pārvalžu vietā būs 15–17 filiāles. Bet tādas funkcijas kā apmeklētāju pieņemšana, remonta darbu plānošana, juridisko jautājumu risināšana savās rokās koncentrēs jaunā uzņēmuma varenā „spice”. Nosacītajā centrā pieņems arī iedzīvotāju ziņojumus par avārijām, kurus plānots pēc tam novadīt līdz rajonu filiālēm. Pavisam jaunajā administrācijā darba vietas iegūs 130 līdz 160 cilvēku.

Ekonomiju, pēc domes Mājokļu un vides departamenta direktora Anatolija Aleksejenko teiktā, uzņēmums nodrošinās, samazinot darbinieku skaitu rajonu pārstāvniecībās un optimizējot pārvaldes izmaksas. Plānotais ekonomijas apjoms – vismaz trīs miljoni latu, taču neatkarīgie eksperti jau tagad apšauba šo skaitli...

Tā vai citādi, bet pašvaldība ir liela, nav vērts ar to strīdēties. Doma, ka 15 apsaimniekošanas uzņēmumus nepieciešams apvienot vienā, politiķu galvās ir tik ilgi briedusi, ka tagad nekādi argumenti nepiespiedīs viņus no projekta atteikties.

Kas gaida galvaspilsētas vienkāršos iedzīvotājus, tas pagaidām nav skaidrs. Oficiāli jaunajam uzņēmumam dienasgaisma jāierauga šā gada 1. novembrī. Pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, neraugoties uz to, pašreizējās namu pārvaldes līdz nākamā gada janvārim turpinās strādāt bez jūtamām pārmaiņām. Ar pilnu sparu RNP sākšot darboties tikai pēc 2010.–2011. gada apkures sezonas beigām.

Kas ir viena no nopietnākajām reorganizācijas problēmām? Rīgā darbojas gan spēcīgi apsaimniekošanas uzņēmumi, tādi kā Pļavnieku nami un Juglas nami, kuri tikpat kā nav parādā pakalpojumu piegādātājiem, ir viduvējības kā Valdemāra nami un ir acīm redzami autsaideri – Sarkandaugava un Vecmīlgrāvis. Pēdējie ilgus gadus cietuši no neprasmīgas vadīšanas, pēdējā vadības maiņa tur notika samērā nesen, bet nekas tāpat nav būtiski mainījies. Ko lielā uzņēmuma jaunā vadība ņems par paraugu? Vai vienotais pašvaldības uzņēmums spēs nodrošināt vienlīdz augstu mājokļu apsaimniekošanas standartu visos Rīgas rajonos? Vai nebūs tā, ka uz to namu pārvalžu rēķina, kuras sekmīgi ir tikušas galā ar visām problēmām, pilsēta sāks glābt vājās, kuras atrodas uz bankrota robežas?

Mūsu aptaujātie mājokļu apsaimniekošanas speciālisti ir vienisprātis: viss būs atkarīgs no uzņēmuma – monstra, piedodiet, uzņēmuma – giganta jaunās vadības. Ja Rīgas galvenā pārvaldnieka krēslā iesēdīsies cilvēks, kas šo darbu nepārzina, tad mums visiem klāsies plāni.

Pašvaldībā, pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, ir apsvērti vairāki apvienošanās varianti. Pagaidām par pirmo numuru atzīts Mājokļu un vides departamenta direktora Anatolija Aleksejenko sagatavotais projekts. Tas pats, kurā RNP paredzēta 130 cilvēku liela administrācija... Pret to iebilst vairāki pārvaldnieki praktiķi, to skaitā deputāts Viktors Nikolajevs, namu pārvaldes Vecmīlgrāvis vadītājs.

– Apvienošanas projekts mani nepamierina, – publiski savu viedokli pauž Nikolajevs. – Tāda monstra radīšana ar 160 cilvēku administrāciju plus palikušo filiāļu darbiniekiem diskreditē pašu ideju. Uzdevums bija koncentrēt vadību vienās rokās un, samazinot administratīvos izdevumus, ietaupīt iedzīvotājiem naudu. Pašreizējais piedāvājums ir nepārdomāts un neatbilst izvirzītajam mērķim. Nav precīza ekonomiskā pamatojuma, kādā veidā tiks taupīts. Otrs negatīvais aspekts – darbinieku un resursu pārlieka centralizācija. Nedrīkst absolūti visu pārcelt uz galveno uzņēmumu. Trešais – nav skaidras iedzīvotāju un apsaimniekošanas uzņēmuma sadarbības politikas. Pašreizējais apvienošanas variants graus Rīgas domes reputāciju!

Situācijā, kas pat pašvaldības deputāti sadalījušies divās komunālajās frontēs, iedzīvotājiem atliek vien meklēt apvienošanā pozitīvus aspektus. Pagaidām visi reorganizācijas plusi izskatās visnotaļ nosacīti. Teiksim, ja šobrīd pilsētā ir talantīgi un ne visai talantīgi pārvaldnieki (kam apliecinājums ir, piemēram, laiks, kad dažādiem mikrorajoniem tiek pieslēgta apkure), tad pēc apvienošanās Rīgā iestāsies pilnīga vienlīdzība un brālība. Jaunā namu pārvalde sola visā pilsētā īstenot vienotus apsaimniekošanas principus. Tas nozīmē – ja būs jāsalst, tad visiem kopā! Tikai vai tas iepriecinās iedzīvotājus?