Remonts no remonta atšķiras
- Detaļas
- Kategorija: Komunālie pakalpojumi
- Publicēts 13 Aprīlis 2012
Savu māju gribas redzēt sakoptu un labiekārtotu. Lai tā būtu, tajā laiku pa laikam jāiegriežas remontstrādniekiem. Jelgavas nekustamā īpašuma pārvaldes tehniskā direktora Ulda Lazdiņa pakļautībā atrodas arī remontu daļa. Viņš stāsta, kā JNĪP plāno un veic tādus darbus.
Savs avārijas dienests
– Tagad iedzīvotājiem māca, ka remonta darbus savā mājā vajag plānot. Bet vai mums māca, kā to darīt?
– Māca arī to. Bet vispirms ir svarīgi saprast, ka remonts no remonta atšķiras. Mājā var veikt triju veidu darbus – profilaktiskos, plānotos un avārijas.
– Ar ko tie atšķiras?
Nelien elektrosadales skapī!
- Detaļas
- Kategorija: Komunālie pakalpojumi
- Publicēts 13 Aprīlis 2012
Pēdējos piecus gadus JNĪP cita starpā veic māju kopējo elektrotīklu profilaktiskās apkopes un remontu. Namu pārvaldes elektroinženieris Viktors Ivanovs uzskata, ka tas palīdzējis izvairīties no daudzām nepatikšanām.
– Spriediet paši, – piedāvā Ivanovs. – Pēc Latvijas Būvnormatīva Nr. 401 dzīvojamās mājas elektroinstalācijas normatīvais kalpošanas laiks ir 20 gadu. Bet lielākā daļa mūsu māju ir būvētas sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados. Tas nozīmē, ka mājas elektroietaise ir morāli un fiziski nolietojusies un nepilda savas funkcijas pilnā apjomā, nemaz nerunājot par to, ka neatbilst iedzīvotāju pašreizējām enerģētiskajām prasībām. Izstrādātā tehniskā projektā katram dzīvoklim tiek paredzēta jauda ne vairāk kā 1,8 kilovatiem. Tas ir ļoti maz. Tikai viena moderna elektriskā tējkanna vien patērē divus kilovatus, elektriskā plīts – vēl trīs, četrus kilovatus.
Jelgava uztur saikni ar iedzīvotājiem
- Detaļas
- Kategorija: Namu pārvalde
- Publicēts 13 Aprīlis 2012
Juris VIDŽIS,
Jelgavas nekustamā īpašuma pārvaldes valdes loceklis
Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde daudzos jautājumos ir bijusi un paliek Latvijā pirmā. Mēs pirmie apvienojām zem viena jumta vairākas pilsētas namu pārvaldes. Pirmie sākām vest mājas lietas. Pirmie mācījāmies rīkot iedzīvotāju kopsapulces. Vieni no pirmajiem sākām uzskaitīt ieņēmumus un izdevumus katrai dzīvojamai mājai un noteicām ekonomiski pamatotu maksu par apsaimniekošanu. Arī jaunajā gadā centīsimies būt numur viens visā, kas skar mūsu klientu – Jelgavas iedzīvotāju intereses.
Jauns apsaimniekošanas uzņēmums
Atceresimies, kā radās un sāka darboties mūsu uzņēmums – Jelgavā lielākais namu pārvaldnieks, kas apsaimnieko 420 daudzdzīvokļu māju.
Kurina, bet ir auksti
- Detaļas
- Kategorija: Komunālie pakalpojumi
- Publicēts 13 Aprīlis 2012
Situācija līdz sāpēm pazīstama: apkure it kā pieslēgta, bet līdz temperatūrai, kurā cilvēks var justies komfortabli, ak vai, cik tālu! Saskaņā ar Latvijā spēkā esošajiem normatīviem (būvnormatīvs LBN 211-08) gaisa temperatūra dzīvokļos aukstajā gadalaikā nedrīkst noslīdēt zemāk par 18 grādiem. Sākot no 17 grādiem, var un vajag celt trauksmi.
Palīgā, salstam!
Purvciemā dzīvojošajai Maijai Baumanei, pēc visa spriežot, trauksmes zvana laiks jau klāt. Maksājot par siltumu 79 santīmus par kvadrātmetru, Maija, pēc viņas teiktā, komfortam vajadzīgo siltumu nesaņem un vēlamo rezultātu iegūst, tikai papildus ieslēdzot elektrosildītāju. Dabiski, ka tas sit pa kabatu. Turklāt mūsu lasītājas dzīvoklis ir nesen izremontēts, ielikti pakešu logi, tāpēc vainu par aukstumu novelt uz caurvēju nav pamata. Ko darīt?
„Slapja lieta” Liepājā
- Detaļas
- Kategorija: Komunālie pakalpojumi
- Publicēts 13 Aprīlis 2012
Ak vai, visā mūsu ziemeļu zemītē jumti tek ar gadalaiku maiņas nenovēršamību. Diemžēl daži par māju ekspluatāciju atbildīgie dienesti šai lauciņā nenopūlas līdz spēku izsīkumam.
Iedzīvotāji, lai arī kašķējas ar pārvaldniekiem vai dzīvokļu īpašnieku biedrību priekšsēdētājiem, dziļā nolemtībā liek pilošajās vietās spaiņus un gaida pavasari, siltumu. Viņi jau atmetuši cerību kādreiz sagaidīt atbildīgo amatpersonu palīdzību.
Priekšsēdētājam uz galvas nepil
Jā, piecstāvu „hruščovkas” augšējā stāvā dzīve nav salda. Jau tas vien, ka nav lifta! Un ja vēl vecais jumts nepasargā no ūdens, tad pilnā balsī vari sākt kaukt. Liepājniece Tatjana to visu pilnā mērā izbaudīja jau septembrī.
Iedzīvotājiem dos naudu māju energoapgādes sistēmu modernizācijai
- Detaļas
- Kategorija: Ziņas
- Publicēts 13 Aprīlis 2012
Latvija pārdevusi savas pārpalikušās CO2 izmešu kvotas un ar šo izdevīgo darījumu nopelnījusi 11,4 miljonus latu. Valdība nolēmusi šo naudu izlietot cildenam mērķim – piešķirt to īpašniekiem, kuri vēlas savus mājokļus aprīkot ar „zaļās enerģijas” iekārtām.
Par „zaļo” dēvē enerģiju, ko iegūst no atjaunojamiem energoresursiem. Tāpēc pretendēt uz finansējumu varēs mājas, kas vēlēsies iegādāties, piemēram, saules baterijas. Galvenā prasība – lai iegūtā elektroenerģija vai siltumenerģija tiešām būtu ekoloģiska un tiktu izmantota tikai konkrētās mājas vajadzībām.
Bija sniegs, radās plūdi
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts 13 Aprīlis 2012
„Mūsu mājas jumtu klāj sniegs un ledus. Atkušņa laikā pa dzīvokļa sienām tek ūdens. Uz mūsu lūgumiem notīrīt jumtu pārvaldnieks atbild: „Nevaru, nav naudas, arī brīvu alpīnistu nav...”
Atbild Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta kopīpašuma pārvaldīšanas organizēšanas nodaļas vadītāja Ingrīda Mutjanko:
– Saskaņā ar normatīvajiem aktiem par sniega tīrīšanu no jumtiem maksā iedzīvotāji. Bet ne jau atsevišķi par šo pakalpojumu, kā vēlas iestāstīt daži pārvaldnieki. Pakalpojuma cena ir iekļauta mājokļa apsaimniekošanas ikmēneša maksā.
– Pieņemsim, ka mājas fonds ir izlietots. Ko tad?
– Pārvaldniekam apsaimniekošanas maksā jāparedz nauda jumtu tīrīšanai visu ziemu. Ja viņš ir „aizmirsis” šo darbu vērtību iekļaut maksā par apsaimniekošanu, viņam darbs jāveic par paša naudu.
