Pārvaldnieks „aizmirsa” samaksāt

Šopavasar Rīgā notika tas, par ko jau sen bažījās eksperti. Sapinusies savās naudas lietās, namu pārvalde aizņēmās naudu no savu klientu – iedzīvotāju konta. Dzīvokļu īpašnieki bija godprātīgi maksājuši rēķinus, bet nauda līdz uzņēmumam Rīgas siltums nenonāca, un liela māja palika bez karstā ūdens.

Pazuda 50000 latu

Iedomājieties iedzīvotāju šoku. Viņiem likās, ka ir pienācīgi norēķinājušies ar namu pārvaldi un viss būs kārtībā. Bet pārvaldnieks bija sadomājis, ka viņam ir tiesības bāzt roku mājas kasē. Dzīvokļu īpašniekiem radās prāvi zaudējumi, un savu naudu viņi varēs dabūt atpakaļ tikai tiesas ceļā, saka juristi. Bet ko tad, ja namu pārvalde pasludinās bankrotu? Tādā gadījumā iedzīvotāji varēs atvadīties no saviem 50000 par siltumu samaksātajiem, bet pārvaldnieka rokām pielipušajiem latiem.

Ko darīt, lai kaut kas tamlīdzīgs nenotiktu ar jums? Kā pārbaudīt, vai pārvaldnieks tiešām iedzīvotāju naudu nodod komunālo pakalpojumu sniedzējiem? Par to stāsta uzņēmuma Rīgas siltums komercdirektora vietniece Tatjana Kuļešova.

– Kas ir atbildīgs par neapmaksāto siltumu – mājas iedzīvotāji vai namu pārvalde, kas aizturējusi naudu?

– Tēlaini runājot, Rīgas siltums iedzīvotājiem siltumenerģiju pārdod vairumā. Mūsu uzdevums ir nogādāt to līdz uzņēmuma atbildības robežai, kas sakrīt ar ievadu mājas siltummezglā. Par siltuma tālāko sadali un maksas iekasēšanu atbildīgs ir pārvaldnieks. Vai pārvaldnieks to dara pareizi un godīgi, par to viņš atbild tikai savam darba devējam – dzīvokļu īpašnieku biedrībai, un tikai pašiem dzīvokļu īpašniekiem jāatrod veids, kā atgūt no namu pārvaldes aizturēto naudu. Rīgas siltums tikai prasa samaksu par piegādāto siltumu atbilstoši līguma nosacījumiem.

Izeja – prasīt pārskatu

– Vai iedzīvotājiem ir kāda iespēja kontrolēt mājas finanses?

– Saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumu mājas apsaimniekotāja pienākums ir reizi gadā sniegt pilnu pārskatu dzīvokļu īpašnieku kopsapulcei. Bet iedzīvotājiem ir tiesības prasīt arī biežākus pārskatus. Slēdzot mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līgumu, vajag uzmanīgi izlasīt dokumentu, lai saprastu, kādus pienākumus uzņemas apsaimniekotājs. Vislabāk būtu mājā ievēlēt pilnvaroto personu vai izveidot iniciatīvas grupu, kas regulāri – reizi mēnesī vai ceturksnī – pārbaudītu mājas finanšu dokumentus. Šo nosacījumu ieteicams ierakstīt pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līgumā.

– Ko darīt tajās mājās, kur nav ne dzīvokļu īpašnieku biedrības, ne pilnvarotas personas?

– Jebkuram dzīvokļa īpašniekam ir tiesības vērsties uzņēmumā Rīgas siltums un pieprasīt ziņas par to, cik daudz siltuma saņēmusi māja (gan latos, gan megavatstundās). Mēs klientus informējam arī par to, cik daudz naudas par siltumenerģiju pārskaitījusi viņu māja. Saņemt šīs ziņas iespējams arī pa tālruni, zvanot uz mūsu bezmaksas numuru 80000090 vai klientu apkalpošanas grupai pa numuriem 67017319 un 67017320.

– Vai daudzi izmanto šo Rīgas siltuma pakalpojumu?

– Daudzi! Rīdzinieki zina, ka pašplūsmai atstātas lietas var nonākt strupceļā. Pērnajā rudenī daudz tika runāts par kādu Rīgas namu pārvaldi, kas arī uzreiz nepārskaitīja iedzīvotāju samaksāto naudu par siltumu un pēc tam vispār atteicās apkalpot vairākus desmitus māju. Kopš tā laika dzīvokļu īpašnieki ir kļuvuši uzmanīgāki.

Turēt roku uz parāda pulsa

– Līdz šim likās, ka pārvaldnieka pienākums pārskaitīt iedzīvotāju naudu pakalpojumu sniedzējiem ir pašsaprotama lieta...

– Jā, bet tagad mēs iesakām iedzīvotājiem šo nosacījumu ierakstīt mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līgumā. Tas nekādā gadījumā nebūs lieki, jo tā iespējams sevi pasargāt no mahinācijām.

– Vai uzņēmumam Rīgas siltums nevajadzētu iedzīvotājus brīdināt par to, ka pārvaldnieks kavē maksājumus?

– Siltumapgādes uzņēmumam nav tiesību pieprasīt no namu pārvaldes ziņas par iedzīvotāju maksājumu disciplīnu, tāpēc mēs nezinām, kā radies parāds – vai patiešām vainīgs pārvaldnieks, vai arī iedzīvotāji nav samaksājuši par siltumu. Bet iedzīvotājiem pašiem ir tiesības pieprasīt no apsaimniekotāja informāciju par mājas reālo parādu. Šo skaitli viņi var salīdzināt ar mājas parādu Rīgas siltumam un izdarīt attiecīgus secinājumus.

Rezerves fonds kā izeja

– Cik daudzās Rīgas mājās parādu dēļ ir atslēgts karstais ūdens?

– Mēs bez šā pakalpojuma esam atstājuši aptuveni pusotra desmita dzīvojamo māju. Tas nav daudz, bet jebkuras mājas iedzīvotājiem būtu vērts padomāt par rezerves fonda izvaidi, lai kritiskā situācijā šo naudu varētu izmantot parāda samaksai.

– Godīgajiem iedzīvotājiem atkal būtu jāmaksā par parādniekiem?

– Godprātīgajiem maksātājiem, protams, nav jāmaksā parādnieku vietā. Bet jūs piekritīsit, ka parādnieki ir un būs vienmēr. Ne jau vienmēr tie ir ļaunprātīgi nemaksātāji: kādam radušies īslaicīgi sarežģījumi, kādam grūti samaksāt rēķinus ziemā utt. Pārējiem dzīvokļu īpašniekiem būtu labāk, ja mājai būtu rezerves fonds, lai nepaliktu bez karstā ūdens un apkures. Šo naudu taču viņi neatdos parādniekiem uz mūžu, bet tikai uz laiku, kamēr pārvaldnieks panāks, ka pēdējie samaksā par pakalpojumu. Tad atjaunotos rezerves uzkrājumus varēs izlietot citiem mērķiem, piemēram, norautā jumta remontam.

– Ko vēl atvadām jūs gribētu sacīt cilvēkiem, kuri baidās, ka pārvaldnieks varētu rīkoties negodīgi?

– Pašreiz daudzas mājas cenšas nomainīt apsaimniekotāju un meklē šķietami labākus un lētākus piedāvājumus. Bet jāatceras, ka, izraugot jaunu pārvaldnieku, jāinteresējas ne tikai par apsaimniekošanas tarifiem, bet arī par pārvaldnieka pieredzi un reputāciju. Citādi, tiecoties pēc lētuma, var iekulties lielās nepatikšanās.