Riska grupa

Ekonomisti apgalvo, ka ģimenes mēneša izdevumiem par pārtikas produktiem, komunālajiem pakalpojumiem, gaismu, gāzi, mobilo un fiksēto sakaru pakalpojumiem, kredīta maksājumiem, ar vārdu sakot, visiem regulārajiem izdevumiem, nevajadzētu pārsniegt 20–30% no ģimenes kopējiem ienākumiem. Ja vientuļam cilvēkam vai ģimenei nākas tērēt vairāk, viņi pieskaitāmi maksātnespējīgo iedzīvotāju riska grupai.

Informācijas aģentūras Regnum korespondenti Igaunijā, Latvijā un Lietuvā veikuši pētījumu par mājokļa maksas atšķirībām Baltijas valstīs.

Pēc Igaunijas Statistikas departamenta datiem, Igaunijā par mājokli tērē 50 eiro uz vienu ģimenes locekli, kas ir aptuveni 20% no visiem izdevumiem. Taču Igaunijā komunālo pakalpojumu rēķinos tradicionāli neiekļauj maksu par elektrību, gāzi, telefona sakariem un internetu, kā arī zemes nodokli. Tā kā šos maksājumus kārto atsevišķi, tieši ar dzīvokli saistīto ikmēneša tēriņu daļa ģimenei Igaunijā varētu veidot 25–30% no visiem izdevumiem.

Lietuvā nupat aizvadītajā apkures sezonā izcēlās skandāls: kāds Viļņas pensionārs par apkuri saņēma 700 litu (aptuveni 205 eiro) lielu rēķinu, bet viņa pensija ir tikai nedaudz virs 800 litiem (235 eiro). Lietuvas iedzīvotāju kopējie izdevumi par komunālajiem pakalpojumiem, tai skaitā kredīta maksājumiem, vidēji svārstās 40–60% robežās no kopējā ienākuma.

Savukārt Latvijā, tostarp Rīgā, vidējais kopējais rēķins par privatizētu divistabu dzīvokli „hruščovkā” ir 123 eiro (pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem). Tiem, kam ir oficiāls darbs, tāds rēķins pie vidējās algas 650 eiro mēnesī (pirms nodokļiem) vēl ir samaksājams, bet cilvēkiem, kas saņem minimālo algu (ap 285 eiro mēnesī), un jo vairāk pensionāriem (ap 230 eiro mēnesī) dzīvokļa maksājumi veido gandrīz 50% no ienākumiem.