RNP strādā ar zemes īpašniekiem

Rīgas namu pārvaldnieks apkopojis datus par saviem 11 iecirkņiem. Sarēķināts, ka šajos rajonos uz svešas zemes atrodas 1300 daudzdzīvokļu māju. Iedzīvotājiem jāslēdz līgumi ar 526 zemes īpašniekiem. Apsaimniekošanas uzņēmuma Juridiskā departamenta vadītāja Indra Dreika stāsta, kā norisinās līgumu slēgšana.

– Jaunā namu pārvalde solīja rīdziniekiem, ka centīsies līgumus ar zemes īpašniekiem pārslēgt ar iedzīvotājiem izdevīgākiem nosacījumiem. Kā virzās šis darbs?

– Tas ir visām pusēm sāpīgs process. Tagad ar katru zemesgabala īpašnieku strādājam individuāli. Likumi ir pilnībā zemes īpašnieku pusē, garantējot viņiem tiesības ik gadus saņemt nomas maksu 6% apmērā no zemes kadastrālās vērtības plus zemes nodokļa kompensāciju 1,5% apmērā no šīs vērtības. Ja māja atrodas uz dārga zemesgabala, nomas maksa vienam dzīvoklim var sasniegt 50–60 latu mēnesī. Tas padara iedzīvotājus par situācijas ķīlniekiem. Bet ir arī tādi zemes īpašnieki, kas saprot situāciju.

– Kā tas izpaužas?

– Daži apzinās, ka iedzīvotāji atrodas smagā ekonomiskajā stāvoklī un nespēj samaksāt, tāpēc nomas maksas latiņu pazemina līdz 4%, pat līdz 2,5%. Tādiem zemes īpašniekiem namu pārvalde apsola, ka viņi neatkarīgi no iedzīvotāju disciplīnas garantēti saņems nomas maksu. Tas nozīmē, ka par naudas pārskaitīšanu atbildīgs būs pārvaldnieks.

– Vai tiem zemes īpašniekiem, kas pieprasa maksimālo nomas maksu, tāda garantija netiek dota?

– Parasti mēs apsolām viņiem pārskaitīt tikai to naudu, ko iedzīvotāji reāli samaksājuši. Namu pārvalde ir tikai starpnieks, kas nevar pilnīgi visu izdarīt pa prātam gan vienai, gan otrai pusei. Dzīvokļu īpašniekiem jāsaprot, ka no šā gada par zemi viņiem nāksies maksāt dārgi. Zemesgabalu kadastrālā vērtība ir ļoti augsta, maksas ierobežojumi ir atcelti. Namu pārvaldei nav ne mazāko iespēju mainīt situāciju.

– Saskaņā ar likumu līgums var tikt noslēgts tikai tādā gadījumā, ja mājas un zemes īpašniekiem ir izdevies vienoties par nosacījumiem. Ko tad, ja iedzīvotāji kopsapulcē pieņem lēmumu maksāt nevis 6%, bet tikai 3% no zemes kadastrālās vērtības?

– Tā mums vēl nav gadījies, bet tādā gadījumā mums nāktos pildīt iedzīvotāju gribu! Savukārt zemes īpašnieks varētu vērsties tiesā, pieprasot piespiedu kārtā noslēgt līgumu ar viņa nosacījumiem. Diemžēl mums neatradīsies likumiski argumenti, lai izskaidrotu, kāpēc nevēlamies maksāt likumā noteiktos 6%. Visdrīzāk jau tiks pieņemts lēmums apmierināt zemes īpašnieka prasību.