Bez gaismas, siltuma un tualetes?

Augustā mājas tradicionāli saņem no pārvaldniekiem informāciju par lielajiem parādiem par siltumu un citiem komunālajiem pakalpojumiem. Dzīvokļu īpašniekiem iesaka samaksāt rēķinus un draud pretējā gadījumā atslēgt pakalpojumus. Kas no tā iznāk? Nemaksātāji nedaudz sasparojas un atdod 10–20% parāda, bet ar to nepietiek, un tad bailēs sāk trīcēt godīgie iedzīvotāji, jo arī viņi svešu grēku dēļ var palikt bez komunālajiem pakalpojumiem.

Baložos parādniekam atslēdz kanalizāciju

Nav brīnums, ka iedzīvotāji zvana pašvaldībai un avīzes redakcijai. Vieni jautā: „Ko darīt, lai ziemā nepaliktu bez siltuma?”, otri žēlojas: „Draudot atslēgt komunālos pakalpojumus, pārvaldnieks pieprasa, lai godprātīgie iedzīvotāji samaksā kaimiņu parādus!”

Lasīt tālāk...

Prezidents zina

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) valdes priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis tikās ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu. Valstsvīri runāja par komunālajiem parādiem un bija vienisprātis, ka problēma jāatrisina jau septembrī.

Lasīt tālāk...

Tūlīt sāksies

Galvaspilsētas pašvaldības namu pārvalde Rīgas namu pārvaldnieks noslēgusi ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru līgumu par pirmās šā uzņēmuma apsaimniekošanā esošās mājas renovāciju. Tā ir māja Cieceres ielā 5.

Namu pārvalde mājas renovācijai savā vārdā aizņemsies no bankas 29 tūkstošus latu, bet 21 tūkstoti saņems no Eiropas fondiem. Uzņēmuma pārstāvis Krists Leiškalns uzskata, ka, lai gan kredītu vajadzēs atdot, iedzīvotāju rēķiniem nevajadzētu pieaugt – palīdzēs siltuma ekonomija.

Lasīt tālāk...

Žurku uzbrukums

Ogrē, Smilšu ielā 2 sācies žurku uzbrukums, ziņo mājas iedzīvotāji. Grauzējus savairojis otrā stāva iemītnieks Pēteris Daņilovs. Šis cilvēks mājā privatizējis divus dzīvokļus un glabā tur kaudzēm atkritumu.

Pirms kāda laika apsaimniekotājs izveda no mājas sešas traktora piekabes ar minētajam iemītniekam piederošiem atkritumiem. Sarūgtinātās žurkas sāka uzbrukt kaimiņiem, bet vīrietis atkal sāka dzīvoklī krāt atkritumus. Mājas iemītniece Rasma ir tā iebiedēta, ka pat gultā ņem līdzi lāpstu, lai atvairītu uzbrucējas. Reiz jau žurka iekoda Rasmai lūpā, sievietei pēc tam nācās ārstēties Rīgā.

Lasīt tālāk...

Īpašnieku biedrību – katrā mājā?

Daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašniekiem ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc tam, kad pieņemts lēmums par attiecīgās dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanu, jāsasauc kopsapulce, lai izveidotu dzīvokļu īpašnieku biedrību (vai noslēgtu savstarpēju līgumu par daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu).

Šāds nosacījums privatizēto dzīvokļu iemītniekiem izvirzīts likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 51. pantā. Turpat norādīts, ka gadījumā, ja iedzīvotāji laikus nav sapulcējušies, lai apspriestu kopīpašuma apsaimniekošanas jautājumus, tāda sapulce mājā jāsasauc pašvaldības pārstāvjiem (vai Privatizācijas aģentūrai, ja līdz privatizācijai māja piederējusi valstij).

Lasīt tālāk...

Viens par visiem vai visi par vienu?

Mums cenšas iedvest pārliecību, ka esam daudzdzīvokļu māju saimnieki un par tām atbildīgi. Dzīvokļu īpašnieku pienākums ir maksāt par komunālajiem pakalpojumiem, apsaimniekošanu un remontdarbiem – spēj tik vērt vaļā maku. Taču reizē ar pienākumiem pret namu pārvaldi mēs esam ieguvuši arī dažas tiesības, tostarp kontrolēt mājas finanses un piedalīties mājai svarīgu lēmumu pieņemšanā. Bet kā īsti kļūt par mājas saimnieku?

Iegūt informāciju, panākt finanšu caurspīdīgumu un raisīt dialogu ar pārvaldnieku bieži vien nav nemaz tik viegli. Reizēm ir nepieciešams ievēlēt mājas vecāko vai dibināt dzīvokļu īpašnieku biedrību. Kā noris dzīve tādās mājās? Ko maina kaimiņu apvienošanās? Par to sarunājamies ar apņēmīgiem cilvēkiem, kas savulaik nolēmuši savest kārtībā savas mājas un ir to izdarījuši.

Lasīt tālāk...