Vēl pieejami 20 miljoni latu

Šogad Latvijā aktīvi tika siltinātas mājas. Puse no dzīvojamo māju renovācijai piešķirtās Eiropas Savienības fondu naudas jau rezervēta. Ekonomikas ministrija aicina pasteigties visus, kas vēl vēlas iesaistīties programmā, jo nauda var beigties jau 2012. gada maijā.

Līgumus noslēgušas 360 mājas

Uz jautājumiem par mājokļu renovāciju atbild Ekonomikas ministrijas ES fondu publiskās infrastruktūras nodaļas vadītāja Zane Galinska.

– 2009. gada pavasarī mūs iepriecināja ziņa, ka Eiropas Savienība apsolījusi segt 50% no dzīvojamo māju renovācijas izmaksām. Kā šī nauda tiek apgūta?

– Šovasar iedzīvotāji rādīja rekordaugstu aktivitāti. Aptuveni divarpus gados konkursam iesniegti 690 projekti, no tiem 400 – šosezon. Pamazām pieaug pabeigto objektu skaits. Ar ES līdzfinansējumu Latvijā jau renovētas 49 daudzdzīvokļu mājas.

– Projektus konkursam pieņem Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA). Cik daudzām mājām ieslēgta zaļā gaisma ES palīdzības saņemšanai?

– Vairāk nekā 400 mājām, no tām līdzfinansējuma līgumi jau noslēgti ar 360.

Līderes – Liepāja un Ventspils

– Ministrija apsolījusi raudzīties, kādi ir siltināšanas rezultāti. Vai iedzīvotājiem izdodas ietaupīt siltumu?

– Programmas dalībnieki sūta mums gada pārskatus par siltumenerģijas patēriņu pēc mājas renovācijas. Jā, ekonomija ir samērā liela, reizēm pat pārsniedz prognozēto. Vidēji mājas patērē par 30–50% mazāk siltuma.

– 30% ekonomija – vai nav maz?

– Ko jūs! Prognozes apakšējā latiņa mājas dalībai programmā ir 20% ekonomija.

– Viens no konkursa nosacījumiem ir tāds, ka mājai jāsasniedz plānotā ekonomija, pretējā gadījumā iedzīvotāji zaudē ES atbalstu. Vai ir bijuši tādi gadījumi?

– Pagaidām ne. Izšķirīgais būs nākamais pavasaris, kad mēs saņemsim no projekta dalībniekiem pārskatus par energoefektivitāti. Bet pagaidām Ekonomikas ministrijai nav pamata aizdomām, ka kaut kur renovācija varētu nedot plānoto ekonomiju.

– Rīdzinieki labu laiku vilcinājās siltināt savas mājas. Vai tagad situācija ir mainījusies?

– Galvaspilsēta ir kļuvusi nedaudz aktīvāka. Bet visbiežāk projektus LIAA iesniedz dzīvokļu īpašnieku biedrības.

– Lielie apsaimniekotāji atpaliek?

– Teiksim tā: arī viņi progresē. Piemēram, jaunais galvaspilsētas pašvaldības uzņēmums Rīgas namu pārvaldnieks gatavojas nākamgad iesniegt uzreiz vairākus renovācijas pieteikumus.

– Kādas pilsētas ir līderes māju siltināšanā?

– Aktīvākie ļaudis mājo Liepājā, Valmierā un Ventspilī, iepriecina arī Limbažu novads. No lielajiem apsaimniekotājiem īpaši izceļas Ventspils nekustamie īpašumi.

Pieteikumus iesniegt jau ziemā

– Ar ko izskaidrojams intereses pieaugums par programmu?

– Pirms diviem gadiem cilvēki vēl baidījās iesaistīties jaunajā pasākumā. Bet viņi uzmanīgi vēroja notiekošo un drīz vien ieraudzīja pozitīvus piemērus. Grūti palikt vienaldzīgam, ja kaimiņu mājas kļūst siltākas un glītākas. Cilvēki noticēja, ka renovācija patiešām nodrošina ievērojamu siltuma un naudas ietaupījumu.

– Šā gada pavasarī valdība atviegloja nosacījumus dalībai programmā.

– Jā, mēs pielaidām dalībai konkursā pirmskara mājas (iepriekš LIAA pieņēma pieteikumus tikai par ēkām, kas būvētas līdz 1944. gadam). Arī dokumentācijas noformēšana kļuvusi vienkāršāka.

– Cik daudz naudas atlicis programmas krājkasītē?

– Sākotnēji siltināšanai bija pieejami 44 miljoni latu, rudenī fondu palielinājām vēl par trim miljoniem. Novembra beigās saskaitījām programmai rezervēto naudu (tai skaitā izskatīšanas stadijā esošajiem projektiem). Brīvi palikuši 20,6 miljoni latu.

– Ņemot vērā ažiotāžu, ar tiem ilgi nepietiks...

– Prognozējam pavasarī interesentu jaunu pieplūdumu. Tātad potenciālajiem programmas dalībniekiem būtu ieteicams projektus iesniegt jau ziemā, tad viņi varētu laikus nokārtot visas formalitātes un, iestājoties siltam laikam, uzreiz sākt renovāciju.

Vai būs nauda?

– Nesen Ekonomikas ministrija pavēstīja, ka vēlas projektam papildus piesaistīt 10 miljonus latu. Kāpēc?

– Ņemot vērā pieprasījumu, mēs aprēķinājām, ka ar pašreizējo finansējumu varētu pietikt līdz nākamā gada maijam. Lai nodrošinātu procesu visa 2012. gada gaitā, vajag vairāk naudas. Savus secinājumus darīsim zināmus valdībai. Paraudzīsimies, ko izlems Ministru kabinets.

– Tostarp cilvēki jau pieraduši pie Eiropas Savienības piedāvājuma finansēt 50% no renovācijas darbu izmaksām. Daudziem šķiet, ka šī programma būs mūžīga.

– Minētie 47 miljoni latu mums jāapgūst līdz 2013. gadam. Pagaidām nav zināms, kas notiks pēc tam. Eiropas Savienības fondi darbojas pa periodiem. Latvijai pagaidām nav zināms, cik daudz līdzekļu tā saņems no ES nākamajā plānošanas periodā. Bet Ekonomikas ministrija gribētu turpināt dzīvojamo māju renovācijas līdzfinansēšanas programmu.

– Ja Latvija saņems Eiropas naudu, vai siltināšanas programma turpināsies?

– Tā mainīsies. Varbūt tiks izveidots rotācijas fonds vai pārskatīts grantu lielums. Tik lielu finansiālo atbalstu kā šobrīd mājas visdrīzāk jau vairs nesaņems.

Glītāki kļūst veseli kvartāli

– Kāpēc pabeigti tikai 49 projekti no LIAA akceptētajiem 360?

– Faktiski renovācija veikta vairāk nekā simt mājās. Vienkārši dokumentu noformēšana prasa laiku.

– Cik daudz laika paiet no dokumentu iesniegšanas LIAA līdz siltināšanas pabeigšanai?

– Prakse rāda, ka paiet seši līdz astoņi mēneši. Ar nosacījumu, ka darbi mājā tiek sākti tūlīt pēc līguma noslēgšanas.

– Vai daudzas mājas, kas pretendē uz līdzfinansējumu, saņem LIAA atteikumu?

– Mums zināms par 166 noraidītiem pieteikumiem. Parasti atteikumu saņem mājas, kurās pavirši veikts energoaudits, nepareizi noformēti dokumenti. Bet tās visas var izlabot projektus un no jauna piedalīties konkursā.

– Cik daudz māju Latvijā būs iespējams renovēt ar pašreizējo ES līdzfinansējumu?

– Vidēji katra māja saņem 58 tūkstošus latu, tātad ar piešķirto naudu pietiks vairāk nekā 800 daudzdzīvokļu mājām.

– Tas nozīmē, ka trijos gados mēs būsim renovējuši vienu nosacītu pilsētu!

– Tieši tā. Liepājā un Ventspilī mājas siltina veseliem kvartāliem, citu pēc citas. Limbažu novada Ozolainē cilvēki krituši azartā un no tur esošajām deviņām daudzdzīvokļu mājām renovējuši astoņas. Tas nozīmē, ka cilvēki renovācijā saskata gan jēgu, gan labumu.