Zelta rudens problēmas

Rudens uzmetis zemei zelta plīvuru... Skaisti, romantiski, bet arī rūpju gana! Septembra ugunīs liesmojošie koki drīz vien nometīs savu tērpu tieši mums zem kājām. Sētnieki pukodamies ķersies pie darba. Kā lapu savākšanu padarīt efektīvāku un ērtāku? Par to mums stāsta Mārtiņš Korotkevičs no kompānijas Veolia vides serviss, kura nodarbojas ar dažāda veida atkritumu apsaimniekošanu.

Dzīvokļu īpašnieku sabiedrībām un pat namu pārvaldēm, kurās strādā pieredzējuši darbinieki, šai laikā itin bieži rodas problēmas. Parastajos atkritumu konteineros lapas nedrīkst mest, jo tās ir smagākas par sadzīves atkritumiem un mašīnas gluži vienkārši pilnos konteinerus nespēs pacelt. Tad operators var palūgt sētnieku pašrocīgi iztukšot atkritumu tvertni, un tas nepavisam nebūs viegli izdarāms.

Lasīt tālāk...

Siers komunālajā peļu slazdā

Septembra sākumā daudzu māju iedzīvotājiem šķita, ka pārvaldnieks sadzirdējis viņu žēlabas un ir gatavs sākt remontu. Par to liecināja pie namu ārdurvīm pielīmētās lapiņas, kurās bija pausts aicinājums tiem, kas savos dzīvokļos cieš no pelējuma un mitruma, zvanīt uz norādīto telefona numuru un ziņot par savām problēmām. Bet tad, kad iepriecinātie cilvēki sāka izsaukt meistarus, izrādījās, ka viņi ir elementāri maldināti!

Namu pārvalde nav vainīga

– Vēlos brīdināt visus, ka Latvijā uzradušies komunālie blēži, – mums raksta kādas mājas vecākā Larisa. – Tas ir uzņēmums, kas piedāvā remonta pakalpojumus. Mūsu mājas iedzīvotāji noticēja šo būvnieku solījumiem un iedzīvojās nepatikšanās.

Lasīt tālāk...

Labi kaimiņi... Nemēdz būt

„Šodien kaimiņu puika klausās mūziku. Labi klausās, ar vērienu. Glāžu ritmisko šķindoņu manā virtuves plauktā pavada sitamie instrumenti... Manī vēl mājo cerības stariņš, ka kuru katru brīdi atgriezīsies vecāki un mājā iestāsies klusums. Atkal sāks dziedāt putniņi aiz loga. Tie, kas izdzīvojuši pēc nesamērīgās zemo frekvenču devas.

Mēs visi šajā dzīvē esam kādam kaimiņi. Blakus dzīvokļa, vasarnīcas kaimiņi, kaimiņi skolas solā vai autobusā. Vēl pavisam nesen vārdam „kaimiņš” nebija negatīvas pieskaņas. Atcerieties komunālo dzīvokli, kaimiņu vecmāmiņu, kas jūs pabaroja, kamēr vecāki bija darbā, prieku un bēdu reizēs klātos kopīgos galdus, bēdīgi slaveno domino.

Lasīt tālāk...

Jauns jumts par spīti parādiem

Tikai pirms deviņiem mēnešiem daudzdzīvokļu māja Rīgā, Slokas ielā 173, atradās gandrīz bezcerīgā situācijā. Iepriekšējais pārvaldnieks to bija apzadzis un pametis likteņa ziņā ar cauru jumtu, salauztām durvīm un bez apkures. Bet stāsts nebūs par to. Stāsts par to, ka jauno apkures sezonu māja sagaida, pilnīgi pārvērtusies, par to, ka māja, kas vēl nesen bija līdz ausīm parādos, ir tikusi pie jauna jumta un iedzīvotāji vairs nebaidās, ka varētu palikt bez siltuma.

Pārvaldnieks vienkārši aizbēga

Mājas vecākā Vera vispirms atceras agrākos laikus. Aizvainojumus nav nemaz tik viegli izdzēst no atmiņas.

– Māja būvēta pirms gandrīz četrdesmit gadiem celtnieku vajadzībām, – viņa stāsta. – Sākotnēji to pārvaldīja Celtniecības ministrija, pēc tam – uz valsts organizācijas bāzes izveidotā privātā namu pārvalde Māju serviss KSA. Neviens neprasīja, vai pārvaldnieks mums patīk vai nepatīk, tāpēc iedzīvotāji ilgu laiku uzskatīja, ka no viņiem nekas nav atkarīgs.

Lasīt tālāk...

Jums neviens neko neprasa!

Parasta situācija: mājā izveidota dzīvokļu īpašnieku biedrība. Daļa iedzīvotāju noteikti ir balsojuši pret un tagad nav šā veidojuma dalībnieki. Taču šie cilvēki, būdami dzīvokļu īpašnieki, tomēr vēlas piedalīties mājas dzīvē, kontrolēt tajā notiekošos procesus. Bet tas ne vienmēr ir iespējams, jo svarīgākos lēmumus tagad pieņem nevis kopsapulce, bet tieši biedrības biedri.

■ Kā galīgi nezaudēt tiesības piedalīties mājas dzīvē?

■ Kādi lēmumi joprojām ir dzīvokļu īpašnieku kopsapulces privilēģija?

■ Vai īpašnieku biedrības pienākums ir sniegt pārskatu visiem mājas iemītniekiem, tai skaitā tiem, kas iebilduši pret biedrības dibināšanu?

■ Vai dzīvokļa īpašniekam, kas atteicies iestāties biedrībā, var liegt piedalīties biedrības biedru sapulcē?

Uz šiem un citiem jautājumiem atbild juridiskais konsultants Juris Bautra.

Lasīt tālāk...

Ilze Viņķele: „Nolīdzināšanas un parādu norakstīšanas nebūs!”

Neilgi pirms Saeimas vēlēšanām Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre Ilze Viņķele pavēstīja, ka ministrija pievērsusies komunālo parādu problēmai. Ministrijas paspārnē izveidota darba grupa, kas sola palīdzēt visām cietušajām pusēm – godprātīgajiem iedzīvotājiem, namu pārvaldēm un pakalpojumu sniedzējiem.

– Mēs esam sapratuši, ka komunālo parādu problēmu nevar atrisināt viena institūcija, visai valstij ir jāizrāda lielāka iniciatīva, – publiski paziņoja Ilze Viņķele.

Kā strīdēties ar gudru sievieti? Valstij jau sen bija laiks painteresēties, kādi cēloņi ir iedzīvotāju milzīgajiem parādiem par apkuri. Žēl vienīgi, ka valsts to atcerējusies tikai tagad, Saeimas ārkārtas vēlēšanu priekšvakarā.

– Šoreiz mēs vēlamies sasniegt rezultātu, – saka Viņķele, – tāpēc darba grupā esam sapulcinājuši visus pieejamos ekspertus.

Lasīt tālāk...