Komforta zona

Plaši pazīstamais dizainers Artemijs Ļebedevs ir sacījis: „Mūsu cilvēkiem komforta zona beidzas aiz dzīvokļa durvīm. Īstam Eiropas iedzīvotājam komforta zona ietver dzīvokli, kāpņu telpu, pagalmu un pilsētas centru”. Vai esam iemācījušies dzīvot eiropeiski?

Ļoti lēni mēs sākam saprast, ko nozīmē dzīvot daudzdzīvokļu namā. Namu pārvaldes māca dzīvokļu īpašniekus būt atbildīgiem par māju, likumi darbojas skarbāk – tie spiež mūs būt atbildīgiem.

Likumi saka: „Ja vēlaties jaunu jumtu, jums jāfinansē tā uzlikšana”. Tie māca: „Pasūtot kāpņu telpas kosmētisko remontu, vienojieties ar kaimiņiem par uzkrājumu fonda izveidi”. Beigu beigās likumi uzstāj: „Katrs dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas pakalpojums pilnībā jāapmaksā dzīvojamās mājas īpašniekam”.

Mums nav atstāta iespēja aizslēgt dzīvokļa durvis un nelikties ne zinis par mājas nākotni. Mūsu komforta zonu paplašina skarbi un precīzi likumi. Bet tas nemaz nav slikti. Jo plašāka katra cilvēka zona, jo labāk dzīvo visa sabiedrība.

Kam uzticēt kopīpašumu?

– Iedzīvotājiem jāsaprot, kā notiek mājas pārvaldīšana un apsaimniekošana un kas ir kopīpašums, – saka SIA Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde (JNĪP) ekspluatācijas nodaļas vadītāja Natālija Mamonova.

– Kāds tur sakars?

– Pēc likuma dzīvokļa īpašniekam pieder ne tikai dzīvoklis, bet arī daļa no mājas kopīpašuma – bēniņiem, pagraba, kāpņu telpas utt. Savā dzīvoklī cilvēks var dzīvot, kā vēlas, bet viņa pienākums ir vienoties ar kaimiņiem par kopīpašuma pārvaldīšanu.

– Tieši pienākums?

– Jā, to nosaka Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums. Līdz 2011. gada beigām visiem dzīvokļu īpašniekiem bija jāpieņem lēmums par dzīvojamās mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanas formu.

– Manuprāt, te ir tikai viens risinājums – uzticēt to namu pārvaldei.

– Dzīvokļu īpašniekiem ir arī citas iespējas. Viņi var pārvaldīšanas uzdevumu uzdot izveidotai dzīvokļu īpašnieku biedrībai, ievēlētai pilnvarotai personai vai arī uzticēt šo pienākumu pārvaldniekam, rakstveidā noslēdzot ar viņu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumu.

– Pieņemsim, ka māja nolēmusi palikt JNĪP paspārnē.

– Tālāk dzīvokļu īpašnieki, noslēdzot ar JNĪP pārvaldīšanas līgumu, nosaka pārvaldīšanas uzdevumu loku un finansējumu.

– Kā viņiem vienoties?

– Šajā gadījumā jāsasauc dzīvokļu īpašnieku kopsapulce. Tikai dzīvokļu īpašnieku kopībai ir tiesības ar balsu vairākumu apstiprināt obligāti veicamo dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas darbu ieņēmumu – izdevumu tāmi; apkures, aukstā ūdens un kanalizācijas nepārtrauktības pakalpojumu nodrošināšanu, kā arī sadzīves atkritumu izvešanu; remonta tāmi.

Nepalaidiet garām pārskata sapulces

– Vai visas mājas Jelgavā izpildījušas likuma prasību?

– Šķiet, dzīvokļu īpašnieki nav līdz galam sapratuši, ka ēkas liktenis ir atkarīgs no viņu lēmumiem. Viņi uzskata, ka viņiem pieder tikai tas, kas ir aiz dzīvokļa durvīm, bet, piemēram, par jumtu, iekšējiem apkures, aukstā un karstā ūdens un kanalizācijas cauruļvadiem, jārūpējas pārvaldniekam.

– Ko viņiem atbild jūsu pārvalde?

– Skaidrojam likumus, kas nosaka, ka gan jumts, gan pagrabs pieder dzīvokļu īpašniekiem. Par šā kopīpašuma uzturēšanu, remontu jāmaksā pašiem dzīvokļu īpašniekiem. JNĪP veic mājas kopējo konstrukciju tehnisko apsekošanu, iesakām nepieciešamos remonta darbus, lai uzturētu dzīvojamās mājas kopīpašumu, bet tikai paši dzīvokļu īpašnieki var izlemt, vai veikt remontu, uzlabot māju, krāt šim nolūkam naudu.

– Iedzīvotājiem parasti ir grūti sapulcēties. Vai pārvalde viņiem palīdz?

– Februāra beigās JNĪP sākas pārskata sapulču laiks. Šīs sapulces rīkojam katrai mājai. Ja uz tikšanos ierodas vairāk nekā puse dzīvokļu īpašnieku, viņi var uzreiz apspriest mājas problēmas un pieņemt kopīgu lēmumu par remontdarbiem un turpmākiem plāniem.

– Kādu informāciju var iegūt pārskata sapulcē?

– Mēs ziņojam dzīvokļu īpašniekiem par gada laikā paveiktajiem darbiem, mājas finansiālo stāvokli, uzkrājumu atlikumu. Ziņojam par nemaksātājiem un pārvaldes darbībām parādu piedzīšanā. Svarīga sadaļa ir saruna par mājas tehnisko stāvokli. Speciālisti skaidro, kādi remontdarbi mājai nepieciešami, piedāvā īpašniekiem apspriest tos un pieņemt lēmumu par remontdarbu veikšanu un to finansējumu.

– Kā tiek finansēti darbi, ja mājai nav uzkrājumu?

– Nobalsojot par remontu, dzīvokļu īpašnieki ar kopsapulces lēmumu var palielināt apsaimniekošanas maksu, lai papildinātu remonta fondu, pieņemt lēmumu par kredīta ņemšanu vai vienoties ar pārvaldnieku par cita remontdarbu finansējuma kārtību.

Tagad – aptaujas veidā

– Vai iedzīvotāji var pieprasīt remontu, negaidot jūsu priekšlikumus?

– Mēs pastāvīgi pieņemam tādus iesniegumus no dzīvokļu īpašnieku pilnvarotām personām. Izskatām jebkuru jautājumu par dzīvojamās mājas tehniskā stāvokļa uzlabošanu un sniedzam atbildi. Pieņemt lēmumu, uzdot pārvaldniekam pārvaldīšanas uzdevumu un noteikt uzdevuma izpildīšanai nepieciešamo finansējumu var tikai dzīvokļu īpašnieku kopība.

– Tas labi. Bet, klausoties jūsu teikto, iznāk, ka mājā katra sīkuma dēļ jārīko kopsapulce. Vai tas nav pārāk sarežģīti?

– Dzīvokļu īpašnieku kopība lēmumu var pieņemt dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē vai aptaujas veidā. No 2011. gada 1. janvāra tas atļauts pēc Dzīvokļa īpašuma likuma jaunās normas. JNĪP izmanto lēmuma pieņemšanas formu aptaujas veidā jau vairāk nekā piecus gadus. Dzīvokļu īpašniekiem pret parakstu izsniedz dokumentu paketi par konkrēto darbu, dokumentiem ir pievienota anketa: piekrītu – nepiekrītu. Aizpildīto anketu nodod dzīvokļu īpašnieku pilnvarotai personai vai mājas vecākajam. JNĪP vienmēr palīdzēs dzīvokļu īpašniekiem veikt aprēķinus, rīkot aptaujas un organizēt remonta darbus.

Tā kā dzīvokļu īpašnieki bieži nedzīvo savā īpašumā un tas apgrūtina dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pieņemšanu, Dzīvokļa īpašuma likums tagad atļauj lēmuma pieņemšanu aptaujas veidā. Mēs šim mērķim izmantojam dzīvokļu īpašnieku reģistrāciju JNĪP informatīvajā sistēmā.

Tomēr aicinām dzīvokļu īpašniekus piedalīties kopsapulcēs, kurās JNĪP speciālisti iesaka lemt par dzīvojamās mājas piedalīšanos programmā „Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi” ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu, par kredīta ņemšanu remontdarbu finansējumam, par pārvaldnieka nomaiņu.