Cik maksā trokšņošana?
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts 21 Jūnijs 2012
„Mēs ar kaimiņiem esam pateicīgi jūsu redakcijai par to, ka publicējat svarīgus likumus un normatīvos aktus. Es personiski tos saglabāju, lai vajadzības gadījumā būtu pie rokas! Ceru, ka jūs atbildēsit arī uz manu jautājumu, norādot vajadzīgos likuma pantus.
Vai Latvijā ir spēkā kādi noteikumi, kas nosaka, kā cilvēkam jāuzvedas dzīvojamā mājā un tās apkārtnē? Jautāju tāpēc, ka man pastāvīgi ir domstarpības ar kaimiņiem. Šī ģimene nepavisam nepazīst baiļu: trokšņo pēc pusnakts, šauj no balkona petardes un bez pieskatīšanas laiž suni pastaigā. No rīta eju uz darbu ar sāpošu galvu pēc kārtējās „jautrās” nakts (kaimiņi aiz sienas izkliedza dziesmas), bet pa pagalmu skraida milzīgs aitu suns bez pavadas un uzpurņa.
Vai iespējams tādus cilvēkus saukt pie atbildības? Kāds sods viņiem draud?” Ar cieņu, Sofija Makarova no Dzegužkalna
Kā glābt 300 latu?
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts 21 Jūnijs 2012
„Tā iegadījies, ka privatizētā trīsistabu dzīvoklī tagad dzīvoju viens pats. Esmu pensijā, nestrādāju. Skaidrs, ka nespēju samaksāt par komunālajiem pakalpojumiem, jo rēķini ir astronomiski!
Noslēdzu līgumu ar mākleri, viņa apsolīja sameklēt man mazāku dzīvokli. Solīja apmaiņu ar piemaksu. Bet līgumā ir punkts, ka man jāiemaksā drošības nauda – 300 latu. Ja atteikšos no mākleres pakalpojumiem, drošības nauda ies zudumā.
Savukārt, ja atteiksies māklere, drošības naudu saņemšu atpakaļ divkāršā apmērā. Vēlreiz izlasīju savu līgumu un sāku šaubīties. Var taču gadīties, ka māklere piedāvās man nepiemērotus variantus un vilks garumā apmaiņu, un tad man nāksies atteikties no viņas pakalpojumiem. Vai tas ir likumīgi, ka māklere tādā gadījumā piesavināsies manis iemaksāto palielo drošības naudu?”
Vai drīkst zāģēt kokus bez atļaujas?
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts 21 Jūnijs 2012
„Mūsu mājā dzīvo kāds cilvēks, ko nevar uzskatīt par īsti normālu. Viņš mājo pirmajā stāvā un ciest nevar pie mājas augošos kokus. Pērnajā pavasarī viņš tumsas aizsegā aizcirta jaunu kļavu, šopavasar – bērzu. Mēs zinām, kurš ir tas ļaundaris, bet pie rokas noķert nevaram. Sakiet, vai tiešām Rīgā drīkst vienkārši tāpat, bez atļaujas iznīcināt iedzīvotāju iestādītos kokus?” Ausma Lielā no Ķengaraga
Bez Rīgas domes Būvvaldes speciālas atļaujas mājas īpašnieks vai pārvaldnieks drīkst nozāģēt tikai avārijas stāvoklī esošu koku, kas apdraud cilvēku dzīvību vai mantu.
Ja kāds iznīcina dzīvus un veselīgus apstādījumus, viņš saņems sodu un samaksās pašvaldībai prāvu kompensāciju. Viens no spilgtākajiem piemēriem – gadījums 2011. gada jūlijā K. Valdemāra ielā. Tur patvaļīgi tika nozāģēti 18 lieli koki. Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisija pieņēma lēmumu noteikumu pārkāpējam par bioloģiskās daudzveidības samazināšanu pilsētā uzlikt naudas sodu pieckārtīgā apmērā. Pārvaldniekam lika iemaksāt pilsētas budžetā 38480 latu.
Kam jāremontē celiņš?
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts 21 Jūnijs 2012
„Lūk, kāda nelaime piemeklējusi mūsu māju A. Grīna bulvārī. Ziemā kāda uzņēmuma pārstāvji sāka uzlauzt asfalta celiņu pagalmā. Vaicājām, kas notiek, un saņēmām atbildi: „Tas vajadzīgs, lai ieliktu komunikācijas”.
Strādnieki ielika kaut kādus vadus un aizgāja, bet celiņš palika sabojāts. Nu pienākusi vasara, sirmgalves un jaunās māmiņas ir ļoti neapmierinātas. Bet namu pārvalde piedāvā iedzīvotājiem celiņu salabot par mājas līdzekļiem. Vai tas ir pareizi?”
Nē, tas nav pareizi, taču atrast zemes racējus un likt viņiem atbildēt par sekām būs sarežģīti.
Ko vajadzēja darīt mājas iedzīvotājiem, sastopot pagalmā cilvēkus, kas uzlauž asfalta segumu vai izrakņā zālienu? Vispirms jau painteresēties, vai brigādei ir Rīgas domes atļauja šādu darbu veikšanai! Ja papīra nav, tas ir iegansts izsaukt pašvaldības policiju.
Sākusies zādzību sezona
- Detaļas
- Kategorija: Mājai
- Publicēts 21 Jūnijs 2012
Latvijā katru dienu notiek 10–15 dzīvokļu zādzību, turklāt lauvas tiesu ielaušanos mājokļos zagļi veic jūnijā, jūlijā un augustā. Katru gadu no šādām darbībām cieš vismaz 4000 mājokļu īpašnieku. Kas būtu jāzina, lai neiekļūtu viņu skaitā?
Kas apdraud mūsu mantu?
Vispirms par to, kāds tad ir tas mūsdienu zaglis. Domājat, ka tas ir pieredzējis dzīvokļu uzlauzējs, kas veikli rīkojas ar mūķīzeri un iepriekš rūpīgi izplāno noziegumu? Nē, policisti veido pavisam citādu noziedznieka portretu.
Energosertifikāts – katram daudzdzīvokļu namam
- Detaļas
- Kategorija: Likumi
- Publicēts 23 maijs 2012
Ministru kabinets apstiprinājis jaunā Ēku energoefektivitātes likuma projektu, informē Ekonomikas ministrija.
Ēku apgaismošanai un apkurei, kā arī karstā ūdens piegādei valstī tiek tērēti 40% enerģijas. Ekonomikas ministrija uzskata, ka ēku siltināšana siltumenerģijas patēriņu varētu samazināt par 30–70%. Lai veicinātu šo procesu, izstrādāts Ēku energoefektivitātes likums jaunā redakcijā.
Likumprojekts nosaka, kādām ēkām veicama energosertifikācija.
Visu izšķirs kopsapulce
- Detaļas
- Kategorija: Likumi
- Publicēts 23 maijs 2012
Nupat Saeimas komisijām izvērtēšanai nodoti grozījumi galvenajā dokumentā, kas regulē attiecības starp dzīvokļu īpašniekiem un pārvaldnieku, – Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā. Likumu gaida lielas izmaiņas, kas droši vien izraisīs dedzīgas diskusijas Saeimā.
Līdz šim katras konkrētas mājas pārvaldīšanas principi tika noteikti pārvaldīšanas līgumā. Kā līgumā bija ierakstīts, tā pārvaldniekam vajadzēja sniegt pārskatus iedzīvotājiem, maksāt sētniekam, strādāt ar parādniekiem.
Taču dzīve parādījusi, ka visas nianses nav iespējams līgumā paredzēt. Piemēram, ja tur nav norādīts, cik ātri pārvaldniekam rakstiski jāatbild uz iedzīvotāju pieprasījumiem un jautājumiem, viens otrs speciālists vispār neuzskata par vajadzīgu dot kaut kādu atbildi. „Nav man pienākuma ar jums komunicēt, visu uzzināsit no gada pārskata,” viņi saka klientiem.
