Rīga sola jaunu siltuma tarifu

Ko sola gaidāmā apkures sezona? Kāds rīdziniekiem labums no uzņēmuma Rīgas ūdens fasētā dzeramā ūdens? Kas Rīgā tiek darīts, lai samazinātu dzīvokļu gaidītāju rindu? Par galvenajiem šā rudens komunālajiem tematiem stāsta Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko.

Vai siltums Rīgā kļūs lētāks?

– Jāatzīst, ka pašreizējais Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas apstiprinātais Rīgas siltuma tarifs ir pats augstākais galvaspilsētas vēsturē, – saka Stepaņenko. – Piedevām gāzes cena tuvojas vēsturiskam rekordam.

– Ko Rīgas dome var likt tam pretī?

– Tikai apkures avotu diversifikāciju.

– Ko tas nozīmē?

– Pirmais veids, kā samazināt izdevumus par siltumu, ir samazināt siltuma patēriņu, bet tā nav izeja. Atliek otrais – meklēt citu kurināmo siltuma ražošanai.

– Jau sen pastāv zaļā alternatīva gāzei – skaidas.

– Tieši ar skaidām ir saistīti Rīgas domes siltumenerģijas ieguves projekti. Domes pašreizējais sasaukums ir apstiprinājis divu ar zaļo kurināmo darbināmu siltumcentrāļu būvniecību. Tās atradīsies Zasulaukā un Ziepniekkalnā un darbosies pēc visjaunākās tehnoloģijas. SC Ziepniekkalns projekts apstiprināts pirms diviem gadiem, bet realizācijas procesā uzlabots, paredzot kurināmā mehanizētu padevi. Mēs ejam kopsolī ar jaunākajām izstrādnēm siltumapgādes jomā un izmantojam visjaunākās skandināvu tehnoloģijas.

– Kad „zaļās” siltumcentrāles sāks darboties?

– Abas ekspluatācijā tiks nodotas 2013. gada pavasarī. SC Ziepniekkalns reāli sāks darboties februārī – martā, SC Zasulauks nodosim nedaudz vēlāk.

– Vai līdz ar to pazemināsies siltuma cena Rīgā?

– Nedaudz pazemināsies. Pēc SC Ziepniekkalns iedarbināšanas tarifam būtu jāsamazinās par 2%, SC Zasulauks dos klāt vēl 1% ietaupījumu.

– Kad iedzīvotāji sāks izjust reālu ekonomiju?

– Jaunais tarifa projekts būs gatavs nākamā gada sākumā. Ja Regulators to ātri izskatīs, efekts būs jūtams jau gaidāmās apkures sezonas beigās.

– Vai domes plānos ir vēl citi līdzīgi projekti?

– Jā, tikai lielas problēmas sagādā Daugavas labais krasts. Tur lielāko daļu siltuma nodrošina valsts uzņēmumam Latvenergo piederošās TEC-1 un TEC-2. Diemžēl šim uzņēmumam siltums ir tikai blakusprodukts. Vispirmām kārtām TEC pelna ar elektroenerģijas ražošanu un tad vēl gūst peļņu, pārdodot pilsētas tīkliem siltumenerģiju. Ar skaidām kurināmajām mazajām siltumcentrālēm grūti konkurēt ar šiem gigantiem.

– Katrā Rīgas rajonā var ierīkot savu „zaļo” SC!

– Pagaidām jautājums šādi netiek izvirzīts. Bet mēs gribētu atrisināt vēl vienu ar tarifiem saistītu problēmu. No TEC līdz pirmajam sadales mezglam stiepjas ļoti gara maģistrāle – aptuveni pieci kilometri cauruļu. Trase ir maksimāli nosiltināta, tomēr lieli siltuma zudumi notiek tieši šajā posmā.

– Vai tas nozīmē, ka rīdzinieki daļēji maksā arī par cauruļvadiem, kas silda gaisu?

– Jā, šie siltuma zudumi negatīvi ietekmē visu tarifu. Tāpēc uzņēmums ved sarunas ar Latvenergo par to, lai tiktu mainīta robeža norēķiniem par siltumu. Mēs vēlamies šo robežu pavirzīt līdz pilsētas robežai, lai siltuma zudumu izmaksas segtu pats siltuma ražotājs – Latvenergo.

– Ko par to domā valsts uzņēmums?

– Mūsu iniciatīva pagaidām nav guvusi atbalstu, pie kopsaucēja neesam nonākuši. Bet, ja sarunas vainagosies ar panākumiem, Rīga varēs siltuma tarifu samazināt vēl par pāris procentiem.

– Vai to pašu nebūtu iespējams panākt, nosiltinot pilsētas trases?

– Droši vien visi būs pamanījuši, ka mēs ar to pastāvīgi nodarbojamies. Vasarā visā pilsētā norisinājās vērienīgi darbi. Pēdējais projekts beigsies 22. septembrī: Brīvības ielā tiek mainīta siltumtīklu maģistrāle M-1. Vispār RS speciālisti regulāri veic lidojumus virs Rīgas un ar termogrāfiskajām kamerām fiksē siltuma noplūdes vietas. Pamatojoties uz šiem attēliem, uzņēmums plāno tīklu turpmāko rekonstrukciju.

Kad Rīgā samazināsies dzīvokļu rinda?

– Dome cenšas samazināt rindu pēc dzīvokļiem un piešķirt pašvaldības dzīvokļus visiem, kam tas nepieciešams. Šai nolūkā mums vienlaikus jāstrādā trijos virzienos, – stāsta Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs. – Mēs varam būvēt jaunas mājas, renovēt vecās ēkas un remontēt pašvaldības rīcībā nonākušus atsevišķus dzīvokļus.

– Par kādiem dzīvokļiem ir runa?

– Par tādiem, kur notiek dabiska īrnieku maiņa. Kad vientuļi cilvēki nomirst, viņu īpašums atgriežas pašvaldības fondā. Ekspertu brigāde novērtē attiecīgos mājokļus. Ja remonta izmaksas ir nesamērīgi lielas, dzīvokļi tiek nodoti realizācijai. Tas pats notiek ar dzīvokļiem privatizētajos namos, kur 99% dzīvojamās platības pieder privātpersonām. Lai turpmāk nebūtu jāpiedalās mājas uzturēšanas izmaksu segšanā, dome tās īpašumā palikušo dzīvokli var nodot privatizācijai.

– Ar visiem īrniekiem?

– Nē, izīrētie dzīvokļi izsolē netiek piedāvāti, lai cik bēdīgā stāvoklī tie būtu. Pilsēta pārdod tikai atbrīvojušos mājokļus, kurus tai nav izdevīgi remontēt.

– Droši vien vienkāršāk ir uzbūvēt jaunu māju, nekā izremontēt vecos dzīvokļus...

– Nesakiet vis! Pilsētai izdevīgāk ir savest kārtībā tukšos dzīvokļus un iemitināt tajos rindā stāvētājus. Ik gadus Rīga iegūst ap 200 tādu mājokļu, no tiem 120–150 ir piemēroti renovēšanai.

– Zinu, ka pilsēta ir sākusi remontēt vecās kopmītnes. Kālab tas tiek darīts?

– Daudzām pašvaldības kopmītnēm nepieciešams remonts. Pēc renovācijas mēs iegūstam pilnvērtīgu dzīvojamo platību. Šobrīd nolaistajās mājās Prūšu, Aglonas un Lielupes ielā tikpat kā neviens nedzīvo, bet mājas ir iespējams savest kārtībā, lai tās atkal būtu apdzīvojamas.

– Tad kāpēc kavēšanās?

– Process kavējas tāpēc, ka nav pietiekama finansējuma. Bet daudz kas jau tiek darīts. Šogad esam pilnībā sakopuši sociālo māju Meldru ielā 58. Tur nomainītas komunikācijas, uzlikts jauns jumts, atjaunoti saplaisājušie paneļi. Gada beigās māja tiks nodota sociālā mājokļa gaidītājiem. Pirms remonta tur dzīvoja 10 ģimenes, bet ziemā durvis vērs 115 jauni iemītnieki.

– Kad pienāks kārta pārējām kopmītnēm?

– Ir iecere šā gada budžeta labojumu izskatīšanas laikā lūgt līdzekļus piecu tādu māju renovācijas projektu izstrādei. Ja saņemsim domes Finanšu komitejas akceptu, līdz pavasarim projektus apstiprināsim, un tad turpmākais būs atkarīgs no tā, cik daudz naudas renovācijai būs iespējams piešķirt no 2013. gada budžeta. Ja finansējums būs pietiekams, jau nākamajā sezonā saņemsim vēl divas labas mājas.

– Arī tās būs sociālās?

– Pagaidām vēl nav izlemts. Tas atkarīgs no dzīvokļu rindas vajadzībām. Piemēram, pagājušajā gadā Rīgā tika konstatēta sasvēršanās par labu nesociālo mājokļu attīstībai.

– Ko tas nozīmē?

– Kopējā rinda Rīgā samazinās ļoti labā tempā, pašreizējā domes sasaukuma laikā tā sarukusi par 35%, turpretī sociālajā reģistrā kritums ir tikai 18%. Tāpēc arī šogad uzsvars likts uz sociālajiem projektiem.

– Vai dome turpinās būvēt jaunas pašvaldības mājas?

– Tā ir cita lieta. Šobrīd akceptēti divi lieli projekti. Ceram, ka abi kompleksi tiks uzbūvēti nākamajā gadā, tas pilsētai varētu dot līdz 1000 dzīvokļu.

Kāpēc ūdensvada ūdeni grib liet pudelēs?

– Lasītāji droši vien pamanījuši lielo troksni ap pašvaldības uzņēmuma SIA Rīgas ūdens meitasuzņēmuma Aqua Riga izveidi fasēta dzeramā ūdens ražošanai. Pats vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs paziņojis, ka Rīgai nav tiesības pārdot veikalā fasētu ūdeni.

– Kāda būs jūsu atbilde ministram?

– Mūsu juristi izanalizēja situāciju un konstatēja, ka Rīga neko nepārkāpj. Skaidrs, ka ūdens biznesā iesaistītie komercuzņēmumi raizējas, ka tik Rīgas ūdens „meita” nesamazinātu viņu daļu tirgū. Taču tas nav iemesls, lai aizliegtu Rīgas ūdens meitasuzņēmumam nodarboties ar pilsētniekiem izdevīgu biznesu.

– Paskaidrojiet, lūdzu, kas dzeramā ūdens pārdošanā var būt izdevīgs pilsētniekiem.

– Tas tiek darīts, lai saglabātu rīdziniekiem pieņemamu ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu tarifu. Ražojot fasētu dzeramo ūdeni, uzņēmums Rīgas ūdens nopelnīs naudu pilsētas ūdensvada renovēšanai un komunikāciju ierīkošanai rajonos, kur centralizētas ūdensapgādes pagaidām nav. Turklāt uzņēmumam Rīgas ūdens ir ražošanas bāze, ir savs izejvielas avots, tad kāpēc nepiegādāt veikaliem labas kvalitātes ūdeni?

– Taču daudziem politiķiem šī ideja šķiet absurda...

– Zinu, bet nepiekrītu. Te varētu vilkt paralēles ar citiem Rīgas uzņēmumiem. Piemēram, SIA Rīgas meži valdījumā ir lieli pilsētas mežu resursi. Izstrādājot mežu, Rīga var pārdot gan neapstrādātus apaļkokus, gan ierīkot kokzāģētavu un veikt koksnes pirmapstrādi, palielinot pievienoto vērtību. Kam to tā celtos kāds ļaunums? Uzņēmums taču pieder pilsētai un varētu dot tai lielākus budžeta ieņēmumus, nodrošināt vairāk darba vietu. Taču opozīcija atkal nav mierā: glābiet, SIA Rīgas meži grib pildīt uzņēmumam neraksturīgu funkciju!

– Labi, tas pārliecina. Bet sakiet, kādu ūdeni pilsēta piegādās veikaliem? Vai to pašu, kas tek no jebkura krāna?

– Pudeles pildīs Baltezerā no speciāliem urbumiem. Šis ūdens nebūs plūdis pa pilsētas maģistrālēm un māju iekšējiem ūdensvadiem, tāpēc būs daudz tīrāks nekā krāna ūdens. Pats pagaršoju: garšīgs!

– Jūs ieminējāties, ka Aqua Riga projekts palīdzēs pieslēgt Rīgas mājas centralizētajai ūdensapgādei. Vai beidzot nopietni pievērsīsities šim jautājumam?

– Jau pašreiz to darām – komitejas pēdējā sēdē atbalstījām finansējumu jaunam ūdensvadam divām daudzstāvu mājām Sila ielā 8 un Sila ielā 16. Patlaban šo māju iemītniekiem ūdeni pieved ar cisternām. Deputāti bez iebildumiem piekrita, ka vajag palīdzēt. Bet nākamā gada budžetā būs paredzēti līdzekļi komunikāciju ierīkošanai 19 nelielām mājām Vecmīlgrāvī.

– Ko darīt tiem, kam 21. gadsimtā nākas iztikt ar sauso tualeti?

– Par visiem šādiem mājokļiem pašvaldība ir informēta. Minēšu pat skaitli: Rīgā bez ūdensvada un kanalizācijas vēl ir aptuveni 600 māju. Pilsēta iespēju robežās ieguldīs līdzekļus to rekonstrukcijā.

Izgāztuvju vietā būs dārzu pilsēta!

Rīgas dome plāno sakārtot pilsētas bijušās atkritumu izgāztuves A. Deglava ielā (krustojums ar Saharova ielu) un izgāztuves Kleisti teritorijas. 85% finansējuma rekultivācijas projektu īstenošanai gatavi piešķirt ES fondi.

– Abi projekti jau saņēmuši sākotnējo akceptu pašvaldības un vides ministrijas līmenī, – stāsta Vjačeslavs Stepaņenko. – Būtībā mums atlicis tikai saskaņot tehniskos jautājumus ar izgāztuves Kleisti otru īpašnieku. Domāju, viņam nevarētu būt nekādi iebildumi, jo pēc rekultivācijas viņš iegūs absolūti tīru zemes gabalu, kura vērtība arī būs pieaugusi.

– Cik Rīgai izmaksās atbrīvošanās no bijušajām izgāztuvēm?

– Projekta izmaksas ir astoņi miljoni latu, no šīs summas pilsēta ieguldīs tikai vienu miljonu. Pretī mēs iegūsim nepiesārņotu vidi, tīru gaisu, likvidēsim bīstamas noplūdes gruntsūdeņos.

– Tātad pilsēta iegūs ne tikai tīru gaisu, bet arī tīru zemi, vai ne?

– Tas ir projekta galvenais trumpis. Deglava ielā pēc izgāztuves rekultivācijas varēs izveidot jaunu ielu, savienojot Pļavniekus ar Purvciemu. Piedevām deviņi hektāri zemes pilnībā tiks attīrīti no atkritumiem un būs piemēroti jaunu māju būvniecībai. Pie pašreizējā zemes cenu līmeņa tas būs ļoti izdevīgi. Tik izdevīgi, ka segs abu projektu realizācijas izmaksas (pat nerēķinot Eiropas naudu).

– Kas notiks ar atkritumiem?

– Izvest tos nav iespējams, tāpēc Deglava ielā paredzēts visus atkritumus pārvietot uz izgāztuves vienu pusi, pilnībā izolēt un apzaļumot šo teritoriju, 15 hektāru platībā ierīkojot paugurainu dārzu, kurā cilvēki varēs pavisam droši atpūsties.