Ūdens skaitītājus rosina pārbaudīt retāk
- Detaļas
- Kategorija: Ziņas
- Publicēts 18 Marts 2018
Patlaban dzīvokļa vai mājas īpašniekam ūdens patēriņa skaitītāju verifikācija ir jānodrošina ne retāk kā reizi četros gados. Saeimas deputāti rosinājuši vērtēt izmaiņas ūdens patēriņa skaitītāju regulējumā, paredzot, ka verifikāciju varētu veikt vismaz reizi sešos gados un skaitītājus mainītu ūdens piegādātājs par saviem līdzekļiem, raksta lvportals.lv.
Pērnā gada izskaņā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas (Tautsaimniecības) komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš sociālajos tīklos pauda uzskatu, ka ūdens skaitītāju verifikācijas termiņš varētu būt ilgāks – nevis četri gadi kā pašlaik, bet astoņi, pieļaujot, ka „kāds to ir lobējis valsts līmenī un tagad berzē rokas, ka ik pēc četriem gadiem visa valsts maina skaitītājus. Manuprāt, ja skaitītājs pilda savas funkcijas, termiņš varētu būt vismaz astoņi gadi vai vairāk”.
„Nostājāmies dzīvokļu īpašnieku pusē!”
- Detaļas
- Kategorija: Likumi
- Publicēts 18 Marts 2018
Saeima ir izstrādājusi likumprojektu par privātīpašniekiem piederošās zemes izpirkšanu
Atbildīgā Saeimas komisija ir atbalstījusi jauno likumprojektu Par piespiedu dalītā īpašuma attiecību izbeigšanu, kas varētu sagādāt lielas pārmaiņas dzīvē tiem dzīvokļu īpašniekiem, kuru mājas atrodas uz trešajām personām piederošas zemes. Jaunajā likumprojektā dzīvokļu īpašniekiem ir noteiktas tiesības izpirkt zemi par kadastrālo vērtību bez koeficientu piemērošanas. Prognozē, ka šī kārtība sāks darboties 2020. vai 2021. gadā, bet valstij līdz tam jārod iespēja iedzīvotājiem iegūt lētus kredītus.
Izeja no strupceļa
Kā noritēja darbs pie likumprojekta, stāsta izstrādes darba grupas vadītājs, Saeimas deputāts Viktors Valainis:
Neredzamās frontes iedzīvotāji
- Detaļas
- Kategorija: Komunālie pakalpojumi
- Publicēts 18 Marts 2018
Pārvaldnieks atgādina: dzīvokļa īpašnieks, kura īpašumā deklarētas tur reāli nedzīvojošas personas, pārmaksā par atkritumu izvešanu
Kā zināms, Latvijā ir ne mazums blēžu, kuri savu dzīvesvietu cenšas deklarēt adresēs, ar kurām viņiem nav nekā kopīga. Uzzināt par šādu „piedzīvotāju” dzīvokļa īpašnieks visvienkāršāk var savā ikmēneša rēķinā. Mājās, kuras dzīvokļu īpašnieki nav pārņēmuši savā valdījumā, pārvaldniekam ir jāaprēķina atkritumu izvešanas pakalpojums pēc dzīvoklī deklarēto personu skaita. Ja dzīvojat divatā, bet rēķinā ieraugāt skaitli 3, ir pamats uztraukties.
Pašvaldības uzņēmuma Rīgas namu pārvaldnieks pārstāvis Krists Leiškalns skaidro:
Rīgas ūdens atzīst kļūdu
- Detaļas
- Kategorija: Komunālie pakalpojumi
- Publicēts 18 Marts 2018
„Maksa par lietu” atsevišķās adresēs tiek atcelta!
Pagājušajā gadā uzņēmums Rīgas ūdens sarūgtināja daudzus galvaspilsētas mikrorajonu iedzīvotājus ar jaunu maksu par lietus ūdeni, kas nonāk lietus ūdens kanalizācijas sistēmā. Rēķins „par lietu” bija atkarīgs no zemesgabala lieluma, uz kura atrodas māja, no seguma veida, kāds dominē zemesgabalā un citiem parametriem. Dzīvokļu īpašnieki saņēma rēķinus, ieraudzīja maksājumu, novaidējās un nolaida rokas. Taču izrādījās – pārsteidzīgi!
Kā sadalīt dzīvokli pēc šķiršanās?
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts 18 Marts 2018
„Esmu šķīrusies no vīra, bet nekādi nevaru viņu piespiest izvākties no kopīgā dzīvokļa. Bijušais laulātais regulāri rīko strīdus, esam kļuvuši viens otram sveši cilvēki. Kā atrisināt dzīvokļa jautājumu?”
Šķiršanās nav patīkama no emocionālā viedokļa, bet, ja situāciju vēl sarežģī arī materiālie jautājumi… Ja ar emocijām katram jāiemācās tikt galā pašam, tad materiālo jautājumu sakārtošanai palīdz likums.
Atliek tikai paņemt naudu!
- Detaļas
- Kategorija: Mājai
- Publicēts 18 Marts 2018
Tas ir svarīgi iedzīvotājiem, kuri vēlas savu māju siltināt par puscenu. Finanšu instrumenta Altum atbalsts kļūst vēl pieejamāks!
Ministru kabinets ir sagatavojis labus jaunumus iedzīvotājiem, kuri savas daudzdzīvokļu mājas vēlas siltināt, piesaistot Eiropas fondu līdzfinansējumu. Šajās dienās valdība ir pieņēmusi apjomīgus grozījumus normatīvajos aktos, kuri atvieglos dalību programmā. Atgādināsim, ka arī agrāk valsts bija gatava atmaksāt iedzīvotājiem 50% no renovācijas kopējām izmaksām, ar nosacījumu – ieguldījumiem jāatmaksājas 20 gadu laikā. Tagad atmaksāšanās periods pagarināts līdz 30 gadiem.
Kļūs vienkāršāk!
Par jaunajiem noteikumiem dalībai projektā stāsta finanšu institūcijas Altum Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitātes daļas vadītāja Dina Kaupere:
Karstam ūdenim jākļūst karstākam!
- Detaļas
- Kategorija: Likumi
- Publicēts 18 Marts 2018
Kādas izmaiņas veiktas noteikumos, lai kavētu leģionelozi izraisošo baktēriju vairošanos māju ūdensvada sistēmās?
Sākot ar 9. martu, pārvaldniekiem savā apsaimniekošanā esošajās mājās no siltummaiņa izejošā karstā ūdens temperatūra jānodrošina +55º C. Tas nepieciešams, lai novērstu leģionelozes slimību ierosinošās baktērijas savairošanos māju ūdensvada sistēmā.
Pārvaldnieka jaunie pienākumi
Prasību paaugstināt karstā ūdens temperatūru atbalstīja Ministru kabinets, izdarot grozījumus noteikumos Nr. 906 Dzīvojamās mājas sanitārās apkopes noteikumi. Tajos ir jauns punkts, kurā minēts, kādai jābūt karstā ūdens temperatūrai pie izejas no siltummaiņa. Saskaņā ar jaunajām prasībām pārvaldniekiem turpmāk būs pienākums ne retāk kā reizi ceturksnī izplatīt dzīvojamās mājas īpašniekiem un citām mājā dzīvojošām personām Slimību profilakses un kontroles centra informatīvo materiālu par individuāli veicamajiem profilaktiskajiem pasākumiem dzīvokļu īpašumos leģionelozes slimības ierosinošo baktēriju izplatības ierobežošanai.
