Kam dzīvoklis pienākas ārpus kārtas?

Visa svarīgā informācija par dzīvokļu rindu Rīgā: kā tā virzās un cik ilgi vēl gaidīt?

„Man ir svarīgi uzzināt, kā Rīgā tiek īstenota palīdzība dzīvokļa jautājumā, ja runa ir par 2. grupas invalīdiem. Esmu reģistrēta rindā, bet vairāk kā gadu mans numurs ir nemainīgs. Cik ātri es saņemšu dzīvokli no Rīgas domes, ja mans kārtas numurs ir 250? Man ir nepieciešama operācija, bet apmaksāt gan ārstēšanos, gan parastā dzīvokļa īri neesmu spējīga. Domāju, atbilde uz manu jautājumu interesēs arī pārējos rīdziniekus,” raksta mūsu lasītāja Ludmila.

Ludmilas jautājumus mēs nosūtījām Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta direktoram Anatolijam Aleksejenko. Atbildes sagatavoja Dzīvokļu pārvaldes speciālisti.

Invalīdus atsevišķi neuzskaita

– Kāds ir palīdzības saņemšanai dzīvokļa jautājumu risināšanai reģistrēto personu skaits, un cik daudz starp viņiem ir invalīdu?

– Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Dzīvokļu pārvaldē līdz 2018. gada 1. augustam palīdzības saņemšanai dzīvokļa jautājumu risināšanai desmit palīdzības saņemšanas reģistros reģistrēta 3441 persona (ģimenes) un kopējais reģistrēto personu skaits visos desmit reģistros ir 5785.

No minētajām 3441 personām (ģimenēm) 415 personas (ģimenes) vienlaikus reģistrētas vairāku veidu palīdzības saņemšanai. Piemēram, persona, kura ir denacionalizētā nama īrniece, vienlaikus var būt reģistrēta palīdzības saņemšanai 7. reģistrā dzīvojamās telpas izīrēšanai pirmām kārtām, 1. reģistrā sociālā dzīvokļa vai sociālās dzīvojamās telpas izīrēšanai un 4. reģistrā dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta saņemšanai.

Statistikas datu uzskaite par palīdzības saņemšanai reģistrētajiem invalīdiem netiek veikta. Invaliditāte pati par sevi nevar būt par tiesisku pamatu personas reģistrācijai palīdzības saņemšanai. Personai ar invaliditāti jāatbilst pārējiem normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem. Piemēram, 1. reģistrā pie vienādiem faktiskiem apstākļiem reģistrē gan pensijas vecumu sasniegušas personas, gan personas ar 1. vai 2. grupas invaliditāti.

Pašvaldības saistošajos noteikumos paredzēti tikai pāris gadījumu, kad persona ar 1. vai 2. grupas invaliditāti pie noteiktiem nosacījumiem var tikt reģistrēta palīdzības saņemšanai sociālā dzīvokļa izīrēšanai.

Savukārt Dzīvokļu pārvaldes komisija personu reģistrācijai palīdzības saņemšanai, pieņemot lēmumu par personas, kura ir denacionalizētā nama īrnieks, tiesībām būt reģistrētai 7. reģistrā, nevērtē, vai persona ir pensionārs vai invalīds. Šajā gadījumā šādu vērtējumu neparedz normatīvie akti.

Kad dzīvokli izdalīs ārpus kārtas?

– Kad palīdzību saņems persona, kura patlaban palīdzības saņemšanai ir reģistrēta ar 250. numuru?

– Termiņu, kādā jebkura no personām (ģimenēm), kuras reģistrētas attiecīgajā palīdzības saņemšanas reģistrā, saņems īres piedāvājumu, nevaram nosaukt. Viss atkarīgs no tā, cik daudz un kādi dzīvokļi tiks reģistrēti kā neizīrētas dzīvojamās telpas, kuras būs iespējams piedāvāt palīdzības saņemšanai reģistrētajām personām.

– Vai personai ir iespējams saņemt palīdzību ārpus kārtas?

– Rīgas pilsētas saistošo noteikumu Nr. 153 14. punkts paredz piecus gadījumus, kad personas pie noteiktiem nosacījumiem var saņemt ārpuskārtas palīdzību. Ārpuskārtas palīdzību var saņemt tikai saistošajos noteikumos noteiktajos gadījumos atsevišķi dzīvojošas pensijas vecumu sasniegušas personas, personas ar 1. vai 2. grupas invaliditāti vai personas, kuras sasniegušas 75 gadu vecumu, ģimenes ar nepilngadīgu bērnu un kuras reģistrētas palīdzības saņemšanai 1., 7. reģistrā. Ārpuskārtas palīdzību pie noteiktiem nosacījumiem var saņemt persona par sevišķu ieguldījumu Latvijas valsts vai Rīgas labā, sasniegumiem, par kuriem piešķirti valsts vai starptautiski apbalvojumi, saņemta valsts vai sabiedrības atzinība.

Piemēram, saistošie noteikumi paredz, ka ārpuskārtas palīdzību var saņemt denacionalizētā nama īrnieks, kurš ir atsevišķi dzīvojoša pensijas vecumu sasniegusi persona vai atsevišķi dzīvojoša persona ar 1. vai 2. grupas invaliditāti, vai kura ģimenē ir vismaz viens nepilngadīgs bērns, ja Rīgas domes Administratīvā komisija saukusi pie administratīvās atbilstības dzīvojamās telpas izīrētāju par pamatpakalpojumu nenodrošināšanu īrniekam.

Visos gadījumos lēmumu par personas tiesībām saņemt ārpuskārtas palīdzību pieņem Rīgas domes Dzīvojamo telpu Izīrēšanas komisija. Lēmums tiek pieņemts, pamatojoties uz Rīgas domes Administratīvas komisijas un Rīgas Sociālā dienesta atzinumiem. Patlaban nav nevienas personas, kura reģistrēta 7. reģistrā un par kuru būtu pieņemts lēmums ārpuskārtas palīdzības sniegšanai, bet 1. reģistra ietvaros ārpuskārtas palīdzību, pamatojoties uz Izīrēšanas komisijas lēmumiem, gaida 25 personas (ģimenes).

Pieņemot lēmumu par personas tiesībām saņemt ārpuskārtas īres piedāvājumu, personai nemainās kārtas numurs reģistrā, tas ir, viņas vieta palīdzības saņemšanas reģistrā paliek nemainīga. Personas palīdzības saņemšanas reģistros tiek rindotas pēc to reģistrācijas datuma attiecīgajā palīdzības saņemšanas reģistrā, tas ir, kad tika saņemts personas iesniegums un visi nepieciešamie dokumenti par reģistrāciju attiecīgā veida palīdzības saņemšanai.

Katrs pats seko savai virzībai reģistrā

– Kurš konkrēti maina personas rindas numuru palīdzības saņemšanas reģistrā, pārceļot to uz priekšu vai uz beigām? Vai ir kontrole, lai izslēgtu korupciju šajā jautājumā?

– Kā jau iepriekš minēts, personas vieta palīdzības saņemšanas reģistrā ir pēc datuma, kad tika saņemts personas iesniegums un visi nepieciešamie dokumenti attiecīgā veida palīdzības saņemšanai. Lēmumu par personas tiesībām būt reģistrētai palīdzības saņemšanai pieņem departamenta komisija. Komisijas lēmumā tiek noteikts datums, ar kuru persona tiek iekļauta attiecīgā palīdzības saņemšanas reģistrā. Ja reģistrācijas datums atšķiras no iesnieguma iesniegšanas iestādē datuma, tad komisija savā lēmumā norāda, kāpēc persona tiek reģistrēta ar konkrēto datumu. Piemēram, personas iesniegums par reģistrāciju 1. reģistrā iestādē saņemts 15. jūlijā, bet lietā trūka obligāti nepieciešamās informācijas par personas ienākumu atbilstību maznodrošinātas ģimenes statusam un persona Sociālajā dienestā vērsās 1. augustā, tad persona palīdzības saņemšanas reģistrā tiks iekļauta ar 1. augustu. Šie apstākļi tiks norādīti komisijas lēmumā. Dati par komisijas pieņemtajiem lēmumiem tiek ievadīti pašvaldības dzīvokļu uzskaites un aprites sistēmā „Bridzis”. Katra mēneša pirmajā datumā sistēma aktualizē personu kārtas numurus reģistros, nemainot pārējos ierakstus. Ikviena palīdzības saņemšanai reģistrētā persona vietnē www.eriga.lv var sekot savai virzībai reģistrā.

Personu virzība reģistros uz augšu vai apakšu bez tiesiska pamata nav iespējama. Persona var kādu pavirzīt atpakaļ, ja ir atbilstošs administratīvās tiesas spriedums, ar kuru uzlikts par pienākumu reģistrēt personu attiecīgajā palīdzības saņemšanas reģistrā ar atpakaļejošu datumu.

Pastāv varbūtība, ka Administratīvā tiesa šodien vai nākotnē pieņems nolēmumu par personām, kuras apstrīdējušas līdz šim pieņemtos komisijas un Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta (turpmāk – departaments) lēmumus par atteikumu reģistrēt palīdzības saņemšanai. Parasti šajos gadījumos tiesa uzliek par pienākumu reģistrēt personu ar to datumu, kad viņa vērsās iestādē un saņēma atteikumu. Ja, piemēram, komisija un departaments pieņem personai nelabvēlīgu lēmumu par viņas 15.07.2017. iesniegumu, tad tiesa uzliks par pienākumu reģistrēt personu attiecīgajā palīdzības saņemšanas reģistrā ar 15.07.2017.

Persona var kādu pavirzīt atpakaļ, ja komisija pieņem lēmumu atcelt iepriekš pieņemtu lēmumu par personas izslēgšanu no palīdzības saņemšanas reģistra. Piemēram, persona piekrita īrēt konkrētu dzīvokli un Izīrēšanas komisija nolēma viņai šo dzīvokli izīrēt, kā rezultātā komisija pieņēma lēmumu par personas izslēgšanu, taču pēc šo lēmumu pieņemšanas persona atteicās no dzīvokļa īrēšanas un lūdza atjaunot viņu palīdzības saņemšanas reģistrā. Tādējādi komisijai jālemj, vai ir pamats atcelt lēmumu par personas izslēgšanu no palīdzības saņemšanas reģistra. Ja šāds lēmums tiek pieņemts nākamajā kalendārajā mēnesī, tad, personai atgūstot savu vietu reģistrā, par vienu vietu uz leju tiek pavirzītas aiz viņas esošās personas.

Jāpiebilst, ka šādi gadījumi nav bieži sastopami.

Pilnībā izslēgts, ka personas, kuras ar iesniegumu par reģistrāciju palīdzības saņemšanai vēršas patlaban, tiktu iekļautas palīdzības saņemšanas reģistrā ar atpakaļejošu datumu.

Vietu rindā pārdot nedrīkst

– Kurā reģistrā palīdzību var saņemt ātrāk?

– Šādi statistikas dati netiek uzskaitīti.

Palīdzības saņemšanas reģistri izveidoti pēc palīdzības veida un personu kategoriju kritērijiem.

Piemēram, palīdzības saņemšanas 6. reģistrs dzīvojamās telpas izīrēšanai pirmām kārtām pašvaldības noteiktām maznodrošinātu personu kategorijām tika izveidots, pieņemot Rīgas domes 21.04.2009. saistošos noteikumus Nr. 165. Patlaban šajā reģistrā tiek reģistrētas tikai maznodrošinātas daudzbērnu ģimenes, kuras atbilst pašvaldības saistošajos noteikumos noteiktajiem kritērijiem. Pašlaik īres piedāvājumus saņem personas, kuras palīdzības saņemšanas reģistrā reģistrētas no 2013. gada janvāra–februāra.

Savukārt 7. reģistrs izveidots ar 16.03.2004. saistošajiem noteikumiem Nr. 61, kad pirmo reizi tika pieņemts regulējums denacionalizēto namu īrnieku reģistrācijai palīdzības saņemšanai. Patlaban īres piedāvājumus saņemt personas, kuras palīdzības saņemšanas reģistrā reģistrētas no 2005. gada maija.

– Vai var pārdot savu vietu rindā?

– Nē, nevar.

– Vai persona pēc savas gribas var pāriet no viena reģistra uz citu?

– Nē, nevar. Likums paredz, ka persona var būt reģistrēta vienlaikus vairāku veidu palīdzības saņemšanai, bet pāriešana no viena reģistra uz citu nav iespējama. Katrā no veidiem persona tiek reģistrēta ar to datumu, kad tiek saņemts personas iesniegums par reģistrāciju attiecīgā veida palīdzības saņemšanai un saņemti visi šī veida palīdzības saņemšanai nepieciešamie dokumenti. Piemēram, persona jau vairākus gadus reģistrēta 7. reģistrā, bet patlaban sasniegusi pensijas vecumu un vēlas būt reģistrēta 1. reģistrā. Tas nozīmē, ka 1. reģistrā viņa tiks iekļauta ar jaunu datumu, vienlaikus saglabājot tiesības būt reģistrēta 7. reģistrā. Palīdzību gan varēs saņemt tikai viena reģistra ietvaros. Personai, saņemot palīdzību 7. reģistra ietvaros, komisija pieņems lēmumu par viņas izslēgšanu gan no 1., gan 7. reģistra.

– Kādā veidā var ātrāk pavirzītiest rindā uz augšu. Vai tas ir iespējams, atsakoties no trīsistabu dzīvokļa saņemšanas un lūdzot piedāvāt īrēšanai vienistabas dzīvokli?

– Nē, šāda situācija nav pieļaujama. Saistošajos noteiktumos noteikts, kāds dzīvoklis pēc labiekārtojuma un istabu skaita, ņemot vērā ģimenes sastāvu un personas veselības stāvokli, jāpiedāvā katrā reģistrā reģistrētajām personām. Persona var izteikt vēlmi saņemt mazākas platības dzīvokli, nekā viņai ir tiesības saņemt saskaņā ar saistošo noteikumu nosacījumiem, taču tas ne vienmēr var paātrināt palīdzības saņemšanu. Piemēram, patlaban pirmais pretendents trīsistabu dzīvokļa īres piedāvājuma saņemšanai 7. reģistrā ir ģimene ar 75. kārtas numuru. Ja viņi izteiks vēlmi saņemt īres piedāvājumu par vienistabas dzīvokli, tad būs jāsagaida, kamēr ar šādu dzīvokli tiks nodrošinātas pirms viņiem reģistrētās 63 personas (ģimenes), kuras ir tiesīgas saņemt šādu īres piedāvājumu, vai arī tās likumā noteiktā kārtībā atteiksies no attiecīgā īres piedāvājuma. Ja parādīsies brīvs trīsistabu dzīvoklis, atbilstoši saistošajos noteikumos noteiktajai sadalei tas tiks iedalīts piedāvāšanai 7. reģistrā reģistrētajām personām, tad ģimene ar pašlaik esošo 75. kārtas numuru būs kā pirmie pretendenti trīsistabu dzīvokļa īrēšanai un saņems šo īres piedāvājumu. Personām, kuras pirms viņiem pretendē uz vienistabas vai divistabu dzīvokļa īres piedāvājuma saņemšanu nesaņems trīsistabu dzīvokļa īres piedāvājumu.

Mainoties ģimenes sastāvam, var mainīties arī piedāvājamā dzīvokļa lielums. Ja ģimene, kurā patlaban ir māte un viņas bērns, kas vecāks par septiņiem gadiem, pretendē uz divistabu dzīvokli, tad, piemēram, dēlam patstāvīgi pārceļoties uz citu dzīvojamo telpu, viņš tiks izslēgts no 7. reģistra, bet māte šī reģistra ietvaros varēs pretendēt uz vienistabas dzīvokļa īri.

– Personai, atsakoties no īres piedāvājuma jaunuzceltā mājā un piekrītot īrēt otrreizējai īrēšanai nodotu dzīvokli, ir iespējams ātrāk pavirzīties rindā?

– Nē, nav iespējams, jo dzīvokļu sadale nenotiek pēc šādiem principiem. Vienīgais nosacījums, dzīvoklim jābūt atzītam par dzīvošanai derīgu. Neviens no normatīvajiem aktiem neparedz, ka palīdzības saņemšanai reģistrētajām personām jāpiedāvā īrēšanai dzīvoklis, kas atrodas jaunuzceltā mājā.

Kam ir tiesības uz municipālo dzīvokli?

– Cik lēmumu par personu reģistrāciju palīdzības saņemšanai ir pieņemti 2017. gadā, un kādi ir biežākie atteikuma iemesli?

– Statistikas datu uzskaite par komisijas pieņemtajiem lēmumiem atteikt reģistrēt personu (ģimeni) palīdzības saņemšanas reģistros netiek veikta. Komisija 2017. gadā atbilstoši savai kompetencei 56 sēdēs izskatīja 2528 jautājumus.

Vienīgais iemesls, kāpēc komisija atsaka reģistrēt personu, ir fakts, ka visi lietas apstākļi neatbilst personai labvēlīga lēmuma pieņemšanai. Komisija pieņem lēmumu par atteikumu reģistrēt personu, ja lietā netiek iegūta visa obligāti nepieciešamā informācija, kas atbilstoši normatīvajiem aktiem apliecina personas (ģimenes) tiesības būt reģistrētai palīdzības saņemšanai. Piemēram, komisija nav ieguvusi apliecinājumu vienam no obligāti nepieciešamajiem kritērijiem – par personas ienākumu atbilstību maznodrošinātas personas statusam, līdz ar to, neskatoties, ka persona atbilst pārējiem kritērijiem, nevar pieņemt personai labvēlīgu lēmumu.

– Vai 2017. un 2018. gadā palīdzības saņēmēju skaits samazinājās?

– Līdz 2018. gada 1. janvārim palīdzības saņemšanas reģistros bija reģistrētas 3409 personas (ģimenes). Salīdzinājumam, līdz 2017. gada 1. janvārim palīdzības saņemšanas reģistros bija reģistrētas 3631 personas (ģimenes).

Palīdzības saņemšanai tiek reģistrētas tikai tās personas, kuras vērsušās ar iesniegumu iestādē un ar komisijas lēmumu atzītas par tiesīgām būt reģistrētas attiecīgā veida palīdzības saņemšanai. Personas reģistrācija attiecīgajā palīdzības saņemšanas reģistrā negarantē, ka viņa saņems šo palīdzību. Kamēr persona gaida palīdzības saņemšanu, viņai jāatbilst tiem nosacījumiem, kas bija par pamatu reģistrācijai palīdzības saņemšanai. Mainoties šiem apstākļiem, persona zaudē tiesības būt reģistrēta palīdzības saņemšanai. Piemēram, ja persona gaida palīdzības saņemšanu 7. reģistra ietvaros un iegūst īpašumā dzīvokli, tad komisija lemj par viņas izslēgšanu no palīdzības saņēmēju reģistra. Persona nevar saņemt minēto palīdzību, ja viņai pieder dzīvokļa īpašums. Ļoti biežs iemesls personu izslēgšanai no palīdzības saņemšanas reģistriem ir apstāklis, ka personas nav reaģējušas uz Dzīvokļu pārvaldes paziņojumu par nepieciešamību vērsties Sociālajā dienestā, lai noformētu izziņu par ienākumu atbilstību maznodrošinātā statusam vai denacionalizēto namu īrnieki noformētu viņiem vajadzīgo izziņu par ienākumu atbilstību.

Dzīvot var arī bez durvīm?

– Cik dzīvokļu rīdziniekiem tiek iedalīti gadā?

– Izīrēšanas komisija 2017. gadā pieņēma lēmumus par 460 dzīvojamo telpu izīrēšanu palīdzības saņemšanai reģistrētajām personām.

Izīrēšanas komisija laika posmā no 2018. gada 1. janvāra līdz šim pieņēmusi 177 lēmumus par dzīvojamās telpas izīrēšanu palīdzības saņemšanai reģistrētajām personām.

– Cilvēki sūdzējās, ka īrēšanai tiek piedāvāti dzīvokļi sliktā tehniskā stāvoklī – bez remonta, logiem un durvīm. Vai pašvaldības dzīvojamā fonda stāvoklis ir uzlabojies? Kāpēc departaments uzskata, ka dzīvoklī var dzīvot, bet cilvēki saka – nevar?

– Dzīvokļi īrēšanai tiek piedāvāti, ja attiecīgā dzīvokļa pārvaldnieks aktā par brīvās dzīvojamās telpas apsekošanu norādījis, ka tas ir derīgs dzīvošanai. Apstāklis, ka dzīvoklim nepieciešams lielāka vai mazāka mēroga remonts vai vienkārši iepriekšējie īrnieki nav pienācīgi uzkopuši dzīvoklī esošās iekārtas, nepadara dzīvokli par dzīvošanai nederīgu. Arī Administratīvā tiesa vairakkārt pieņēmusi nolēmumus, ar kuriem noraidījusi personu pieteikumus gadījumos, kad viņām tika izteikti īres piedāvājumi par dzīvokļiem, kuros nepieciešams lielāks vai mazāks kosmētiskais remonts. Šis apstāklis nepadara dzīvokli par dzīvošanai nederīgu.