Aleksandrs Sakovskis: „aizstāvēt Iedzīvotājus ir Saeimas pienākums!”

Likumprojekts Dzīvojamo telpu īres likums kā ekspertos, tā īrniekos raisa nopietnas bažas

Latvijā turpinās darbs pie jaunā Dzīvojamo telpu īres likuma izstrādes, un, ja tas tik tiešām stāsies spēkā, nopietni tiks skartas visu iesaistīto intereses, tostarp īrnieku. Ekonomikas ministrijas pārstāvji rīkotajā konferencē par nekustamā īpašuma jautājumiem Rīgā nesen paziņoja, ka likumprojekts gaida izskatīšanu valdībā un tālāku nodošanu attiecīgajai Saeimas komisijai.

Atgādinām, ka pašlaik spēkā esošais likums, kurš regulē izīrētāja un īrnieku attiecības Latvijā, ir pieņemts deviņdesmito gadu beigās. Saprotams, daudz kas var būt novecojis, to nākas atjaunināt. Ekonomikas ministrija ir centusies rakstīt jaunu likumu jau otro reizi, kā izrādās, arī šoreiz – ne visai veiksmīgi.

Lasīt tālāk...

Kādai jābūt karstā ūdens temperatūrai?

Vai labojumi dzīvojamo māju sanitārās apkopes noteikumos stāsies spēkā?

„Iepriekšējā avīzē Darīsim Kopā! bija publikācija par pasākumiem cīņā ar Latvijā izplatījušos leģionelozi izraisošo baktēriju. Esmu daudz dzirdējis, ka šī bīstamā baktērija dzīvojot daudzdzīvokļu māju karstā ūdens cauruļvados un vienīgais veids, kā to iznīcināt, ir paaugstināt karstā ūdens temperatūru.

Jūs rakstījāt, ka Ministru kabinets martā ir pieņēmis noteikumus, kas pārvaldniekiem uzliek par pienākumu karstā ūdens temperatūru paaugstināt līdz +55º C.

Lasīt tālāk...

Ūdens: mums draud atslēgšana

„Nesen visu dzīvokļu iemītnieki mūsu mājā saņēma paziņojumu no Rīgas ūdens, kurā bija teikts, ka mūsu pārvaldnieks jau pusgadu nav maksājis rēķinus par ūdeni un kanalizāciju. Vaicāts, kāpēc netika maksāts, pārvaldnieks atbildēja, ka četriem dzīvokļiem ir 1700 eiro liels parāds, tāpēc arī par ūdeni nav samaksāts. Ko darīt cilvēkiem, kuri par šo pakalpojumu ir norēķinājušies? Kā izvairīties no ūdensapgādes atslēgšanas?”

Uz lasītāju jautājumiem atbild jurists Juris Sokolovskis.

Nepatīkama situācija. Iesaku mājas iemītniekiem sazināties ar citiem pakalpojumu sniedzējiem (piemēram, AS Rīgas siltums) un noskaidrot, vai tie saņem naudu no jūsu pārvaldnieka. Tā kā daļa iedzīvotāju turpina maksāt, naudai ir jānonāk pie pakalpojumu sniedzējiem, lai arī ne pilnā apjomā.

Lasīt tālāk...

Jumts: kāpēc nav garantijas remonta?

„Vasarā būvnieki pabeidza jumta nomaiņu mūsu piecstāvu mājai. Attiecīga komisija parakstīja aktu par jumta pieņemšanu ekspluatācijā. Jumta pieņemšanas akts tika parakstīts sausā un karstā laikā, bet jau tad, kad bija pirmais lietus, atklājās, ka vietās, kur šīferis piestiprināts jumta latām, ūdens sūcas cauri. Sijas sūces vietās ir kļuvušas mitras, skaidrs, ka pēc dažiem gadiem koks būs sapuvis un jumta segums iebruks. Arī pats šīferis ir zemas kvalitātes, tajā ir mikroplaisas.

Atbildot uz mājas iedzīvotāju sūdzību, būvfirma apsolīja divu mēnešu laikā defektus likvidēt, taču līdz šim neko nav darījusi. Tagad arī uz sūdzībām būvnieki vairs neatbild. Faktiski defektus nemaz nav iespējams novērst, jo šīferis latām ir piestiprināts pavirši. Jau pēc pirmā atkušņa nācās konstatēt, ka sijas ir mitras absolūti visās šīfera piestiprināšanas vietās.

Lasīt tālāk...

Kopīpašums: par ko tādi rēķini?

„Labdien! Man pieder dzīvoklis ar ieeju no ielas un nedzīvojamā telpa, kurā uzstādīti atsevišķi siltumenerģijas patēriņa skaitītāji. Vai man jāmaksā par kāpņu telpas apkuri, ja es kāpnes nelietoju?” Tamāra

Uz lasītāju jautājumiem atbild jurists Juris Sokolovskis.

Lasīt tālāk...

Apkure: radiatoru nav, rēķini pienāk

„Mūsu daudzdzīvokļu māja tiek apkurināta, izmantojot gāzes katlu. Es mājoju dzīvoklī, kurā apkures vispār nav – nav ne radiatoru, ne apkures stāvvada (tas beidzas apakšējā kaimiņa dzīvoklī). Sākumā no manis neprasīja nekādu maksu par apkuri, bet pēdējā laikā saņemu rēķinus par 10% no summas, ko maksā pārējie iedzīvotāji. Vai tas ir pareizi?”

Uz lasītāju jautājumiem atbild jurists Juris Sokolovskis.

Lasīt tālāk...