Siltā grīda dzīvoklī un maksa par apkuri

„Daudzdzīvokļu mājā kaimiņš no apkures sistēmas jau daudzu gadu garumā ierīkojis silto grīdu,” raksta Rudīte. „Apsaimniekotājs – pašvaldības uzņēmums – visu šo gadu laikā nav pat mēģinājis novērst šādas prettiesiskas darbības. Uz iedzīvotāju sūdzībām par nepietiekamu siltumu atsevišķos dzīvokļu īpašumos reaģējis, norādot, ka, lūk, konkrētā īpašumā no apkures sistēmas ir ierīkota siltā grīda – ko jūs gribat! Situācijas uzlabošanai uz atsevišķiem stāvvadiem no mājas uzkrājuma naudas ir uzlikti sūkņi, radot papildu izmaksas par to iegādi, elektrības padevi un tehnisko apkopi.

Mēs, dzīvokļu īpašnieki, nolēmām rīkoties – sertificēts inženieris veica apkures sistēmas apsekošanu, ne tikai konkrēto dzīvokļa īpašumu, bet arī mājas kopumā. Konstatētās problēmas atspoguļoja savā atzinumā (24.08.2017.). Fakti par secināto tika iesniegti gan apsaimniekotājam, gan pašvaldībai, jo notikusi patvaļīga būvniecība, – būtu jānoformē administratīvā pārkāpuma protokols ar situācijas izklāstu un termiņu problēmas novēršanai. Neviens to neizdarīja. Dzīvokļu īpašnieku vairākums aptaujā nolēma, ka par bezkaunību un patvaļu atsevišķā dzīvokļa īpašniekam apkurei piemērojams koeficients 2. Aptaujas rezultātus nodevām apsaimniekotājam un pašvaldībai.

Apsaimniekotājs informāciju tālāk nodeva siltuma piegādes uzņēmumam, lai, izrakstot kārtējos rēķinus, tiktu ņemts vērā dzīvokļu īpašnieku vairākuma lēmums un veikts arī pārrēķins par iepriekšējo periodu, kad fakts nostiprināts sertificēta inženiera atzinumā.

Saņēmām atbildi no siltuma piegādes uzņēmuma, ka dzīvokļu īpašnieku balsošanas protokols nav pamats apkures maksas palielināšanai atsevišķā dzīvokļa īpašumā, kur no apkures sistēmas ierīkota siltā grīda. Savukārt pašvaldība atbildēja (21.03.2018.), ka būvvalde ir brīdinājusi dzīvokļa īpašnieku un pārkāpums tiks novērsts līdz šī gada 1. jūlijam. Mums ir nesaprotama pašvaldības iecietība konkrētajā gadījumā, kad ir noticis rupjš pārkāpums.

Ņemot vēra iepriekš izklāstītos apstākļus, vai tiešām dzīvokļu īpašnieku balsojums nav jāņem vērā šādos gadījumos, jo MK noteikumos Nr. 524 „Kārtība, kādā nosaka, aprēķina un uzskaita katra dzīvojamās mājas īpašnieka maksājamo daļu par dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem” ir iekļautas dažādas metodikas, bet tas ir tiem gadījumiem, kad tiek uzskatīts, ka apkures sistēma nav patvaļīgi pārbūvēta.

Apzināmies, ka, dibinot biedrību, situāciju būtu iespējams risināt mazliet vieglāk. Vai šajā gadījumā visas iestādes – pašvaldība, apsaimniekotājs un siltuma piegādes uzņēmums, kas arī ir pašvaldības kontrolē, – visu ir izdarījušas tiesiski pareizi, jo pārējo dzīvokļu īpašnieki arvien ir situācijas ķīlnieki, joprojām maksājot par kaimiņa silto grīdu, samazināto caurplūdi, kā rezultātā apkures temperatūra sistēmā samazinās, palielinot kopējās apkures un elektrības izmaksas?

Vēlamies saņemt arī Ekonomikas ministrijas speciālistu skaidrojumu par MK noteikumu Nr. 524 piemērošanu šādos gadījumos, jo ir situācijas, kad dzīvokļu īpašnieki ir veikuši patvaļīgas pārbūves, izjaucot mājas kopējo sistēmu, palielinot kopējās siltumenerģijas izmaksas.

Tiesvedība šādās situācijās nav bieža, bet viss virzās uz to, ka būsim spiesti aizstāvēt savas tiesības tiesā. Varbūt ir kāds jurists, kas būtu ieinteresēts paplašināt profesionālo pieredzi, piedaloties dzīvokļu īpašnieku vairākumam labvēlīga rezultāta sasniegšanā?”

Atbild Evita Urpena, Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja:

– Par iekšējo inženiertīklu (apkures sistēmas) pārbūvi jāuzsver, ka MK 09.05.2017. noteikumu Nr. 253 „Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumi” (turpmāk – noteikumi Nr. 253) 6. punktā noteikti gadījumi, kad nav nepieciešams izstrādāt būvniecības ieceres dokumentāciju, proti, iekšējo inženiertīklu būvdarbiem. Savukārt noteikumu 15. punktā noteikts, kad būvvaldē iesniedzama apliecinājuma karte, proti, iekšējā inženiertīkla atjaunošanai, ierīkošanai, nojaukšanai vai pārbūvei, ja šiem būvdarbiem ir paredzēts publisko tiesību juridiskās personas vai Eiropas Savienības politikas instrumentu līdzfinansējums. Jāņem vērā – ja iekšējā inženiertīkla būvdarbiem apliecinājuma karte nav nepieciešama, šos būvdarbus veic saskaņā ar atbilstoša būvspeciālista vai būvkomersanta izstrādātu iekšējo inženiertīklu novietojuma plānu, kurā norādīts iekšējā inženiertīkla novietojums būvē vai telpu grupā, būves stāva plānā vai telpu grupas plānā. Novietojuma plāns ir saskaņojams ar būves vai telpu grupas īpašnieku vai, ja tāda nav, – ar tiesisko valdītāju, tajā ietver izstrādātāja apliecinājumu par tā atbilstību normatīvo aktu prasībām, un tas nav saskaņojams ar būvvaldi. Novietojuma plānam pievieno izvērtējumu par iekšējo inženiertīklu atjaunošanas vai pārbūves ietekmi uz pakalpojuma pieejamību, ja plānota daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas koplietošanas iekšējā inženiertīkla atjaunošana vai pārbūve, un būves nesošajām konstrukcijām. Vienu novietojuma plāna eksemplāru būvniecības ierosinātājs iesniedz pakalpojuma sniedzējam, kurš būves iekšējo inženiertīklu izmanto vai izmantos pakalpojuma sniegšanai. Būvvalde ir tiesīga prasīt iesniegt tai novietojuma plāna un noteiktā izvērtējuma dublikātu vai kopiju un veikt būvdarbu tiesiskuma kontroli (noteikumu Nr. 253 17. punkts).

Atbilstoši Būvniecības likuma 18. panta otrajai daļai būvdarbi, kas uzsākti vai tiek veikti bez būvatļaujas vai pirms tam, kad būvatļaujā, apliecinājuma kartē vai paskaidrojuma rakstā izdarīta atzīme par attiecīgo nosacījumu izpildi, gadījumos, kad attiecīgie lēmumi saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir nepieciešami, kā arī būvdarbi, kas neatbilst būvprojektam un normatīvo aktu prasībām, ir kvalificējami kā patvaļīga būvniecība. Patvaļīga būvniecība ir arī būves vai tās daļas ekspluatācija neatbilstoši projektētajam lietošanas veidam vai būvdarbi, kas uzsākti bez attiecīgas projekta dokumentācijas, ja tāda nepieciešama saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

Līdz ar to, ja daudzdzīvokļu ēkā ir pārbūvēti apkures sistēmas inženiertīkli bez atbilstošas dokumentācijas, tā kvalificējama kā patvaļīga būvniecība. Būvvaldei, lemjot par patvaļīgu būvniecību, ir tiesības noteikt saprātīgu termiņu patvaļīgas būvniecības novēršanai, piemēram, izstrādāt atbilstošu dokumentāciju un to saskaņot ar iesaistītajām pusēm vai uzdot veikt atbilstošus būvdarbus (atjaunojot iepriekšējo stāvokli).

Ministru kabineta 2015. gada 15. septembra noteikumi Nr. 524 „Kārtība, kādā nosaka, aprēķina un uzskaita katra dzīvojamās mājas īpašnieka maksājamo daļu par dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem” neparedz metodiku lasītāja aprakstītajam gadījumam. Siltumenerģijas aprēķina korekcijas koeficienti ir paredzēti tikai gadījumam, ja atsevišķā īpašuma īpašnieks ir atslēdzies no centralizētās siltumapgādes, vai arī saistībā ar nedzīvojamo telpu un mākslinieka darbnīcu apkures patēriņa korekcijas koeficientu piemērošanu. Tomēr, iespējams, ja konkrētās situācijas apstākļi to atļauj, ir piemērojams šo noteikumu 23. punkts, kas noteic, ka gadījumā, ja, nosakot maksājamo daļu, tiek izmantota siltumenerģijas uzskaites (sadales) kārtība, kas nav minēta šo noteikumu 19. punktā, dzīvojamās mājas īpašnieki var vienoties arī par citas, šo noteikumu pielikumos neminētas siltumenerģijas patēriņa metodikas izmantošanu, ja tiek ievēroti šo noteikumu pielikumos minētajās metodikās noteiktie siltumenerģijas sadales aprēķinu principi.