Nekustamā īpašuma apdrošināšana: kas vainīgs pie applūdināšanas?

„Kaimiņam plīsa stāvvada caurule, un man applūda vannas istaba. Mans dzīvoklis ir apdrošināts, taču apdrošināšanas sabiedrība atteicās kompensēt sabojātās sienas remonta izdevumus, atteicās arī namu pārvalde. Ieteica runāt ar kaimiņu, bet par ko tad es maksāju apdrošinātājiem?”

Uz lasītāju jautājumiem atbild jurists Juris Sokolovskis.

Par ko mēs maksājam apdrošināšanas sabiedrībai? Šis jautājums katram būtu jānoskaidro pirms apdrošināšanas polises pirkšanas. Parasti dzīvokļu īpašnieki cenšas pirkt vislētāko apdrošināšanu un paraksta līgumu par visai ierobežotu apdrošināšanas sabiedrības pakalpojumu klāstu, turklāt dokumentu paraksta, tekstā pat neieskatoties.

Lasīt tālāk...

Parādi: maznodrošinātie arī maksā

„Sakiet, lūdzu, vai maznodrošinātajiem un trūcīgajiem Latvijas iedzīvotājiem paredzēti atvieglojumi tiesāšanās izdevumu samaksā? Mans brālis jau ilgus gadus ir bezdarbnieks, viņam iekrājies parāds par apkuri, un namu pārvalde iesniedza prasību tiesā. Tiesu izpildītāja pavēstīja, ka brālim jāsamaksā ne tikai parāds, bet arī tiesas izdevumi, kas veido trešo daļu no parāda summas. Vai tas ir pareizi? Vai šādiem cilvēkiem pienākas kādi atvieglojumi?” Ludmila

Uz lasītāju jautājumiem atbild jurists Juris Sokolovskis.

Lasīt tālāk...

Kaimiņi: troksnis un smirdoņa apakšējā dzīvoklī

„Iesakiet, lūdzu, kā rīkoties. Mēs dzīvojam otrajā stāvā. Apakšējie kaimiņi (piecu cilvēku ģimene, viens no ģimenes locekļiem ir septiņus gadus vecs bērns) sagādā galvassāpes visai mājai. Piedevām tam, ka viņi smēķē un tabakas dūmi caur ventilācijas šahtu ieplūst augšējos dzīvokļos, viņi pienācīgi nerūpējas par saviem mājdzīvniekiem. Suņa un smēķu smaka ir tik briesmīga, ka mēs nevaram atvērt logus.

Laiku pa laikam ģimene rīko skaļas dzīres ar mūziku un kautiņiem. Mums ir četrus gadus vecs bērns, bet uz visiem lūgumiem nogriezt mūziku klusāk kaimiņi atbild ar rupjībām. Mēs saprotam, ka visas šīs nejēdzības notiek privātā teritorijā, bet kā lai mēs dzīvojam?”

Lasīt tālāk...

Strīds: cik maksā „salabšana” ar pārvaldnieku?

„Mūsu ģimenei bija iekrājies 1127 eiro liels parāds par komunālajiem pakalpojumiem, un kooperatīvs mūs iesūdzēja tiesā. Parādu paguvām samaksāt līdz tiesai un domājām, ka ar to visas nepatikšanas beigušās, taču tagad kooperatīvs prasa papildus vēl samaksāt 338 eiro, ko tas esot iztērējis, lai samaksātu tiesas izdevumus. Līdzīgu papīru saņēmām arī no tiesas. Ko darīt? Kooperatīvs taču pats vainīgs, ja sadomāja ar mums tiesāties... Vai pārvaldniekam ir tiesības piedzīt no mums paša izdevumus?” Alla

Uz lasītāju jautājumiem atbild jurists Juris Sokolovskis.

Lasīt tālāk...

Trokšņa piesārņojums: kā no tā izvairīties?

Pārlieku liels troksnis iespaido dzirdi, atstāj iespaidu uz miegu un vispārējo veselības stāvokli. Taču tas nav vienīgais ļaunums. Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem, gandrīz 2% visu nāves gadījumu cēlonis ir liels troksnis

Latvijā spēkā esošajos normatīvos noteikts, ka trokšņa līmenis nedrīkst pārsniegt 60 decibelus (dB) dienā un 30 dB nakts stundās. Mūsu lasītāji bieži žēlojas par neciešamiem dzīves apstākļiem, ko rada vienu stāvu augstāk dzīvojoša zīdaiņa raudas vai maza bērna solīšu radītā dipoņa. Pat tāds troksnis kā kaimiņa suņa rejas viņiem traucē gulēt, koncentrēties un izraisa galvassāpes. Cik liels troksnis ir kaitīgs cilvēka veselībai?

Medicīniski pētījumi apstiprina, ka skaļš troksnis ir viens no draudiem veselībai. Pastāv termins trokšņa piesārņojums, kas ietver ne tikai sadzīves radītos, bet arī vides trokšņus, kas sevišķi jūtami pilsētās, rūpnieciskos centros, satiksmes maģistrāļu tuvumā u. c. Ilgstoša atrašanās trokšņa ietekmē bojā dzirdi, cilvēks var saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām, var attīstīties hipertonija, tiek ietekmēta vielmaiņa, vairogdziedzera un smadzeņu darbība, var vājināties atmiņa un pazemināties darbaspējas. No trokšņa radītā stresa rodas bezmiegs un apetītes zudums. Augsts trokšņa līmenis var izsaukt gastrītu, kas veicina kuņģa čūlas attīstību, iespējamas psihiska rakstura saslimšanas.

Lasīt tālāk...

„Baroni” pret Saeimu – kurš kuru?

Zem daudzdzīvokļu mājām esošās zemes īpašnieki bez cīņas nevēlas atteikties no superpeļņas, tādēļ apstrīd Saeimas pieņemto lēmumu par nomas maksas samazināšanu. Ar ko tas beigsies?

Martā Satversmes tiesa sāka izskatīt lietu par nomas maksas apmēra samazināšanu zemei zem daudzdzīvokļu mājām. Atgādināsim, ka Saeima pagājušajā gadā pieņēma grozījumus likumos Par valsts un pašvaldības dzīvojamo māju privatizāciju un Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās. Grozījumi noteica, ka nomas maksas apmērs samazināsies no 6% līdz 3% no zemesgabala kadastrālās vērtības gadā. Zemju īpašniekiem šādi grozījumi nav pieņemami, tādēļ viņi ir vērsušies Satversmes tiesā.

Spēles likme – miljoni!

Pēc būtības likuma grozījumi jau ir stājušies spēkā, jo, sākot ar 2018. gada 1. janvāri, nomas maksa tiek rēķināta pēc likmes – 5% gadā. Vēl pēc diviem gadiem likmei jāsasniedz tās vēsturiskā robeža – 3% no kadastrālās vērtības gadā. Uz spēles burtiskā nozīmē ir likti miljoni.

Lasīt tālāk...