Kā krāpnieki mājas iedzen parādos?
- Detaļas
- Kategorija: Namu pārvalde
- Publicēts 19 Janvāris 2018
Aleksandrs Sakovskis: „Cilvēki, lūdzu, paši sekojiet tam, vai pārvaldniekam samaksātā nauda nonāk līdz komunālo pakalpojumu piegādātāju kontiem!”
Skumji, bet nekas nemainās. Latvijā atkal ir gadījumi, kad pārvaldnieki strādā negodīgi – saņemot dzīvokļu īpašnieku apmaksu, nesteidzas veikt norēķinus ar komunālo pakalpojumu piegādātājiem. Gadās, ka dzīvokļu īpašnieki attopas tikai pēc pārvaldnieka bankrota un pēc tam ir spiesti uzaudzēto komunālo pakalpojumu parādu samaksāt otrreiz.
Māja Rīgā, Hipokrāta ielā 23, janvāra sākumā nomainīja apsaimniekotāju. Iepriekš 72 dzīvokļu māju apsaimniekoja SIA LT. Mājas valdes loceklis Anatolijs Jefimovs pastāstīja, ka jau pirms kāda laika kopā ar kaimiņiem ir pamanījuši apsaimniekotāja darbā aizdomīgas pazīmes.
Iedzīvotāji cīnās ar ūdens korekciju
- Detaļas
- Kategorija: Namu pārvalde
- Publicēts 19 Janvāris 2018
Daudzdzīvokļu mājas Dzelzavas ielā Mājas komiteja no Valsts kancelejas saņēmusi cerīgu atbildi: „Gaidiet, drīz sekos lielas izmaiņas!”
Avīzes redakcijā vērsās daudzdzīvokļu mājas Dzelzavas ielā Mājas komitejas priekšsēdētājs Artūrs Krūskops. Viņš pastāstīja, ka šīs mājas dzīvokļu īpašnieki ne pirmo gadu sarakstās ar valdību, prasot likumdevēja līmenī atcelt iedzīvotājiem pienākumu apmaksāt tā saucamo ūdens korekciju. Pārsteidzošākais ir tas, ka Krūskopa kungs ir saņēmis uzmundrinošu vēstuli no Valsts kancelejas, kurā teikts, ka līdz 2018. gada maija beigām Ekonomikas ministrijai ir pienākums izstrādāt jaunus ūdensapgādes apmaksas principus daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās. Pašlaik nekas nav skaidri zināms – iespējams, cīņa ar ūdens korekciju būs uzvarēta uz visiem laikiem, iespējams, ka jaunie noteikumi radīs jaunas problēmas. Krūskopa kungs stāsta, kā dzīvokļu īpašnieki cīnās ar pastāvošo sistēmu.
Iedzīvotājus piespiedīs pārbaudīt elektrības vadus?
- Detaļas
- Kategorija: Likumi
- Publicēts 19 Janvāris 2018
Latvijā ir stājušies spēkā grozījumi Ugunsdrošības likumā, kuri noteic, ka dzīvokļu un privātmāju īpašniekiem ir pienākums vienu reizi 10 gados pārbaudīt vadu stāvokli savā īpašumā. Šo darbu atļauts veikt tikai sertificētam elektriķim, jo viņam ir tiesības izsniegt pārbaudes aktu.
Ugunsdzēsēji brīdina, ka minēto prasību nepildīšanas gadījumā dzīvokļa īpašnieks var saņemt sodu no 30–280 eiro. Jābrīdina, ka šāda pārbaude ir saistīta ar izmaksām – pārbaude divistabu dzīvoklī maksimāli varētu maksāt 100 eiro.
Zemes noma: kādi jaunumi?
- Detaļas
- Kategorija: Tarifi
- Publicēts 19 Janvāris 2018
Ne tikai Rīgā, bet visā Latvijā tūkstošiem māju atrodas uz trešajām personām piederošas zemes, kā rezultātā dzīvokļu īpašnieki ir spiesti regulāri maksāt zemes nomas maksu. Beidzamo desmit gadu laikā šie rēķini ir tikai palielinājušies, bet tagad ir cerības, ka nomas maksa samazināsies.
„Pagājušā gada rudenī jūsu avīzē bija rakstīts, ka Saeima ir pieņēmusi grozījumus likumā, kurš nosaka maksimālo nomas maksas likmi zemei zem daudzdzīvokļu mājām, – raksta mūsu lasītājs Dainis Semenovs. – No 2018. gada 1. janvāra maksimālā gada likme no 6% no zemes kadastrālās vērtības ir samazināta uz 5%. Vēlos uzzināt, vai par šiem grozījumiem ir informēts pašvaldības apsaimniekošanas uzņēmums Rīgas namu pārvaldnieks un kad tas grasās samazināt rēķinus?”
Uz jautājumu atbild uzņēmuma Rīgas namu pārvaldnieks pārstāvis Krists Leiškalns:
Dzīvokli saņēmu mantojumā, tagad gaidu nepatikšanas!
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts 19 Janvāris 2018
„Esmu nonācis sarežģītā situācijā – saņēmu mantojumā dzīvokli, taču patlaban nevēlos to reģistrēt kā savu īpašumu zemesgrāmatā. Vai man ir tiesības šo dzīvokli izīrēt, ja pēc dokumentiem vēl neskaitos tā īpašnieks?”
Uz lasītāja jautājumu atbild jurists Aleksandrs Kvedars:
– Nē, šai personai nav tiesību izīrēt dzīvokli, jo saskaņā ar Civillikuma 994. pantu par nekustamā īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemesgrāmatā. Cilvēkam, kurš saņem mantojumā nekustamo īpašumu, vispirms jānokārto visas ar iegūstamo īpašumu saistītās formalitātes pie zvērināta notāra un pēc tam tas jāreģistrē zemesgrāmatā. Pirms reģistrēšanas zemesgrāmatā cilvēks nevar brīvi rīkoties ar šo īpašumu, tostarp to pārdot, dāvināt, izīrēt, ieķīlāt bankā utt.
Kā maksāt par atkritumu izvešanu un lifta apkalpošanu?
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts 19 Janvāris 2018
„Mūsu mājas pārvaldnieks nepilda Ministru kabineta noteikumus, kuri noteic, ka maksa par atkritumu izvešanu un liftu apkalpošanu aprēķināma pēc dzīvoklī deklarēto personu skaita. Ar aizrādījumiem pie sava apsaimniekotāja esam vērsušies vairākkārt, taču viņš spītīgi minēto pakalpojumu apmaksu turpina aprēķināt pēc faktiskā dzīvokļu skaita mājā. Esmu vientuļa pensionāre, un man ir svarīgi, lai normatīvie akti tiktu ievēroti. Ko darīt? Elena Kalniņa.”
– Vispirms paskaidrojam, ka Ministru kabineta noteikumi Nr. 1013 Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu neparedz kārtību, kā dzīvokļu īpašniekiem jānorēķinās par lifta tehniskās uzturēšanas izdevumiem.
Metīsi izsmēķus pa logu? Vari zaudēt dzīvokli!
- Detaļas
- Kategorija: Ir problēma!
- Publicēts 19 Janvāris 2018
„Varu piekrist, ka Latvijā jau nedaudz ir „iedzīvojies” aizliegums smēķēt daudzdzīvokļu māju kāpnēs, koridoros un citās koplietošanas telpās. Taču mūsu mājā Ieriķu ielā 21 ir izveidojusies citāda situācija: mans kaimiņš no otrā stāva savā dzīvoklī smēķē, dūmi ieplūst manā dzīvoklī, bet zāliens zem logiem ir nosēts ar izsmēķiem.
Es vairs nevaru turēt atvērtu logu, bet no pirmā stāva neatliek nekas cits kā vērot izsmēķiem piemētāto zālienu. Mani logi atrodas zemu – tuvu zemei, tādēļ gan smaka, gan skats ir riebīgs.