Apkures sezona: kāda tā ir Rīgā?

Iedzīvotāji joprojām par apkuri ir parādā vairākus miljonus.

Pavasaris šogad mūs iepriecina – jau maija vidū ir sākusies klimatiskā vasara. Šajos apstākļos uzņēmums Rīgas siltums apkures sezonu beidza ļoti ātri. Ja pagājušajā gadā apkuri atslēdza tikai 15. maijā, tad šogad radiatoros siltuma vairs nebija jau 26. aprīlī. 2017./2018. gada apkures sezona ilga 204 dienas. Salīdzinājumam – iepriekšējā sezonā mēs siltumu saņēmām 218 dienas – tas izrādījies Rīgas siltuma absolūtais rekords.

Lasīt tālāk...

Ministru kabinets pasaldināja rūgto ziņu

Valdība ir apstiprinājusi strīdīgo likumprojektu Par dzīvojamo telpu īri. Privātīpašnieku māju īrniekus mierina, solot naudas izmaksu.

Maijā valdība apstiprināja likumprojektu Par dzīvojamo telpu īri un neņēma vērā organizāciju un atsevišķu ekspertu protestus, kuri pārstāvēja īrnieku intereses. Iedzīvotāju tiesību aizstāvji likumprojektu sauc par līdz galam neizstrādātu un cer, ka uzrādītās nepilnības novērsīs Saeima.

Lasīt tālāk...

Ūdens un kanalizācija kļūst dārgāki

Jūnijā Rīgas iedzīvotājus gaida ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojuma sadārdzināšanās. Sabiedrisko pakalpojumu regulators ar nebūtiskām izmaiņām apstip­rināja uzņēmuma Rīgas ūdens iesniegto sadārdzinājuma plānu.

Pilsētas ūdens un kanalizācijas pakalpojuma piegādātājs 2017. gada oktobrī iesniedza apstiprināšanai jaunu tarifu plānu. Pirmajā iesniegtajā projektā SIA Rīgas ūdens bija paredzējis tarifa paaugstinājumu ūdenim 36,5%, bet kanalizācijai – 18,5% apmērā. Tika plānots, ka jaunās cenas stāsies spēkā ar 2018. gada 1. aprīli, bet Sabiedrisko pakalpojumu regulators ļoti nopietni skatīja iesniegto plānu un atrada tanī neatbilstības, kas ļāva atdot iesniegto plānu pārskatīšanai.

Lasīt tālāk...

Saeimā sadzirdēja iedzīvotājus no Jūrmalas

Jūrmalas apsaimniekotāju asociācija cīnās, lai iedzīvotājiem būtu iespēja brīvi mainīt mājas apsaimniekotāju. Jūrmalnieku tiesību aizstāvji ir nonākuši līdz Saeimai.

Saeimas Mājokļu apakškomisijā tika skatīts jautājums par grozījumu izdarīšanu likumā Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju. Grozījumi normatīvā nepieciešami, lai dzīvokļu īpašniekiem dotu brīvu iespēju mainīt mājas apsaimniekošanas uzņēmumu.

Lasīt tālāk...

Skaitītāju nomainīju, bet sodu arī saņēmu

Valdība neredz atšķirību starp ļaunprātīgiem un godīgiem pakalpojuma lietotājiem, žēlojas avīzes lasītāja.

„Man ir jau 80 gadu, dzīvoju viena un ar ikdienas darbiem galā spēju tikt, tikai pateicoties divu sociālo darbinieku palīdzībai. Nesen piedzīvoju nepatīkamu atgadījumu. Aprīlī no apsaimniekotāja Rīgas namu pārvaldnieks saņēmu dzīvokļa rēķinu, kurā nebija norādīti ierastie skaitītāju numuri.

Rēķinā bija rakstīts, ka esmu nokavējusi mēraparāta verifikācijas termiņu. Telefonsarunā apsaimniekotāja pārstāvji apstiprināja, ka verifikācijai bija laiks jau pirms trim mēnešiem un par to biju brīdināta katru mēnesi. Acīmredzot pati nebiju pievērsusi uzmanību ar maziem burtiņiem rakstītajam tekstam…

Lasīt tālāk...

Vai sieva var pārdot kopējo dzīvokli?

„Sveicināti! Manai sievai pieder divi dzīvokļi. Visu mūžu nostrādāju par jūrnieku, bet tagad esmu pensionārs un vienu dzīvokli gribētu pārrakstīt uz sava vārda. Paskaidrojiet, kā tas izdarāms un cik man tas maksās? Abi dzīvokļi ir iegādāti mūsu laulības laikā.

Vēl es vēlos uzzināt, vai sieva bez manas ziņas var vienu no dzīvokļiem norakstīt mūsu dēlam?” Jurijs

Atbild jurists Aleksandrs Kvedars (28661129):

Lasīt tālāk...