Gatavo krāsni vasarā!

Latvijas Ministru kabineta izdotajos Ugunsdrošības noteikumos ir skaidri noteikts, ka rudenī visām krāsnīm un dūmvadiem jābūt sagatavotiem gaidāmajai apkures sezonai

Ugunsdrošības noteikumos ir uzsvērts, ka krāsnis un dūmvadi jāsagatavo savlaicīgi. Beidzamais skursteņslauķa izsaukšanas termiņš – 1. novembris, bet daudz labāk ir šo darbu neatlikt uz pēdējo brīdi. Skursteņslauķis ir jāsauc, jo patstāvīgi iztīrīt skursteni ir pieļaujams tikai nelielā viendzīvokļa privātmājā, turklāt krāsns tīrīšana sevi attaisno ne tikai no drošības aspekta, iztīrīta krāsns un dūmvads ļauj ieekonomēt līdz 40% malkas.

Nevar apgalvot, ka visu ugunsgrēku cēlonis mājās ar malkas apkuri ir netīrīts skurstenis. Ugunsnelaimes cēloņi ir visdažādākie: aizdegušies elektrības vadi, drošības tehnikas neievērošana vai kas cits. Tomēr ugunsgrēki mājās, kuru saimnieki neregulāri tīra skursteņus vai neuzmanīgi rīkojas ap krāsni, diemžēl notiek regulāri, un to skaits kopējā statistikā paliek nemainīgs. Kā kamīnu un krāšņu īpašniekiem būt drošiem, ka sagatavošanās sezonai ir veikta pareizi un visi drošības pasākumi ievēroti?

Grūts un atbildīgs darbs

Skursteņslauķis Aivars Ņugaņens atzīst, ka beidzamajā laikā iedzīvotāju apzinības līmenis ir audzis – viņi sākuši nopietni izturēties pret drošības jautājumiem.

„Likums taču noteic, ka tīrīt skursteni un apkopt krāsni kā minimums nepieciešams vienu reizi gadā, tādēļ cilvēki sākuši šo prasību ievērot. Man ir izveidojies zināms klientu pulks, kuri savukārt par maniem pakalpojumiem pastāsta saviem paziņām,” stāsta skursteņslauķis. Viņš atzīst – kaut gan pasūtījumu ir daudz, vairāk par 4–5 objektiem dienā neap-
kalpojot.

„Mans darbs ir emocionāls un ļoti atbildīgs,” uzsver Aivars. „Nekādā gadījumā nedrīkstu steigties. Ja dienā censtos apkopt vairāk objektu, laika detalizētai skursteņa un krāsns apkopšanai nepietiktu, bet es nevaru un negribu strādāt nekvalitatīvi.”

Nevajag ekonomēt uz drošības rēķina

Aivars Ņugaņens stāsta, ka joprojām daudzi īpašnieki skursteņus cenšas tīrīt paši, tikai viņu prasmes nevar pielīdzināt profesionālam darbam. Turklāt nereti nākas izmantot individuālos aizsardzības līdzekļus – daudzus gadus netīrīti skursteņi mēdz būt tā aizauguši ar degšanas galaproduktiem, ka tīrīšana, aizsargājoties ar respiratoru, jāveic lēni un akurāti metru pa metram.

„Parasti objektā, kurš kopts regulāri, jāpavada līdz pusotrai stundai. Pēc tam klientam ir kārtīgi iztīrīts skurstenis un viņš par šo lietu var aizmirst vismaz uz gadu.

Ja gadījums ir sarežģīts, par cenu jāvienojas, ņemot vērā patērēto laiku un citas specifiskas nianses. Kaut arī mūsu rīcībā ir moderni darbarīki, piemēram, putekļu sūcēji, tie nepalīdz, ja skurstenī ir smiltis, akmens gabali, pelni un vēl daudz kas cits,” atzīmē Aivars Ņuganens.

Ievērojama ekonomija

„Sevišķi izplatītas ir šādas iedzīvotāju kļūdas: kurināšana ar slapju malku, kā rezultātā uz dūmvada sienām nosēžas kvēpi, sadzīves atkritumu dedzināšana krāsnī, krāsns durtiņu kārtīga neaizvēršana vai gluži pretēji – gaisa padeves trūkums. Cilvēkiem jāsaprot, ka, izmantojot kurināšanai nepiemērotus materiālus, viņi pakļauj noārdīšanai gan krāsni, gan dūmvadu,” uzsver skursteņslauķis. Turklāt kvēpi, kas nosēžas uz dūmvada sienām, ir viegli uzliesmojoša viela.

„Degot kvēpiem, temperatūra var paaugstināties līdz 1200 grādiem pēc Celsija,” piebilst speciālists. „Vēl ir jāsaprot, ka kvēpi lieliski izolē siltumu. 1 mm biezs kvēpu slānis siltuma zudumus palielina par 10%. Ja kvēpu daudzums sasniedz 4 mm, lai sasildītu telpu, jātērē par 40% vairāk malkas.”

Speciālisti iesaka skursteņslauķi aicināt laikus, lai līdz īstas apkures sezonas sākumam paspētu novērst visas nepilnības.

Māja bez krāsns ir kā bārene

Krāšņu mūrnieks – par īstas krāsns siltumu un to, ka labu krāsni var uzmūrēt tikai labam cilvēkam

Krāšņu mūrnieks ir profesija vai aicinājums? Kā atšķirt godprātīgi paveiktu darbu no nekvalitatīva? Par šo un vēl citām darba niansēm stāsta krāšņu mūrnieks vairākās paaudzēs Sergejs Siļins.

– Sergej, jūs esat meistars vairākās paaudzēs. Tas nozīmē, ka arī jūsu tēvs bija krāšņu mūrētājs?

– Jā, un vectēvs un vecvectēvs arī. Par senākiem laikiem nemāku teikt, taču var būt, ka arī vecvecvectēvs mūrējis krāsnis. Starp citu, šad un tad, kad mani aicina iztīrīt un pieremontēt jau esošas krāsnis, redzu tēva un pat vectēva darbus. Kad skatos, kā viņi strādājuši, pārņem lepnums. Viņi bija lieli meistari, tādēļ man noliktā latiņa ir augsta. Kad kā puika ar viņiem kopā strādāju – nesu ķieģeļus un maisīju javu, vēl nesapratu, kā man patiesībā ir veicies.

Žēl, ka mūsu dzimtā esmu beidzamais krāšņu mūrētājs, dēls arī ar to nodarbojās, taču gāja bojā autoavārijā. Meitai neiemācīšu – nav sievietes darbs. Mazdēlus interesē tikai internets. Vienīgā cerība – ja Dievs dos veselību, sagaidīšu, kamēr mazmazdēls paaugsies, varbūt pārņems stafeti.

Taču visādi var būt, jo krāšņu mūrnieka darbs ir grūts un mūsdienu bērniem nav piemērots – viņi ir vārguļi. Jau no dzimšanas nav veselības, pēc tam arī gandrīz nekustas, no kurienes muskuļiem rasties? Krāsns mūrniekam darbs ir grūts – mugura un rokas sāk sāpēt jau jaunībā, turklāt nedēļām ilgi jādzīvo prom no mājām.

– Kādas krāsnis jūs mūrējat?

– Jebkādas – gan apkurei, gan plītis, gan dārzam, gan pirtij. Varu uzmūrēt jebkuru. Nezinu kādēļ, bet vairums cilvēku uzskata, ka mūrnieks vairākās paaudzēs strādā pēc sentēvu metodēm un modernas tehnoloģijas nepazīst. Šeit es gribētu iebilst, ka tā tas nav – labs meistars mācās visu mūžu un cenšas uzzināt visus jaunumus, tādēļ varu uzmūrēt kamīnu, izmantojot visas jaunākās tehnoloģijas. Piemēram, senāk krāsnis apmeta, tagad mode mainījusies – ķieģeli atstāj redzamu. Tas ir mazāk siltumietilpīgi, taču vieglāk kopt. Es uzskatu – ja meistars beidz mācīties, viņš kā meistars mirst.

– Kādas krāsnis pašlaik ir modē?

– Patlaban lielāks pieprasījums ir pēc „holandietēm” vai „zviedru tipa” krāsnīm, vēsturiskās lauku krāsnis nav pieprasītas, kaut gan vasarnīcu apkurināšanai tieši tādas būtu piemērotākas. Es ceru, ka drīz atgriezīsies pieprasījums pēc ķieģeļu pirts krāsnīm. Cilvēki sāk saprast, cik nedroši ir metāla skursteņi un krāsnis, kaut gan izskatās ļoti efektīvi. Tie bijuši par cēloni ne mazums ugunsgrēkiem. Jāatceras, ka sildvirsmu temperatūra nedrīkst pārsniegt 70 grādus pēc Celsija, pretējā gadījumā uz tām esošie putekļi un citas sīkas daļiņas var aizdegties un rezultātā kļūs grūti elpot. Ja esat dzirdējuši teicienu „krāsns izdedzina skābekli”, tad tas ir teikts par metāla krāsnīm.

– Vai, pēc jūsu novērojuma, ar gadiem pieprasījums pēc krāsns mūrnieka pakalpojumiem pieaug vai mazinās?

– Paldies Dievam, pieaug. Cilvēki ir sapratuši, ka māja bez krāsns ir kā bārene – gāzes radītais siltums no radiatoriem neaizstāj labā krāsnī kurinātas malkas siltumu. Vēl jāatzīmē, ka ļoti dažādojas pasūtījumi. Cilvēkiem vajag krāsni picu cepšanai, kūpinātavas, krāsnis keramikas apdedzināšanai, pēdējā laikā modē nākuši dārza pavardi – cilvēki vēlas virtuves pārvietot uz lapeni dārzā.

Vēlos dot padomu – ja esat atradis mūrnieku, kurš vienas dienas laikā uzmūrējis puskrāsni, dzeniet viņu prom, jo tas ir haltūrists. Labs meistars dienā neuzmūrē vairāk par 150 ķieģeļiem. Mēs neesam parastie mūrnieki – mūsu darbam ir cita specifika.

– Kas cilvēkam ļauj noprast, ka darbojas īsts profesionālis?

– Apsēdieties un parunājieties ar izvēlēto meistaru. Ja jūtat, ka cilvēks nav patīkams, labāk viņu neizvēlieties. Galu galā, jūs viņam uzticat ne tikai savu mantu, bet arī dzīvību. Mēģiniet saprast, kāda ir viņa gaume. Zināt, kā saka aviokonstruktori? Neglīta lidmašīna nelidos. Ar krāsni situācija ir tāda pati.

Savukārt mēģināt saprast mūsu darba tehniskās nianses nav nozīmes. Daudzi pasūtītāji internetā salasās visādas pašam nesaprotamas lietas un pēc tam cenšas meistaru apmulsināt ar dažādiem jautājumiem. Vienīgie tehniskie jautājumi, par kuriem varētu vienoties, ir būvniecībā izmantoto šamota ķieģeļu skaits un šuvju platums, kam nevajadzētu pārsniegt 5–7 mm. Pārējo varēsiet saprast tikai pēc darba pabeigšanas – vai krāsns virsma silst vienmērīgi, vai nepaliek auksti rajoni, vai zemākās kārtas nesilst labāk par augšējām.

– Vai pret krāšņu mūrniekiem izturas labi?

– Gudri cilvēki – jā, bet gadās visādas situācijas. Ir arī konflikti, kad pasūtītājs nesamaksā naudu. Esmu novērojis, ka tiem īpašniekiem, kas pret mani tā ir izturējušies, agrāk vai vēlāk ar krāsni atgadās kaut kas nelāgs – vai nu rodas plaisa, vai sāk dūmot, kaut arī esmu strādājis pēc labākās sirdsapziņas. Acīmredzot krāsns pret savu saimnieku izturas tāpat kā viņš pret mūrētāju. Mūrēt krāsni labam cilvēkam ir bauda, tādēļ rezultāts vienmēr ir labs, un labu cilvēku ir ievērojami vairāk. Ja pats esi godīgs, tad dzīvē arī satiksi tādus pašus cilvēkus.