Iedzīvotāju parāds par siltumenerģiju sasniedzis teju 45 miljonus latu

Iedzīvotāju parāds par patērēto siltumenerģiju šā gada maijā ir pieaudzis līdz 44,42 miljoniem latu, ziņo LETA, atsaucoties uz Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) sniegto informāciju.

Vēl janvārī parāda kopējais apjoms bija 39,91 miljons latu, bet pagājušā gada maijā - 37,6 miljoni latu. Vislielākais parāda apjoms par siltumu ir uzkrājies lielajās pilsētās - 32,18 miljoni latu, un tas ir gandrīz par 10 miljoniem latu vairāk, nekā bija janvārī, kad parāda apjoms bija 23,4 miljoni latu.

Saskaņā ar LPS apkopoto informāciju parāda apjoms par siltumu lielajās pilsētās ir gan palielinājies, gan arī samazinājies. Piemēram, ja 2010.gada maijā parāda kopsumma bija 16,96 miljoni latu, 2011.gada janvārī tā bija palielinājies līdz 29,54 miljoniem, savukārt vēl pēc gada parāda kopsumma bija sarukusi līdz 20,41 miljonam latu.

Lasīt tālāk...

Db viedoklis: Problēmrisinājuma vietā radīs lielākus maksājumus par komunālpakalpojumiem

Laikus nesamaksātās summas par patērēto ūdeni un siltumenerģiju Latvijā allaž ir bijušas lielas, turklāt vienmēr ir trūcis racionālu ideju attiecībā uz to, kā efektīvāk veikt parādu piedziņu. Teorētiski par naudas iekasēšanu no daudzdzīvokļu nama iemītniekiem ir atbildīgs katras konkrētās mājas pārvaldnieks, bet praktiski viņa rokās nav teju nekādu instrumentu, ar kuru palīdzību to tiešām varētu izdarīt.

Vēl jo vairāk situāciju sarežģī pāris citu aspektu. Pirmais – mēdz būt negodīgi apsaimniekotāji, kuri no iedzīvotājiem saņemto naudiņu vienkārši patur savā kabatā. Otrs – gan siltumapgādes, gan ūdensapgādes klients ir nevis katrs konkrētais dzīvoklis, tā iemītnieks, bet gan māja kopumā. Tātad pietiek, piemēram, siltumapgādes kompānijai par saviem pakalpojumiem nesaņemt naudu, lai siltuma konkrētajā namā vairs nebūtu. Skaidrs, ka ir jādomā varianti, kā šo absurdu novērst vai vismaz mazināt, taču to likuma grozījumu projektu, ko nupat ir apstiprinājusi Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, par risinājumu gan nekādi nosaukt nevar. Proti, tiek paredzēts, ka piespiedu kārtā būtu ieviešami tieši maksājumi par komunālajiem pakalpojumiem.

Lasīt tālāk...

Cik maksā kilovatstunda?

Šā gada sākumā Ministru kabinets akceptēja Ekonomikas ministrijas plānu atvērt elektroenerģijas tirgu mājsaimniecībām. Uzņēmumiem tirgus tika atvērts jau pirms kāda laika, un, jāatzīst, daudzi uzņēmēji žēlojas, ka sakarā ar to radušies papildu izdevumi.

Ko dod izvēles tiesības?

Visdrīzāk jau atvērtais elektroenerģijas tirgus finansiālu labumu nevienam nedos. Bet Latvijas iedzīvotājiem – tiem pašiem simtiem tūkstošiem, kuri pieraduši vakarā ieslēgt televizoru, glabāt pārtiku ledusskapī un lietot elektrisko tējkannu, tirgus liberalizāciju reklamē bezmaz vai kā debesu dāvanu!

„Tad, kad mājsaimniecības pašas varēs izvēlēties piegādātāju, vadoties pēc labākās cenas, elektroenerģijas tarifi kļūs īpaši izdevīgi!” apgalvo atbildīgās amatpersonas.

Lasīt tālāk...

Rīgā siltuma cena jūnijā nemainīsies

Rīdziniekiem no 1. jūnija siltuma cena paliks nemainīga - 42,81 Ls/MWh (bez PVN), pie dabasgāzes tirdzniecības cenas 210 Ls/tūkst.nm3, ziņo a/s „Rīgas siltums”. Rīgā siltuma cena ir zemākā starp Baltijas valstu galvaspilsētām.

Šomēnes tā ir par 21 % zemāka nekā Viļņā un par 10 % zemāka, salīdzinot ar apstiprināto siltumenerģijas cenu Tallinā.

Tiek prognozēts, ka jūlijā un augustā siltuma cena samazināsies par 4,3%, salīdzinot ar jūniju, un būs 40,99 Ls/MWh (bez PVN). Siltuma cenas samazinājums iespējams, pateicoties Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) apstiprinātajiem jaunajiem siltumenerģijas tarifiem, kas stāsies spēkā šā gada 1. jūlijā, un AS „Latvijas Gāze” izteiktajai prognozei, ka dabasgāzes tirdzniecības cena šajos mēnešos būs 205 Ls/tūkst.nm3.

Lasīt tālāk...

Vai brīnumlīdzeklis elektrības taupīšanai?

Nesen internetā un avīzēs parādījās sludinājumi, kas agresīvi reklamē kādu brīnumainu ierīci, kas palīdzēšot mums elektroenerģijas patēriņu samazināt par 30–35%. Ieslēdz tādu brīnumkārbiņu kontaktligzdā, un lieta darīta, nākamajā mēnesī maksāsi par diviem trim latiem mazāk nekā parasti. Tā vismaz solīts sludinājumos.

Kas tā par ierīci, ja var atstāt ar garu degunu pat vareno Latvenergo? Ierīces pārdevēji apgalvo, ka kārbiņa tur kaut ko izlīdzinot un kaut ko kompensējot, tāpēc arī ļaujot ietaupīt. Tā kā mūsu ļaudis, pirmkārt, nav īpaši bruņoti ar zināšanām fizikas jautājumos un, otrkārt, ir lielo elektrības rēķinu galēji nogurdināti, daudzi kārbiņas izplatītājiem tic uz vārda.

Rīgā tādu ierīci, kā teikts sludinājumos, var nopirkt par 14–16 latiem. Pārdevēji centīsies jūs pārliecināt, ka iztērēto naudu atgūsiet divos trijos mēnešos, bet pēc tam sāksies reāla ekonomija.

Lasīt tālāk...

Kas paaugstina neprivatizēto dzīvokļu īres maksu?

„Jūs traucē Ozolnieku iedzīvotāji. Komunālais uzņēmums, kas pārvalda mūsu piecstāvu māju, krasi paaugstināja īres maksu (dzīvokļi mājā nav privatizēti). Pārvaldnieks apgalvo, ka tas bijis nepieciešami, jo mājai vajadzīgs remonts. Naudu remontam mēs krāsim gadus desmit, bet kas šajā laikā ar to notiks, nevienam nav skaidrs.

Pārvaldnieks turas pie sava: „Negribat maksāt, privatizējiet dzīvokļus, tad paši varēsiet lemt par maksu!” Bet privatizēt sliktā stāvoklī esošus dzīvokļus arī neviens nevēlas. Kādas ir īrnieku tiesības šādā situācijā?”

Lasīt tālāk...