Cik maksā kilovatstunda?

Šā gada sākumā Ministru kabinets akceptēja Ekonomikas ministrijas plānu atvērt elektroenerģijas tirgu mājsaimniecībām. Uzņēmumiem tirgus tika atvērts jau pirms kāda laika, un, jāatzīst, daudzi uzņēmēji žēlojas, ka sakarā ar to radušies papildu izdevumi.

Ko dod izvēles tiesības?

Visdrīzāk jau atvērtais elektroenerģijas tirgus finansiālu labumu nevienam nedos. Bet Latvijas iedzīvotājiem – tiem pašiem simtiem tūkstošiem, kuri pieraduši vakarā ieslēgt televizoru, glabāt pārtiku ledusskapī un lietot elektrisko tējkannu, tirgus liberalizāciju reklamē bezmaz vai kā debesu dāvanu!

„Tad, kad mājsaimniecības pašas varēs izvēlēties piegādātāju, vadoties pēc labākās cenas, elektroenerģijas tarifi kļūs īpaši izdevīgi!” apgalvo atbildīgās amatpersonas.

No vienas puses, tā arī ir – ja līdzšinējais uzņēmums piedāvās iedzīvotājiem augstu tarifu, viņi pāries pie konkurenta (iedegt gaismu Latvijas iedzīvotāju mājokļos šobrīd sapņo gan igauņi, gan krievi, gan skandināvi). No otras puses, brīvā tirgus apstākļos Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (Regulators) vairs nevarēs kontrolēt to, cik ekonomiski pamatoti ir tarifi, tāpēc cenu var paaugstināt visi piegādātāji! Bet mums neatliks nekas cits, kā izvēlēties lētāko no dārgajiem...

Viltīgā OIK

Brīvais tirgus slēpj vēl vienas briesmas. Viena no elektroenerģijas tarifa sastāvdaļām ir OIK – obligātā iepirkuma komponente. Tā ir viltīga būtne, kas pamazām vien atņem Latvijas iedzīvotājiem miljoniem latu.

Lieta tāda, ka pirms kāda laika valdība pieņēma lēmumu iepirkt aizvien vairāk elektroenerģijas no „zaļajiem” ražotājiem. Diemžēl ar vēja ģeneratoru un uz Latvijas upītēm uzbūvēto hidroelektrostaciju palīdzību iegūtā elektrība maksā dārgāk, nekā ar gāzi ražotā. Parastos apstākļos tā nav konkurētspējīga!

Taču mūsu valdība lēma palielināt „zaļās” enerģijas daļu Latvijas kopējā energobilancē. Proti, tas mūs padarīšot mazāk atkarīgus no Krievijas gāzes utt. Sacīts – darīts! Ja 2009. gadā OIK daļa tarifā līdzinājās tikai 0,008 Ls par kWh, tad šogad tā jau pieaugusi līdz 0,189 Ls. Jūs labāk izpratīsit situāciju, ja pateiksim, ka OIK šobrīd veido aptuveni 25% no tarifa.

Sociālā dumpja draudu priekšā

No šīs sistēmas aptaukojas tikai „zaļās” elektroenerģijas ražotāji, pārējie sten un vaid. Bet Latvijas mērķis ir ar laiku iepirkt aizvien vairāk alternatīvās elektroenerģijas. Tātad arī OIK daļa elektroenerģijas kopīgajā cenā nemitīgi palielināsies.

Tādos apstākļos elektroenerģijas tirgus atvēršana var kļūt par īstu sodību. Vispirms pieaugs pašas elektroenerģijas cena, pēc tam ogles vēl piemetīs OIK. Iedzīvotāju izdevumi fantastiski pieaugs, un tas skars 900 tūkstošus mājsaimniecību.

Taču gada sākumā valdība mazliet attapās. Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts paziņoja, ka vispirms Ministru kabinetam jāizgudro, kā savaldīt satrakojušos OIK, un tikai pēc tam var atvērt tirgu – „pretējā gadījumā mēs izraisīsim sociālekonomiska rakstura dumpi”.

Politiķi uzklausīja Pavļutu un atlika elektroenerģijas tirgus atvēršanu mājsaimniecībām. Nu jau ir pavisam skaidrs, ka līdz paredzētajam termiņam – 2013. gada 1. septembrim – šo tirgus segmentu neizdosies liberalizēt. Taču projekts nav dziļi norakts, to tikai virza citādi – viltīgāk.

Atkal cels nodokļus?

Jūnija sākumā Ekonomikas ministrija ieradās Ministru kabinetā ar obligātās iepirkuma komponentes iegrožošanas plānu, kas paredz daļu koncerna Latvenergo peļņas novirzīt speciālā Elektroenerģijas ražošanas atbalsta fondā, no kura tad „zaļo” elektrostaciju īpašniekiem tiktu kompensēta starpība starp elektroenerģijas obligātā iepirkuma pārdošanas cenu un tirgus cenu.

Daļēji OIK saglabāsies arī elektroenerģijas tarifā, tas ir, turpinās kā slogs gulties uz vienkāršo iedzīvotāju pleciem, taču jaunais fonds palīdzēs apstādināt šīs elektroenerģijas cenas sastāvdaļas pieaugumu.

Ministru kabinets Ekonomikas ministrijas ideju akceptēja, lai gan tā izraisīja emociju vētru. Piemēram, premjers Valdis Dombrovskis ierēdņiem paziņoja, ka tas vispār nav nekāds risinājums: „Jūs vienkārši pārliekat naudu no vienas kabatas citā, bet alternatīvās elektroenerģijas ražotāji turpina iedzīvoties uz valsts rēķina!”

Izskanēja pat doma, ka Latvenergo nespēs uzturēt fondu un Latvijā atkal nāksies celt nodokļus. Tādā gadījumā liktenīgo „zaļo” enerģiju atkal apmaksās paši iedzīvotāji, tikai netiešā veidā.

Latvenergo paliks bez peļņas

Tomēr lēmumu par speciāla fonda izveidi var uzskatīt par pieņemtu – OIK pieauguma apturēšanai elektroenerģijas tarifā plānots piešķirt 29 miljonus latu. Tas pilnībā atbilst dividendēm, ko valsts uzņēmums Latvenergo no 2012. gadā gūtās peļņas ieskaitījis valsts budžetā (koncerna kopējā peļņa bija 31,7 miljoni latu, bet 3,2 miljonus uzņēmums paturēja, lai ieguldītu attīstībā).

Protams, pasākumi pret OIK pieaugumu šķiet ļoti nedroši un īslaicīgi, bet formāli tie ļauj valdībai atgriezties pie jautājuma par elektroenerģijas tirgus atvēršanu mājsaimniecībām. Domājams, ka drīz mēs uzzināsim jaunumus šajā jautājumā. Bet tas nozīmē, ka no vaļā palaistā elektroenerģijas tarifa lēcieniem mēs neizvairīsimies.

Divkārša pieauguma rezerve

Un nobeigumā par to, ko nozīmē jēdziens „tirgus atvēršana”. Iedzīvotāji tādējādi gūs iespēju izvēlēties piegādātāju. Ja dzīvokļa vai mājas īpašnieks tādu izvēli nebūs izdarījis, elektrību viņam automātiski turpinās pārdot līdzšinējais operators – Latvenergo.

Bet valsts šai gadījumā atsakās no elektrības cenas regulēšanas (tā turpinās kontrolēt tikai OIK un to tarifa daļu, kas attiecas uz pārvades un sadales sistēmu pakalpojumiem). Bet jau šobrīd aptuveni 40% elektroenerģijas tarifa ir atkarīgi no pašas elektrības cenas. Tas nozīmē, ka aptuveni puse tarifa vairs neatradīsies Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas kontrolē un varēs mūs pārsteigt ar izmaiņām, cik tīk.

Atgādināsim, ka saskaņā ar Eiropas statistikas aģentūras Eurostat datiem elektroenerģijas tarifs Latvijā ir piektais zemākais Eiropas Savienībā (13,7 EUR/100 kWh). Vislētākā elektrība ir Bulgārijā (9,6 EUR/100 kWh), visdārgākā Dānijā (29,7 EUR/100 kWh). Tātad pieauguma rezerve ir tāda, ka tik turies, un tas biedē.