Viss kas jāzin par savu māju!

Darīsim KOPĀ!

Getliņu poligons: kā tas darbojas?

Rīdzinieki uzskata, ka maksa par atkritumu izvešanu viņus teju vai izputina, bet uzņēmuma Getliņi EKO valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns iebilst: pilsētas poligons dara visu iespējamo, lai neceltu tarifus. Tostarp izgāztuvē iemācījušies no mūsu atkritumiem iegūt derīgas lietas – bioloģisko gāzi, elektrību, siltumu. Faktiski ar atkritumiem Getliņos izaudzē aptuveni 200 tonnu tomātu gadā, bet drīzumā uzbūvēs arī siltumnīcu gurķiem.

Kā bija agrāk?

– 1972. gadā Rīgas izpildkomiteja Rīgas pievārtē ierādīja ne pašu veiksmīgāko vietu izgāztuvei, – atzīst Imants Stirāns. – Būtībā atkritumu poligons tika ierīkots purvā. Tehnoloģija bija ļoti vienkārša – atkritumus izlīdzināja ar buldozeru. Ja tagad man būtu izvēle, es ar prieku liktu lietā šo tehnoloģiju, jo tā ir vislētākā, kāda vien var būt. Taču pienāca deviņdesmitie gadi, un ES uzdeva mums mājasdarbu – savest kārtībā atkritumu apsaimniekošanas sistēmu. Latvijā tolaik bija 511 izgāztuves – katra sevi cienoša pilsēta un zemnieku kopsaimniecība ierīkoja savu poligonu. Tika pieņemts lēmums atstāt 11 poligonus, kuri apkalpos visu Latviju.

Lasīt tālāk...

„Rīdzinieki varētu maksāt mazāk!”

Uzņēmuma Getliņi EKO valdes loceklis Anatolijs Aleksejenko pastāstīja, ka Rīgas domei jau sen ir plāns, kā rīdziniekiem varētu samazināt maksu par atkritumu izvešanu. Diemžēl Saeimā vairāk uzklausa komersantu, kuri pelna ar atkritumu apsaimniekošanu, nekā rīdzinieku teikto.

Pašreiz Rīgā notiek šādi: atkritumu apsaimniekošanas operatori izved atkritumus no konteineriem un, vadoties pēc to APJOMA, izraksta iedzīvotājiem mītiskus rēķinus. Pieņemsim, ka pie mājas novietoti trīs konteineri, katra tilpums ir viens kubikmetrs. Ne visur pārvaldnieki pārbauda, vai atkritumu izvešanas dienā konteineri ir bijuši pilni. Piemēram, iedzīvotāji no mājas Kalnciema ielā 48/50 redakcijā sūdzējās: „Patiesībā atkritumu vedēji trīs reizes nedēļā izved atkritumus tikai no diviem konteineriem, trešais stāv tukšs, mēs pat to esam pagriezuši pret sienu! Bet rēķinus vienalga saņemam tādus, it kā atkritumu vedējs ik reizes savāktu triju konteineru saturu”.

Lasīt tālāk...

Iedzīvotāji izvēlas Latvenergo

Februārī Latvijas iedzīvotāji saņēma pirmos rēķinus par elektroenerģijas patēriņu brīvā tirgus apstākļos. Drūmās prognozes piepildījušās: gada sākumā elektrības tarifi mājsaimniecībām sadārdzinājušies vidēji par 27%, kas pielicis klāt nepilnu procenta punktu pie janvāra inflācijas rādītāja.

Pēc provizoriskie datiem, lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju ir palikuši pie Latvenergo un saņēmuši tarifu plāna Elektrum Universālais rēķinu atbilstoši elektroenerģijas vidējam patēriņam, vai arī izvēlējušies citu tarifu plānu tajā pašā Latvenergo. Līdz 15. janvārim līdzšinējo elektrības tirgotāju bija nomainījuši 14 197 jeb 1,3 procenti no vairāk nekā miljons patērētājiem.

Lasīt tālāk...

Iedzīvotāji par atkritumiem pārmaksā, bet samaksa par pakalpojumu pat varētu pieaugt

Pašvaldību savienības, atkritumu apsaimniekotāju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāves piekrīt, ka atkritumu apsaimniekošanas nozarē ir jāveic izmaiņas, bet nesola, ka tas būs iedzīvotājiem par labu.

Valsts kontrole apjomīgā revīzijā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, astoņās pašvaldībās un trijos atkritumu poligonos atklājusi, ka divarpus gadu laikā iedzīvotāji ir par atkritumu apsaimniekošanu pārmaksājuši 3,6 miljonus eiro.

Latvijas Atkritumu saimniecības asociācijas valdes locekle Dace Āriņa atzīst, ka VK argumenti ir pamatoti. Āriņa arī piekrīt, ka cena nav aprēķināta korekti. Tas iegājies laika gaitā, jo kādreiz arī poligonos atkritumi nodoti kubikmetros, tikai ar laiku ieviests masas pārrēķins uz tonnām. Pārrēķini ir novecojuši.

Lasīt tālāk...

Siltuma cena turpina sarukt

AS Rīgas siltums siltumenerģijas tarifs no šā gada 1. janvāra salīdzinājumā ar 2014. gada decembri ir samazinājies par 1,6% un ir 56,47 eiro/MWh bez PVN, ziņo Rīgas domes preses dienests.

Tā kā dabasgāzes tirdzniecības cenas februārī un martā visdrīzāk būs zemākas par AS Latvijas gāze prognozētajām, sagaidāms, ka siltumenerģijas tarifs februārī salīdzinājumā ar janvāri saruks par 1,6% un būs 55,55 eiro/MWh bez PVN, bet martā – 53,68 eiro/MWh, tas ir, par 4,9% zemāks nekā janvārī.

Saskaņā ar AS Latvijas gāze šā gada 10. janvārī publicēto paziņojumu dabasgāzes iepirkuma cena janvārī būs 277,46 eiro par 1000 kubikmetriem, februārī – 270,35 eiro, bet martā – 256,12 eiro.

Lasīt tālāk...

AS Latvijas Gāze prāto par tarifu celšanu

Pēdējā pusgadā naftas cenas ir kritušās, attiecīgi Latvijas iedzīvotājiem būtu vajadzējis pamanīt gāzes cenu jūtamu samazināšanos, taču kopš šā gada 1. janvāra gāzes tarifs plīts lietotājiem sarucis tikai par 1%, bet apkures lietotājiem par 2%. Un pat par šo samazinājumu, šķiet, nebūs lemts ilgi priecāties, jo jau šomēnes AS Latvijas gāze ierunājusies par cenu celšanu.

Vienīgais gāzes piegādātājs – AS Latvijas gāze – vērsies Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā ar lūgumu pārskatīt kapitāla atdeves likmi. Citiem vārdiem runājot, monopolists uzskata, ka pārāk maz pelna. Likmes maiņa nākotnē varētu izraisīt tarifu kāpumu gan juridiskajām personām, gan mājsaimniecībām.

Lasīt tālāk...

Tiešie maksājumi: kas riskēs pirmais?

Janvārī pašvaldības uzņēmums SIA Rīgas namu pārvaldnieks nosūtīja iedzīvotājiem aptaujas lapas balsošanai par tiešo maksājumu ieviešanu norēķinos ar pakalpojumu sniedzējiem. Dzīvokļu īpašniekiem dota iespēja līdz 31. janvārim balsot „par” vai „pret” jauno sistēmu. Taču pagaidām Rīgā nav nevienas mājas, kas būtu parakstījusies par tiešajiem norēķiniem, jo šis pakalpojums ir pārāk dārgs.

Uzmanību, Rīgā lielā balsošana!

Atgādināsim, ka tiešie maksājumi ir Saeimas izgudrojums kā līdzeklis iedzīvotāju pasargāšanai no negodīgiem pārvaldniekiem. Šīs sistēmas ietvaros dzīvokļu īpašnieki un īrnieki var naudu pārskaitīt tieši pakalpojumu sniedzējiem un būt pārliecināti, ka tā sasniegusi adresātu. Taču pakalpojumu sniedzēji ir pret jaunievedumu. Lai cik absurdi tas skanētu, tie ir ar mieru naudu no iedzīvotājiem pieņemt tikai... par papildu samaksu. Uzņēmums Rīgas siltums, piemēram, par viena rēķina sagatavošanu prasa 3,87 eiro.

Lasīt tālāk...

Numuru arhīvs: spied un lasi!