Viss kas jāzin par savu māju!

Darīsim KOPĀ!

Četras istabas: Kas un kā nosaka īpašuma vērtību apdrošināšanā?

Katrs, kurš ņēmis hipotekāro kredītu zinu, ka obligāta bankas prasība ir īpašuma apdrošināšana. Jautājums tikai, kā tiek noteikta summa par kādu konkrētais īpašums jāapdrošina un kurā no daudzajām apdrošināšanas kompānijām tas jādara?

Šādi jautājumi radušies Irēnai Romanovskai, kura ir "AB.LV Banka" (bijusī "Aizkraukles Banka") kliente. Viņa savulaik iegādājusies nekustamo īpašumu, kura tirgus vērtība bija 51 000  latu. Pati viņa īpašumu vēlas apdrošināt par 90 000 latu, bet banka viņai sagatavo polisi, kur visi iespējamie riski apdrošināti par 137 000 latu.

Lasīt tālāk...

Šajā apkures sezonā daudzviet būtiski sarukuši siltumenerģijas tarifi

Gandrīz visās valsts nozīmes pilsētās, izņemot Ventspili, 2013.gada oktobrī salīdzinājumā ar 2012.gada oktobri siltumenerģijas tarifi ir būtiski samazinājušies, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) informācija.

Pēc SPRK sniegtās informācijas, iepriekšējā apkures sezonā – 2012./2013.gadā – vidējais siltumenerģijas tarifs, salīdzinot ar iepriekšējo apkures sezonu, palielinājās lielākajā daļā valsts nozīmes pilsētu, savukārt siltumenerģijas tarifu samazinājums bija vērojams Liepājā, ko pašvaldība skaidroja ar to, ka 2012.gadā notikusi pāriešana uz šķeldas izmantošanu siltumenerģijas ražošanā, un Rēzeknē, kur 2012.gadā ieviesta koģenerācija.

Lasīt tālāk...

Sods trīsreiz lielāks par parādu

Likumu nezināšana var sagādāt lielas nepatikšanas. Tieši tā notika Rīgā, Dudajeva gatvē dzīvojošajai mūsu lasītājai Katrīnai S. Sirmgalve ilgu laiku atteicās maksāt par ūdens korekciju, bet tā kā nepareizi kārtoja saraksti ar namu pārvaldi, soda nauda ātri vien trīskārt apsteidza pamatparāda summu.

Katrīnai nesen apritēja astoņdesmit gadu, bet viņa vērīgi seko likumdošanai komunālajos jautājumos un zina, ka saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 1013 dzīvokļu īpašniekiem ir jāapmaksā ūdens patēriņa starpība atbilstoši skaitītāju rādījumiem. Taču sirds tam pretojas.

– Kā tad rodas šī korekcija? Agrāk ūdensapgādes uzņēmums katram dzīvoklī pierakstītajam cilvēkam aprēķināja pa trim kubikmetriem ūdens mēnesī. Kad dzīvokļos atļāva uzstādīt individuālos skaitītājus, cilvēki sāka taupīgāk tērēt ūdeni. Piemēram, mana ģimene, kurā ir četri cilvēki, tagad par ūdeni maksā trīsreiz mazāk, nekā pirms skaitītāju uzstādīšanas, – saka Katrīna.

Lasīt tālāk...

Kā ietaupīt uz apsaimniekošanas rēķina

Kā rīkoties, ja pārvaldnieks līdz 15. oktobrim nav dzīvokļu īpašniekiem nosūtījis nākamā gada apsaimniekošanas tāmi?

Likums neuzliek namu pārvaldei pienākumu nosūtīt tāmi atsevišķi katram klientam, taču pārvaldniekam jāpaziņo dzīvokļu īpašniekiem, kur un kā viņi var uzzināt jauno apsaimniekošanas maksu un, ja vēlas, saņemt tās pamatojumu. To pieņemts darīt, izliekot paziņojumu kāpņu telpā vai ievietojot to kārtējā rēķinā. Parasti iedzīvotājus aicina pēc tāmes atšifrējuma ierasties namu pārvaldes birojā.

Ko darīt, ja pārvaldnieks nav informējis dzīvokļu īpašniekus par to, kur var iepazīties ar tāmi?

Vispirms pašam pārvaldniekam jāpajautā šādas rīcības iemesli. Iespējams, ka paziņojums bijis izlikts kāpņu telpā, bet kāds to norāvis. Jebkurā gadījumā pārvaldniekam pēc 15. oktobra tāme dzīvokļa īpašniekam jāizsniedz pēc pirmā pieprasījuma.

Lasīt tālāk...

Tiešo norēķinu dēļ siltuma rēķini uz dzīvokli pieaugs par 30- 40 latiem

«Ja mājā būs klienti, kas nemaksās par siltumu, mēs arī pēc tiešo norēķinu ieviešanas varēsim atslēgt visu māju vai apkures sezonu vispār neuzsākt,» to intervijā DB sacīja a/s Rīgas Siltums (RS) valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis.

Viņaprāt, tiešo norēķinu riski ir galapatērētājam it tādi, ka komunālie maksājumi tādējādi sadārdzināsies. «Skaidrs, ka RS ir iespējams veidot jaunu struktūru, kas nodarbosies ar tiešajiem norēķiniem, ieskaitot iedzīvotāju parādu administrēšanu. Iegādāsim programmnodrošinājumu, pieņemsim darbiniekus, telpas- izmaksas mums šim projektam būs ap miljons latu, bet tā nav problēma. Protams, ka šo miljonu latu mēs gribēsim atgūt arī atpakaļ. Lai katram izrakstītu rēķinu un veiksmīgi noritētu darbs ar parādniekiem, ir vajadzīgi resursi. Konkrēti izmaksas par siltumu uz 50 kv.m. dzīvokli gadā sakarā ar tiešajiem norēķiniem pieaugs par 30-40 latiem,» norāda N. Talcis.

Lasīt tālāk...

Apkure: cik maksāsim?

Rīgā sākusies apkures sezona, sākušies arī satraukumi. Sinoptiķi sola bargu ziemu. Mēģināsim noskaidrot, kādus rēķinus varam sagaidīt no namu pārvaldēm.

Pagājušajā gadā mēs cerējām, ka valdība būs saprotoša: politiķu varā bija PVN samazināt no 12% līdz 5%. Tas automātiski samazinātu komunālos maksājumus visā Latvijā. Diemžēl nodoklis netika samazināts. Šosezon, šķiet, cilvēki vairs nelolo nekādas cerības un gatavojas ļaunākajam.

Patiesībā situācija nemaz nav tik bēdīga, kā var likties. Sinoptiķi gan sola aukstu ziemu, toties kritusies Krievijas gāzes cena, un tā, kā zināms, ir galvenā komponente siltuma tarifā. Jo lētāka gāze, jo mazāk mēs maksājam par siltiem radiatoriem.

Lasīt tālāk...

Gaidām tarifu kāpumu

2012. gadā iedzīvotāju izdevumi par mājokļa uzturēšanu ievērojami pieauga: 2011. gadā šim nolūkam tika tērēti 35% no mājsaimniecības ienākumiem, bet 2012. gadā jau par 6,7% vairāk. Ir pamats uzskatīt, ka nākamgad komunālo rēķinu un nodokļu samaksai vidēja ģimene tērēs jau pusi ienākumu.

ES iedzīvotāju ienākumu un dzīves apstākļu pētījumā par 2012. gadu teikts, ka 44% Latvijas iedzīvotāju bijis grūti laikus samaksāt par mājokli, bet Swedbank pētījums liecina, ka 61% iedzīvotāju sagaida komunālo pakalpojumu tarifu turpmāku kāpumu.

Lasīt tālāk...

Numuru arhīvs: spied un lasi!