Cik maksājam par siltumu?

Jūlijā Rīgas enerģētikas aģentūra atklāja datu bāzi, kurā apkopota informācija par pilsētas centrālapkurei pieslēgto daudzdzīvokļu māju energoefektivitāti. It kā nesaprotami, bet patiesībā pavisam vienkārši – tagad ikviens dzīvokļa īpašnieks var uzzināt, cik daudz siltumenerģijas patērē viņa māja, un salīdzināt šos datus ar kaimiņmāju patēriņu.

Apkures sezonas laikā daudzi mūsu lasītāji neapmierināti vaicā: „Kāpēc mums par apkuri jāmaksā 1,50 lati par kvadrātmetru, ja kaimiņmāja maksā tikai 1,20 latus?” Eksperti nenogurstoši skaidro, ka Latvijā nepastāv vienoti apkures un karstā ūdens uzsildīšanas tarifi. Katras mājas pagrabā ir uzstādīts individuāls skaitītājs, kas skaita iedzīvotāju patērētās megavatstundas, pēc tam pārvaldnieks maksu par patērēto siltumenerģiju sadala uz dzīvojamās platības kvadrātmetriem. Dažā mājā tiešām var sanākt viens lats par kvadrātmetru, citā divreiz vairāk.

– Viss atkarīgs no iedzīvotāju ieradumiem, – uzskata Rīgas enerģētikas aģentūrā, – piemēram, no tā, vai daudzas ģimenes pieradušas ziemā gulēt pie vaļējiem logiem. Vēl lielāka nozīme ir mājas tehniskajam stāvoklim, jo liela daļa siltuma no lietotājiem aizbēg caur izdilušiem paneļiem, nenosiltināta jumta un vecajiem kāpņu telpu logiem.

Bet mums, vienkāršajiem ļautiņiem, tāpat nav gluži skaidrs, par ko īsti maksājam, ja naktī nākas gulēt trijos svīteros.

– Kopš 4. jūlija katrs interesents var brīvi piekļūt datiem par māju energoefektivitāti, – pastāstīja Rīgas enerģētikas aģentūras speciālists Juris Golunovs. – Pagaidām sarakstā ir ap 2000 māju, ko apsaimnieko pašvaldības uzņēmums Rīgas namu pārvaldnieks. Turpmāk saraksts pastāvīgi tiks papildināts. Mēs ceram tajā iekļaut arī dzīvokļu kooperatīvu un privāto uzņēmumu apsaimniekotās mājas.

Datu bāzē uzrādīti māju faktiskie siltumenerģijas patēriņa dati par iepriekšējo kalendāro gadu un no šiem datiem aprēķināts arī gada faktiskais īpatnējais siltumenerģijas patēriņš uz vienu mājas lietderīgās platības kvadrātmetru. Dati saņemti no uzņēmuma Rīgas siltums, kurš ar mājās uzstādītajiem skaitītājiem kontrolē siltumenerģijas patēriņu.

Kas interesants atklājās datu bāzes sagatavošanas gaitā? Parasta Rīgas māja vidēji patērē 201 kWh uz lietderīgās platības vienu kvadrātmetru gadā. Bet ir arī (anti)rekordisti, piemēram, neliela mājiņa Birznieka Upīša ielā 5/7 pagājušajā gadā „aprijusi” 361 kWh/m2. Tas nozīmē, ka arī rēķini tur bija pusotras reizes lielāki par vidējiem.

Turpretī sešas kompleksi renovētas Rīgas mājas vidēji patērējušas 101 kWh/m2 gadā, tātad to iedzīvotāji par siltumenerģiju maksāja divreiz mazāk nekā kaimiņi. Rekordiste ekonomijas ziņā bijusi māja Gaujas ielā 29 – tikai 89 kWh/m2 gadā.

– Gribētos, lai rīdzinieki rūpīgi izpēta savu māju datus un padomā par perspektīvu, – saka Juris Golunovs. – Ja māja patērē vairāk par vidējiem 200 kWh/m2 gadā, ir pamats apsvērt iespēju veikt kaut pašus elementārākos siltināšanas darbus (durvju un logu nomaiņa, cauruļvadu un bēniņu nosiltināšana). Bet ir vēl viens aspekts. Man ir aizdomas, ka mūsu datu bāze ietekmēs mājokļu tirgu – kritīsies dzīvokļu cenas mājās, kuras patērē daudz siltumenerģijas, savukārt dzīvokļi energoefektīvās mājās kļūs dārgāki.

Datu bāze vēl nav pilnīga, bet ar to jau var iepazīties Rīgas enerģētikas aģentūras interneta vietnē http://www.rea.riga.lv/energoefektivitate/datu-baze-dzivojamam-majam-riga.